Bet sestdien viss atsāksies ar jaunu sparu. Var teikt divreiz lielāku, jo notiks astotdaļfināla spēles, pēc kurām zaudētāji brauc mājās.

Neiztika arī bez lieliem pārsteigumiem

Bet vispirms par finālturnīra pirmo pusi, kurā neiztika bez pārsteigumiem. Vai tas ir turnīra jaunā formāta rezultāts? Ar vienu reizi grūti apgalvot, taču 24 komandas čempionātam ir tikai pluss.

A grupa

Lielu pārsteigumu nebija, jo pirmās divas vietas aizņēma tie, kam to paredzēja – francūži un šveicieši. Taču liels pārsteigums brieda Francijas – Albānijas mačā un tikai pēdējās minūtēs turnīra rīkotāji divreiz salauza albāņu pretestību. Būtu viņi noturējušies, arī spēlētu astotdaļfinālā. Arī rumāņi pret francūžiem bija tuvu neizšķirtam, taču beigās grupā palika pēdējie, jo izšķirošajā mačā zaudēja albāņiem, kas pa visu pasauli bija savākuši puišus ar albāņu asinīm.

B grupa

Ne nu gluži, kā spēle tā pārsteigums, tomēr daži drīzāk pieminētu tabulu, kurā pēdējais ir pirmais, nekā šajā izskatā – Velsa, Anglija, Slovākija, Krievija. Gerets Beils aizrāva “sarkanos velnus”, bet krievi atkal totāli izgāzās. Fiasko treknu punktu uzlika 0:3 pret Velsu. Tas nekas, ka gadā visi Krievijas izlases spēlētāji kopā saņem 1,8 miljardus rubļu, jeb 240 miljonus eiro. Anglija labi spēlēja pret Krieviju, taču izlaida uzvaru un nedaudz noplaka.

C grupa

Gandrīz bez pārsteigumiem. Vācija un Polija stabili nodemonstrēja savu pārākumu un bez lieliem spēļu tēriņiem. Arī bez komandas biedru Tomasa Millera un Roberta Levandovska gūtajiem vārtiem. Jā, trešajā vietā būtu iederējušies arī ukraiņi, kam uzvaras futbolā saldinātu iekšpolitisko krīzi un Krimas zaudēšanu. Taču savstarpējā mačā ar Ziemeļīriju tika zaudēts bez variantiem un ukraiņi mājās devās bez gūtajiem vārtiem.

D grupa

Turnīra tabula tā dēvētajā nāves grupā nepavisam nav tāda, kādu varēja iedomāties. Patīkams pārsteigums ir ne tik daudz horvātu uzvaru pār Spāniju (tā vairs nav neuzvarama!), cik viņu parādītais sniegums. Turklāt šī uzvara tika gūta bez līderiem Lukas Modriča un Mario Mandžukiča. Čehi spēlēja nestabili, varbūt pietrūka arī Tomaša Rošicka (kaut tieši viņa darbība noveda pie zaudējuma Spānijai). Turki izgāza maču pret Spāniju, bet nedaudz uzspodrināja janičārus pret Čehiju, un tagad droši vien turpina lamāt Itāliju. Taču paši vien vainīgi, ka neiekļuva astotdaļfinālā.

E grupa

Viss daudzmaz loģiski, kaut pirms čempionāta vairums sliecās pirmajā vietā nolikt Beļģiju. Taču Itālija bez lielām zvaigznēm un arī bez dzelžaina catenaccio lieliskā stilā beļģus nolika uz lāpstiņām. Ar Džanluidži Bufonu vārtos, sabalansētu sastāvu un labi organizētu spēli var daudz paveikt. Beļģijai sastāvs ir vēl labāks, taču kaut kā nedaudz pietrūkst, lai veiksme uzsmaidītu.  Vai īri spētu uzvarēt arī Itālijas labāko sastāvu, var tikai minēt, taču pa pusei atšķaidīto ar rezervistiem vinnēja un iekļuva astotdaļfinālā. Nedaudz žēl Zlatana Ibrahimoviča, kam atvadas no izlases izvērtās šādas – ar pēdējo vietu, bez uzvarām, bez gūtajiem vārtiem.

F grupa

Viss ar kājām gaisā. Pastarīši ungāri – pirmie, pundurīši islandieši – otrie. Portugāle ar superstāru Krištianu Ronaldu knapi kvalificējās izslēgšanas spēlēm, bet austrieši, kas stabili uzvarēja kvalifikācijas grupu, palika pēdējie. Pirmajā mačā pret Ungāriju sākumā austrieši dominēja, taču otrajā puslaikā viss aizgāja citā gultnē. Ungāri ieguva jaunu elpu, kā Ferenca Puškāša laikos. To labi apliecināja mačā pret Portugāli, kur nepavisam nebija ganu zēna lomā un pretiniekiem allaž nācās atspēlēties. Īpašs stāsts būtu par islandiešiem, kas nezaudēja nevienu maču, kaut valstī iedzīvotāju skaits ir vairākas reizes mazāks nekā pretinieku galvaspilsētās. Toties krūtīs sit riktīgas vikingu sirdis.

Tā rezultātā izslēgšanas spēlēs iekļuva visas piecas Ziemeļjūras salu komandas – Anglija, Velsa, Ziemeļīrija, Īrija un Islande, neiekļuva neviena no bijušās PSRS komandām (Krievija, Ukraina), jau mājās pie TV ekrāniem čempionātu skatīsies izlases, kas tuvākā vai tālākā pagātnē spīdējušas Eiropas vai pasaules čempionātos – Čehija, Turcija, Zviedrija, Krievija (PSRS mantiniece), arī Austrija.

Augusta beigās tiks noteikts Eiropas 2015./2016.gada sezonas labākais spēlētājs un nopietnu lomu spēlēs Euro 2016 finālturnīrs. Taču zvaigznes pagaidām nespīd. Izņemot Beilu. Pret Ungāriju arī Ronaldu rādīja sevis cienīgu sniegumu. Toties iepriecināja, piemēram Dimitri Paijē – ar labu spēli un skaistiem vārtiem. Toni Kross ar stabilu sniegumu. Jans Zommers ar lielisku reakciju.

Varbūt zvaigznes un vadošie spēlētāji brieda play-off spēlēm un grupu turnīrs bija tik tāda iesildīšanās, kā arī ekstravaganto frizūru un tetovējumu atrādīšana?

Vai favorīti uzvarēs?

Sestdien sākas astotdaļfināli.

Polija – Šveice

Roberts Levandovskis pret Janu Zommeru. Poļu galvenais treneris Adams Navalka sola, ka Roberts beidzot gūs vārtus. Zommers ir citās domās. Tiesa, poļiem ir arī Adams Milks un vēl pulciņš, kas spēlē labos klubos. Vai šis čempionāts kļūs par Polijas futbola renesansi, atbilde lielā mērā būs tieši šajā mačā. Izteikta favorīta šajā spēlē noteikti nav. Grupu turnīrā abas komandas spēlēja stabili, bet ne spoži. Tagad uzvarai vajadzēs arī kādu odziņu.

Velsa – Ziemeļīrija

Lielbritānijas čempionāta spēle risināsies arī aizvadītā referenduma iespaidā. Ziemeļīrijai sastāvs tāds vienmērīgs, bez izciliem spēlētājiem. Tikai daži spēlē labākajos Anglijas klubos. Toties Velsai ir varena lokomotīve – Gerets Beils, kam ir arī gana labi palīgi, tāpēc tieši Velsa būs favorīti. Taču britu futbolā reizēm mēdz izšķirt ne tikai meistarība, bet arī cīņasspars. Abām komandām tā trūkumu noteikti nevarēs pārmest.

Horvātija – Portugāle

Ne viena, ne otra komanda šādu pretinieku jau astotdaļfinālā negribēja saņemt. Kārtis sajauca horvātu pirmā un portugāļu trešā vieta grupā. 51:49 favorīti būs horvāti, taču portugāļu uzvara arī nebūs pārsteigums. Daudz ko izšķirs, kā izdosies tikt galā ar Ronaldu. Portugāļu aizsardzība nav atstājusi pārliecinošu iespaidu un ar slaido Mandžukiču var būt problēmas. Horvātiem ir labs spēles līderis – Modričs, un arī emocionālais līderis – Dario Srna.

Francija – Īrija

Izteikti favorīti ir Francijas futbolisti. Īriem iekļūšana play-off var būt lielākais augstums. Tomēr, ja francūži nepakāpsies jaunā kvalitātē nekā grupu turnīrā, viss var notikt. Jo sevišķi zinot īru cīņas garu, pret kuru emocionālā daudzkrāsainā komanda var arī saplīst. Lai spēlē ne tikai Paijē, bet arī Pols Pogbā, Antuāns Grīzmans, taču gūto vārtu nav. Īru spēks ir komandā un zaļajā āboliņa lapiņā. Varbūt arī veterānā Robijā Kīnā, kurš tieši play-off var būt īpaši noderīgs.

Vācija – Slovākija

Bukmeikeri liek par labu Vācijai. Loģiski. Izskatās, ka ir atrasts pareizais aizsardzības virknējums, kas kopā ar Manuelu Noijeru vārtos veido kārtīgu Berlīnes mūri. Tagad tikai jāatveras uzbrucējiem, kas pagaidām ir pieticīgi – vienīgie vārti Mario Gomesam, kas jau esot kāzu noskaņojumā. Slovākija nav tikai Roberts Hamšīks, kaut viņa loma ir ļoti būtiska. Ja reiz kvalifikācijā viņi spēja uzvarēt Spāniju, kāpēc lai arī šoreiz nesarūpētu pārsteigumu?

Ungārija – Beļģija

Pirms čempionāta šajā pārī 90% uzvaru dotu beļģiem. Tagad tik lielas vienprātības vairs nebūs. Pirmā vieta ungāriem devusi papildu pārliecību un, kā parādīja pirmās spēles, viņi māk ne tikai atsities. Arī Gabors Kiraji 40 gados vārtos ir gana drošs balsts. Diez vai beļģi zvanīs Mārim Verpakovskim, lai uzzinātu, kā pārspēt Kiraji. Ne mazāk labs, tikai gandrīz divreiz jaunāks vārtsargs ir Beļģijai (Tibo Kurtuā), arī visās citās līnijās ir lieliski meistari – Edens Azārs, Drīss Mertens, Kevins de Bruine, Romelu Lukaku, Kristians Benteke.

Itālija – Spānija

Pagājušā čempionāta finālturnīra atkārtojums jau astotdaļfinālā. Toreiz ar 4:0 uzvarēja spāņi, bet šoreiz nemaz negribas šādu rezultātu prognozēt. Un arī spāņus likt favorītu lomā – ne. Komanda ir laba, bet vairs ne tik izcila, kā pirms četriem vai astoņiem gadiem. Tā laika zvaigznes novecojušas, jaunu vēl nav. Un nav arī uzbrukuma līderu. Tajā pašā laikā arī Itālijai nav superspēlētāju. Vai ir superkomanda, redzēsim. Arī šoreiz, tāpat kā Kijevā, spēles inspektors Sendenī arēnā būs Jānis Mežeckis.

Anglija – Islande

It kā jau roka favorītu lomā grib ierakstīt angļus, tomēr kaut kas attur. Islandieši ir kā šērā iedzīti vaļi, kas sitas līdz pēdējam. Te būs izteikts meistarības un cīņasspara pretnostatījums. Arī Roja Hodžsona un Larsa Lāgerbeka duelis. Ar ko katrs spēs otru pārsteigt. Džo Hārts ar roku bumbu spēj aizmest pāri centram, taču vārtos ne vienmēr ir pārliecinošs. Kurš spēs uzņemties līdera lomu uzbrukumā un gūt vārtus? Islandiešu spēks ir komandā un četros Sigurda dēlos (divi Sigurdsoni, pa vienam Sigurjonsonam un Sigorsonam). Labu sniegumu rāda Bjarnasons. Spēlētāju maka biezums nepavisam nav uzvaras garants.

Futbola bandīti

UEFA pēc vardarbības izpausmēm Marseļā pēc Anglijas – Krievijas mača (arī pirms) Krievijai piešķīrusi nosacīto diskvalifikāciju. Līdzko atkārtosies līdzīgi incidenti Krievijas izlase tiks sūtīta mājās.  Nopietnu incidentu nebija, taču futbolisti ar slikto spēli paši sevi aizsūtīja mājās.

