Arturs Vaiders: Sočos iestājās Karēlijas bargā ziema

Jau biju uzrakstījis. Latvijai šis hokeja turnīrs ir vissarežģītākais no visām komandām. Grupā bija jāspēlē pret Šveici, Čehiju, Zviedriju, kvalifikācijā atkal pret Šveici. Tad ceturtdaļfinālā pret Kanādu, pusfinālā pret ASV un finālā pret Krieviju. Fināls iekrīt  viņu Armijas dienā. Un daži vēl gana labi atceras, kā Rīgas „Dinamo” tieši Padomju Armijas un Jūras kara flotes dienā Maskavā sasita CSKA, kad tribīnēs sēdēja pats Aizsardzības ministrs maršals Grečko. Vēsturiskā pieredze ir. Ar mazu piebildi, ja Krievija tik tālu tiks.

Taču - ak vai. ..Šī cerība sabruka pavisam ātri, jo Krievijas Dream team ar Ovečkinu, Malkinu, Dacjuku, Sjominu, Varlamovu sastāvā uzkārās uz somu Manerheima līnijas.

Somu organizētā spēle bija daudz efektīvāka par Krievijas zvaigžņu, kas olimpiskā ciemata virtuvi atzinušas par sliktu un barojas no atsevišķa galda, individuālajiem centieniem. Reizēm gana jaudīgiem. Taču hokejs ir komandas spēle. Un Zinetulam Biļaļetdinovam vienotu komandu no NHL un KHL zvaigznēm nebija izdevies izveidot.

Arī Putina un Medvedeva sēdēšana tribīnēs neko nedeva. Varbūt pat kādu mīnusu ievilka, jo „politbiroja” spiediens uz hokejistiem bija lielāks nekā uz visu pārējo delegāciju kopā ņemtu. Krievija varēja palikt vispār bez zelta, bet hokejā tas bija obligāts. Tagad zināmā mērā olimpiskās spēles krieviem jau beigušās un subtropiskajos Sočos iestājusies Karēlijas ziema.

Tagad kārta sāgas otrajai daļai. Latvija pirmo reizi olimpiskajā turnīrā ieķuvusi ceturtdaļfinālā, otro reizi tiksies ar Kanādu. Pirmo reizi tas bija 1936.gadā, kad Edgars Klāvs un Ko krieviem vēl nebija iemācījis šo hokeja paveidu. Toreiz mēs paši vēl mācījāmies un zaudējām ar 0:7. Tagad ir ir citi laiki, cits hokejs. Un spēlei sākoties, nav no svara, ka kanādieši ir olimpiskie čempioni, ka viņu sastāvā ir tādas zvaigznes kā Krosbijs, Tevss. Vīri Latvijas formā, indiāņu virsaiša Nolana iedvesmoti un karognesēja Ozoliņa aizrauti, ir parādījuši, ka VAR. Latvija var. Tāpēc pasapņosim.

Pateicoties sapņiem, cilvēks aizlidoja uz Mēnesi un aizgāja līdz Ziemeļpolam. Mūsējos nebaida ne Ņūfaundlendas aukstā straume, ne Saskačevānas asie vēji. Arī Karēlijas ziema Sočos ne.

P.S. Un ir pat grūti iedomāties to dubļu, samazgu, vircas jūru, kas tagad Krievijā visos veidos tiks uzlieta uz vēl vakar debesīs celto zvaigžņu galvām.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt