Šī čempionāta tradīcija tika turpināta un arī trešā kārta bija gana rezultatīva – gūti 40 vārti, vidēji spēlē – 2,5 vārti, kas tomēr nedaudz atpalika no abām iepriekšējām kārtām. Vai nu tāpēc, ka likme bija visaugstākā, vai arī savu jau sāk ņemt nogurums, Brazīlijas svelme un lietus. Būt rezultatīvām daudzas komandas stimulēja situācija turnīra tabulā, jo laimi varēja atrast, tikai raidot bumbu pretinieku cietoksnī. Šoreiz populārāko rezultātu topā ir gan 3:1 (2 reizes) un 4:1 (2), gan arī 0:0 (2), bet virsotnē ir 1:0 (3). Ar līdz šim visbiežāko 2:1 beidzās tikai viena spēle. Tomēr arī 0:0 mēdz būt dažādi. Kaut vai Francijas – Ekvadoras mačs, kurā nebija ne miņas no miermīlības un kurā nevienam, kas bija laukumā, nevarētu pārmest spēli „uz 0:0”. Drīzāk jau emocijas plūda pāri katlam, jo īpaši dienvidamerikāņiem. Ne velti Antonio Valensia nopelnīja noraidījumu. Lai arī visai diskutablu.
Pigori vairs neizbrīna, ja svilpe ir Kotdivuāras tiesneša mutē.
Kā tikai netika gūti vārti grupu turnīra trešās kārtas spēlēs – ar celi (argentīnietis Markoss Roho), ar muguru (urugvajietis Djego Godins), ar galvu (svarīgākie no tiem laikam būs alžīrieša Islama Slimani izpildījumā), ar papēdi (spānis Dāvids Vilja), ar 11 m soda sitienu pēdējās sekundēs (grieķis Georgos Samaras), ar lielisku tiešu brīvsitienu (argentīnietis Lionels Mesi), ar tikpat lielisku sitienu pašā vārtu devītniekā (šveicietis Kserdans Šakiri), pēc aizsargu rupjas kļūdas (grieķis Andreas Samaris), pēc vārtsarga „dāvanas” (portugālis Krištianu Ronaldu), pēc asas piespēles gar vārtiem (holandietis Memfiss Depajs), ar sitienu no asa leņķa (spānis Huans Mata), ar teicamu tālsitienu (bosnietis Edins Džeko), ar negaidītu rikošetu... savs vārtos (ganietis Džons Boije). Tika gūti divi (Mesi, Ahmeds Musa, Lionels Mesi, Neimars) un pat trīs (Kserdans Šakiri) vārti. Bija teicams vārtsargu sniegums – īpaši varētu izcelt nigērieti Vinsentu Enjeamu un ekvadorieti Aleksandru Domingesu.
Bija arī vēsturiski vampīriskais Luisa Suaresa kodiens Džordžo Kjelīni plecā, lāzera stars Igora Akinfejeva acīs un atkal bija diskutabli tiesnešu lēmumi...
Trešās kārtas spēles var sadalīt vairākās nosacītās grupās. Dalījumu diktēja turnīra tabula un komandu cerību skala.
Hamletiskās spēles
Jautājums „Būt vai nebūt” bija abām komandām. Zaudētājam vajadzēja braukt mājās. Tāpēc arī maču scenāriji bija pārbagāti notikumiem, kad netrūka ne pamatotu un ne tik pamatotu noraidījumu, ne dramatiski piešķirtu 11 m soda sitienu.
Urugvaja – Itālija 1:0. Daudz ko izšķīra Meksikas tiesneša Marko Rodrigesa lēmums 56.minūtē noraidīt itāli Klaudio Markizio. Mazākumā itālieši pēc stūra sitiena izpildes nenovaktēja Djego Godinu. Džordžo Kjelini visu spēli kādu provocēja urugvajiešus līdz atrada vājāko posmu Luisu Suaresu. Taču viņa iekodienu plecā tiesneši atstāja bez ievērības. Vai tas ko mainītu?
Horvātija – Meksika 1:3. Meksikāņi uzskatāmi parādīja, ka neizšķirts ar Brazīliju nav bijusi nejaušība. Beigās vēl horvātus iegāza nesavaldība – Ante Rebičs nopelnīja sarkano plāksteri. Zaudēt arī jāprot. Zīmīgi, ka visi četri vārti tika gūti pēdējās 20 minūtēs.
Grieķija – Kotdivuāra 2:1. Mača pirmajās 20 minūtēs grieķi traumu dēļ zaudēja divus pamatsastāva spēlētājus, bet uzvaru izrāva ar 11 m soda sitienu pēdējā minūtē. Tas varēja arī nepalīdzēt, ja vien afrikāņi būtu koncentrētāk nospēlējuši pretinieku soda laukumā. Taisnības labad – grieķiem padevās vairāki teicami tālsitieni, kad glāba arī vārtu konstrukcija.
Alžīrija – Krievija 1:1. Alžīrijai derēja arī neizšķirts, bet Krievijai - tikai uzvara, taču tā netika nosargāta. 60.minūtē pēc stūra sitiena Igors Akinfejevs kļūdījās un neaizsniedzās līdz bumbai un Islams Slimani nekļūdījās. Mierinājumam Fabio Kapello var piesaukt gan tiesnešu nelabvēlību, gan lāzera starus.
Ko tur padarīsi, ja pasaulē joprojām krievus nemīl. Tas bija jāzina jau pirms līguma parakstīšanas. Vai arī priecāties par astronomisko algu un par pārējo nesatraukties.
Visnotaļ svarīgas spēles
Arī šīs kategorijas spēles bija svarīgas abām komandām. Kādai izlasei draudēja palikšana ārpus astotdaļfināla, cita varēja nostiprināties pirmajā vietā un play off iegūt izdevīgāku pretinieku.
Nīderlande – Čīle 2:0. Tā bija cīņa par pirmo vietu grupā, lai astotdaļfinālā izmuktu no Brazīlijas. Notikumus laukumā kontrolēja čīlieši, taču mača izskaņā izdevības labāk realizēja holandieši, kuru sastāvā atkal spoži nospēlēja Arjens Robens. Čīliešiem palika rūgtums arī par tiesneša darbību.
Francija – Ekvadora 0:0. Ļoti dinamisks neizšķirts, kurā tikpat labi rezultāts varēja būt arī 2:2 vai 2:1 kādas komandas labā. Labu izdevību netrūka pie abiem vārtiem. Kaut kādu ietekmi uz rezultātu atstāja arī diskutablais Antonio Valensijas noraidījums.
Vācija – ASV 1:0. Tas bija divu vācu treneru Joahima Lēva un Jirgena Klinsmana duelis par pirmo vietu grupā. Ja ASV smagi zaudētu, varēja palikt arī ārpus astotdaļfināla. Vāciešu pārsvars bija iespaidīgs, taču viņi guva tikai vienus vārtus – jau ceturtos čempionātā Tomass Millers.
Argentīna – Nigērija 3:2. Spēle bija par pirmo vietu grupā, bet Nigērijai arī par drošu vietu astotdaļfinālā. Argentīna arī divreiz varēja kļūdīties aizsardzībā, jo lielisks bija Lionels Mesi. Tiešais brīvsitiens no 20 m bija vienkārši izcili izpildīts.
Gandrīz svarīgas spēles
Šveice – Hondurasa 3:0. Hondurasai variantu praktiski nebija, bet Kserdana Šakiri „hettriks” ne visai iespaidīgi spēlējošo Šveici iecēla astotdaļfinālā.
Portugāle – Gana 2:1. Abām komandām vēl bija teorētiskas izredzes iekļūt nākamajā kārtā (ja amerikāņi zaudē) – Ganai bija vajadzīga uzvara, bet Portugālei – pārliecinoša uzvara. Ne viena, ne otra izlase šim uzdevumam nebija gatava.
Gandrīz nenozīmīgas spēles
Kolumbija – Japāna 4:1. Japāņu izredzes uz astotdaļfinālu bija tikai teorētiskas un arī kolumbiešu pirmā vieta neapdraudēta. Atkal spožs bija Hamess Rodrigess.
Bosnija – Irāna 4:1. Bosniešiem cerību iekļūt astotdaļfinālā vairs nebija, bet Irānai diezgan problemātiski. Bosnieši šo problēmu tikai padziļināja.
Brazīlija – Kamerūna 4:1. Brazīlijai uzvara bija vajadzīga, lai iegūtu pirmo vietu grupā, bet Kamerūnai viss jau bija vienalga. Neimāra divi vārti nodrošināja pārliecinošu uzvaru.
Kostarika – Anglija 0:0. Kostarika jau bija astotdaļfinālā un neizšķirts garantēja 1.vietu. Un tā bija pelnīta, ja pret trijiem agrākajiem pasaules čempioniem ielaisti tikai 2 vārti un iegūti 7 punkti. Izdevības bija abiem, bet 0:0 ir taisnīgs rezultāts.
Beļģija – Koreja 1:0. Beļģi diez ko nešaubījās par 1.vietu grupā, bet korejieši neticēja apstākļu sakritībai. Pat spēlējot mazākumā, Beļģija spēja uzvarēt.
Draudzības spēles
Likme bija tikai prestižs. Par laimi, tāda bija tikai viena spēle.
Austrālija – Spānija 0:3. Abām izlasēm jau bija nopirktas biļetes mājupceļam. Spāņu individuālā un kolektīvā meistarība darīja savu. Nāks jauni aktieri aizejošo vietā.
Astotdaļfinālā iekļuvušas sešas Eiropas, piecas Dienvidamerikas, trīs CONCAAF un divas Āfrikas komandas. Šoreiz pat nav tik žēl, ka mājās tika aizsūtīti kādreizējie pasaules čempioni spāņi, angļi un itālieši, jo panākumi nav mūžīgi un reizēm ir jāsadeg, lai no jauna atdzimtu. Vairāk kremt, piemēram, bosniešu palikšana aiz borta. Komanda ar interesantu spēles rokrakstu krita par tiesneša kļūdu upuri – pret Nigēriju netika ieskaitīti pamatoti gūti vārti (Edins Džeko), toties nigēriešiem vārtu guvums tika pieņemts pat par spīti pirms tam izdarītajam pārkāpumam... Mazliet kremt arī savdabīgo Āfrikas izlašu Ganas un īpaši Kotdivuāras neveiksmes. Zilioņkauliniekus no astotdaļfināla šķīra vien dažas minūtes, Čeika Tiote un Žervē Sio kļūdas aizsardzībā un teju vai puskomandas paviršības uzbrukumā. Ganu pievīla spēlētāju disciplīna gan pirms izšķirošās spēles (Salijs Muntari un Kevins Boatengs tika aizsūtīti mājās), gan spēles laikā – Džona Boijes „pašnāvība” un rupjas vārtsarga Fato Daudas kļūdas.
Diemžēl, āfrikāņu komandu spēles nedisciplīna, tieksme uz individuālu darbību, kas reizēm patiešām bija virtuoza, šoreiz krita acīs pat vairāk nekā iepriekšējos čempionātos.
Arī viņu diskusijas ar federāciju vadību par prēmijām, to apmēriem un izmaksas laiku. Laikam jau nepietiek, ja paņem kādu ārzemju treneri (tādi bija Kamerūnai, Kotdivuārai un Alžīrijai), arī laukumā vajadzīgs arī kāds ar baltu ādas krāsu, lai improvizācija kļūtu pārdomātāka, organizētāka, mērķtiecīgāka. Tad šādai komandai cenas nebūtu...
Un bez vismazākās rusofobijas – nemaz nav žēl Krievijas apstāšanās grupu turnīra līmenī. Divi gūtie vārti ir par maz, lai cerētu uz ko vairāk. Uz ko vairāk nespēja iedvesmot arī Fabio Kapello ar nenormālu samaksu par darbu – vairāk nekā 6 miljoni eiro gadā. Ne visu ar naudu var panākt. Varbūt beidzot kāds arī sapratīs, ka Krievijas Premjerlīgā teju vai visi spēlētāji ir materiāli pārvērtēti.
Grupu turnīra visai zīmīgs rezultāts – mājās aizbrauca aktuālie Eiropas un pasaules čempioni (Spānija), Eiropas vicečempioni (Itālija), Āzijas čempioni (Japāna)...
Gana interesanti sanākuši astotdaļfināla pāri – neviena no sešām Eiropas komandām netiksies savā starpā, toties būs divas Dienvidamerikas „divkaujas”: Brazīlija – Čīle un Kolumbija – Urugvaja. Pārējās: Nīderlande – Meksika, Kostarika – Grieķija, Francija – Nigērija, Vācija – Alžīrija, Argentīna – Šveice, ASV – Beļģija. Pārsteigumu limits noteikti nav izsmelts.