Uz futbolu neviens normāls fans neiet ar balaklavu kabatā. To mauc galvā, kad grib aplaupīt banku, kad grib demolēt veikalus vai ar beisbola nūju rokās kādu “atskaldīt”. Tas nozīmē, ka krievi jau iepriekš bija izplānojuši smaga rakstura vardarbību, ko arī realizēja, jo viens no angļiem pēc uzbrukuma ar dzelzs stieni zaudēja dzīvību.

Acīmredzami, čempionāta rīkotāji ne visu līdz galam bija pārdomājuši un  abu fanu grupu tribīnes nebija pienācīgi norobežotas. Francūži nereti daudz labāk māk streikot nekā strādāt.

Protams, ka arī angļu fani nav eņģeļi. Taču atšķirībā no Anglijas, kur gan FA, gan drošībnieki cītīgi seko savu fanu gaitām, daudzi huligāni nemaz netika ielaisti Francijā, Krievijā klusām daudzi, bet dažs arī skaļi atbalsta savēju rīcību. Pietiek palasīt Krievijas domes deputāta Igora Ļebedeva izteikumus. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pēc vairāku desmitu fanu aizturēšanas un deportēšanas no Francijas sūtīja protesta notu. Krievijas fanu kustības līderis Sergejs Šprigins, vienreiz izraidīts, atkal iekļuva Francijā un atkal tika izraidīts. Kādi 200 fani (bandīti) uz Marseļu esot lidojuši teju vai ar Putina personisko lidmašīnu (interesanti, vai tajā nebija arī daži FK "Ventspils" fani?).  Tātad viss ir nostādīts valstiskā līmenī! Jāpatur prātā ari tas, ka Krievija noteikti nav aizmirsusi un piedevusi Francijai “Mistral” lietu.

Arī tas, ka 2018.gada pasaules čempionāts ir uzticēts Krievijai. Šur tur ar stadionu celtniecību iet kā pa purvu, taču daudz vairāk jautājumu šobrīd saistās ar drošību. Vai Krievija spēs ierobežot savus futbola bandītus? Vai daudz mierīgāk nebūtu čempionātu pārcelt uz kādu citu valsti, kur viss ir daudz civilizētāk?  FIFA tuvākajos mēnešos būs ko padomāt.

Reizēm labāk paklusēt

Un otrs mazs čempionāta kāzuss – it kā pasaules šobrīd labākā futbolista (vismaz pats viņš tā uzskata) Krištianu Ronaldu izteikumi pēc Portugāles neizšķirta 1:1 ar Islandi. Ronaldu ironizēja par islandiešiem, kas pēc spēles līksmojuši, kā būtu guvuši uzvaru. Ja tā esot norma, tad Islande nekad negūšot lielas uzvaras. Ir acīmredzami, ka mācīties ģeogrāfiju ir daudz grūtāk nekā reklamēt apakšbikses. Izskatās, ka puisis nezina ne kur ir šī valsts, ne cik tajā iedzīvotāju. Tad, lūk, Islande, kurā ir tikai 250 000 iedzīvotāju (krietni mazāk nekā Lisabonā) ir spējusi kvalificēties finālturnīram. Turklāt bez bažām, izcīnot pirmo vietu grupā.

Islandiešiem neizšķirts pret Portugāli bija pirmais punkts šāda ranga turnīrā. Uz Franciju esot atlidojuši (atkuģojuši) 10% valsts iedzīvotāju. Kas rāda islandiešu patriotismu un sīksto dabu. To var redzēt arī laukumā. To redzēja arī Ronaldu, jo tā arī nespēja pārspēt Hanesu Haldorsonu. Un, protams, jutās vīlies. Un sarunāja dažādas muļķības. Līdz ar to iemantojot ne tikai islandiešu nepatiku pret sevi. Ronaldu arī šogad ir pretendents uz Eiropas labākā futbolista titulu, taču nu šīs cerības ir mazinājis, jo kā personība ir kā ziepju burbulis. Tiesa, vēl jau viņam ir iespēja lietas vērst par labu. Bet Islande jau spējusi pārsteigt vairākkārt – neizšķirts ar Ungāriju, uzvara pār Austriju (Portugālei uzvaru pagaidām nav!) un ir sajūta, ka vēl nav teikusi pēdējo vārdu.