Arturs Vaiders: Rekorduzvara bez eiforijas fanfarām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas futbola izlase pārbaudes spēlē ar 5:0 (0:0) sagrāva Gibraltāru, pārtraucot 13 neuzvarēto spēļu sēriju. Divus vārtus guva Jānis Ikaunieks, pa vieniem – Valērijs Šabala, Kaspars Dubra un Aleksejs Višņakovs.

Pirmajā puslaikā pastnieku līmenī

Latvijas izlase pie stratēģiskā jūras šauruma aizvadīja divus dažādus puslaikus. Pirmais beidzās 0:0 un gana likumsakarīgi. Jā, bija teritoriāls pārsvars, taču ne nomācošs. Bija izdevības Artjomam Rudņevam, Vladislavam Gabovam un Valērijam Šabalam, tomēr arī mājinieki, kas ikdienā veic pastnieku, banakas klerku vai santehniķu (ne jau to, kas seksfilmās!) pienākumus, ik pa reizei tika līdz Andra Vaņina apsaimniekotajam soda laukumam. Kamēr Gibraltāra futbolisti bija svaigi un spēka pilni, viņi spēja tikt līdzi mūsējiem, kas nebūt nedarbojās reaktīvā režīmā.

Latvijas izlases saspēlei un kombinācijām trūka paša galvenā – precizitātes. Divas piespēles un viss…

Jo tālāk ritēja mačs, jo lielāka nervozitāte iezagās laukumā un arī uz soliņa. Varēja redzēt, ka dominējošajai lomai laukumā ne visi spēlētāji ir gatavi un pat piemēroti. Pozitīvi izcēlās Vladislavs Gabovs, kas izmantoja brīvību un regulāri pieslēdzās uzbrukumam, radot bīstamas situācijas. Jā, reizēm pietrūka precizitātes centrējumos, taču tieši šāds spēlētājs pret masveida aizsardzību ir ļoti svarīgs. Uz šāda līmeņa komandas fona izcēlās Jānis Ikaunieks. Vienīgi gribējās redzēt kvalitatīvāku brīvsitienu izspēli. Kā allaž centīgs bija Artjoms Rudņevs, taču viņam šobrīd laikam vienlīdz grūti gūt vārtus pret Gibraltāru un “Bayern”… Diemžēl jau pirmā puslaika vidū savainojumu guva Roberts Savaļnieks. Viņu nomainījušajam Aleksejam Višņakovam  aktivitāte bija, efektivitātes pietrūka.

Interneta komentārus par pirmo puslaiku futbolistiem labāk nelasīt (nelasīju arī es, bet nojaust varu).

Saplēsa dažās minūtēs

Otro puslaiku Latvijas izlase uzvarēja ar 5:0 un varēja iesit vēl. Jā, Marianam Paharam izdevās veiksmīgas maiņas – spēlē sekmīgi iesaistījās Arturs Zjuzins. Tieši viņa precīzā piespēle 1:1 ar vārtsargu izvirzīja Jāni Ikaunieku un mūsu francūzis bija precīzs jau 46.minūtē. Turpmākajās 10 minūtēs tika gūti vēl divi vārti. Dažādos veidos – Kaspars Dubra pēc stūra sitiena un Valērijs Šabala pēc masīva spiediena, vairākiem sitieniem un rikošetiem vārtu priekšā. Pirmie vārti bija noņēmuši spriedzi muskuļos un smadzenēs. Piespēles bija kļuvušas precīzākas, saspēle sakarīgāka. Tiesa, nevar noliegt arī faktu, ka pastnieki un santehniķi pagura, dodot mūsējiem lielāku rīcības brīvību. Taču arī to ir jāspēj izmantot. Spēles izskaņā mūsējiem vēl divreiz izdevās pārspēt  mājinieku vārtsargu, abas reizes asistējot Artūram Karašauskam, kuram rezultatīva padevās jau pirmā piespēle.

Iepriecina gan uzvara, kas pārtrauca ieilgušo sēriju, gan rezultāts, kas ir atkārtots rezultativitātes rekords (pret Lietuvu bijis 6:1 un 5:0). Savā ziņā iepriecināja, ka ne visai sanāca pirmais puslaiks. Tas neļaus pacelties meistarībai neatbilstošos augstumos.

Eiforijai nav pamata, jo ne jau Gibraltārs un mūsu izlases vērtības mērs. Pret to pašu Andoru būs grūtāk, nemaz nerunājot par maču ar Fēru salām. Taču dažas atslēdziņas, kā atvērt masveida aizsardzību ir atrastas. Un arī laika pārdomām līdz septembrim vēl gana. Cerams, ka uz to brīdi gan sastāvs būs optimālāks, gan spēles kondīcija būs labāka.

Apskaužot Igauniju

“Settimana Sancta” un Lieldienu laikā pārbaudes spēles aizvadīja arī visi mūsējo pretinieki pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīra grupā. Šveice ar 0:1  zaudēja Īrijai, Portugāle ar 0:1 Bulgārijai, Ungārija cīnījās neizšķirti 1:1 ar Horvātiju. Tad vēl:  Šveice – Bosnija 0:2, Portugāle – Beļģija 2:1,  Fēru salas – Lihtenšteina 3:2, Andora – Moldova 0:1. 

Par tālāko Latvijas izlases ceļu līdz septembra spēlei ar Andoru var teikt tikai to, ka jūnijā paredzētas divas spēles Baltijas kausa ietvaros (1. - ar Lietuvu un 4. - ar Igauniju).

Ar nelielu skaudību skatos uz Igaunijas grafiku – 1.jūnijā ar Andoru, 8.jūnijā ar Portugāli, 31.augustā ar Maltu un tad vēl 7.oktobrī ar Krieviju. Turklāt tikai mačs ar Portugāli būs izbraukumā. Kā zināms, arī marta nogalē abas spēles ar Norvēģiju un Serbiju igauņi spēlēja savā laukumā. Fani un arī sponsori to spēj novērtēt, ka viņiem tiek atvestas tāda līmeņa izlases. Savukārt Lietuva 7.jūnijā spēlēs ar Poliju.

Tiesa, vēl jau ir nedaudz laika, lai arī LFF situāciju vērstu par labu. Tiesa, Latvijas kausa izcīņas fināls un Baltijas kausa spēles  iespējas krietni sašaurina. Ja gribam triumfēt Baltijas kausā, kāds mačs pirms cīņas ar Lietuvu var arī nenākt pat labu. Bet vairāk skumdina cits fakts – ka mūsu izlase arī ir, hokejista Kaspara Daugaviņa vārdiem runājot, kā bomži, kas pārtiek no citu atmestām dāvanām. Treneru vēlmes ir otrajā plānā. Pirmajā – spēlējam ar tiem, kas visu apmaksā. Bet tā jau laikam ir tā mūsu futbola lieliskā sakārtotība Indriksona gaumē.

P.S. Pēc šīs spēles galvu palauzīt nāksies statistiķiem. Gibrāltāra FF nav uzņemta FIFA, tāpēc ne spēļu skaits, ne gūtie vārti netiks ieskaitīti FIFA annālēs (līdzīgu, bet mazliet citu iemeslu nedaudz ir “pazaudējis” Vitālijs Astafjevs, kam varēja būt 168, bet pēc FIFA uzskatiem ir tikai 166 spēles izlasē). Taču GFF ir UEFA rindās, tāpēc gan gūtos vārtus, gan aizvadītās spēles nebūs pamata neieskaitīt katra spēlētāja bilancē. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti