Vismaz Dobelē izlasei būs jāiztiek bez izteiktā līdera Daiņa Krištopāna, kam sanākusi aizķeršanās klubā Katārā (arī bagātie ne vienmēr labprātīgi ver vaļā naudas maku!). Ir cerības gan viņu sagaidīt Slovēnijā. Daiņa trūkumu jutīsim gan uzbrukumā, jo viņš ir gan rezultatīvs, gan spēj piesaistīt ne tikai viena pretspēlētāja uzmanību, radot brīvākas rokas pārējiem, bet arī aizsardzībā, jo pāri viņa rokām pārmest un trāpīt vārtos nespēj neviens. Nebūs arī Evara Klešnika, kas īpaši noderīgs aizsardzībā. Taču pie tā izlase jau daudzmaz ir pieradusi.
Abi mūsējo pretinieki ir visnotaļ respektējami. Zviedri ir četrkārtējie olimpiskie vicečempioni, četrkārtējie pasaules čempioni (pēdējo reizi 1999.gadā) un četrkārtējie Eiropas čempioni (pēdējo reizi 2002. gadā), bet slovēņi savā neilgajā vēsturē paspējuši iegūt Eiropas sudrabu (2004.gadā), būt ceturtie pasaulē un astotie olimpiskajās spēlēs. Ar visu to arī šādā kompānijā Latvija joprojām saglabā teorētiskas izredzes kvalificēties finālturnīram, kas nākamā gada sākumā notiks Polijā.
Skaidrs, ka handbolistiem šobrīd nav ko rēķināt variantus, jo jānoskaņojas spēlei. Taču fani un žurnālisti to var darīt.
Lai savā grupā Latvijas handbolisti iegūtu otro vietu, jāņem punkts pret Zviedriju un izbraukumā jāuzvar Slovēnija. Gadījumā, ja slovēņi izbraukumā pieveic Slovākiju (kas ir ļoti ticams), tad mūsējiem izbraukumā pretinieki būs jāsagrauj... Vai arī abas spēles jāuzvar. Kas ir vēl mazāk ticams. Tātad cerības uz otro vietu grupā ir minimālas (bet ja nu slovāki un arī mēs savā laukumā paveicam brīnumu?!). Tad vēl atklāts paliek jautājums par vienīgo ceļazīmi, ko iegūs labākā no 3. vietu ieguvušajām komandām. Šobrīd izskatās, ka šī ceļazīme tiks sadalīta 4. grupā, kur pēc četrām spēlēm ir šāda situācija: 1. Melnkalne 8, 2. Islande 5, 3. Serbija 5, 4. Izraēla 0. Tikpat labi trešā var palikt arī Melnkalne, kam jāspēlē gan ar Islandi, gan Serbiju. Ir gana droši, ka trešajai vietai būs vismaz septiņi punkti. Tātad, lai arī Latvija varētu tām līdzināties, šajās divās spēlēs tik un tā vajag vismaz trīs punktus un vēl krietni uzlabot iegūto un zaudēto vārtu starpību. Tāpēc šoreiz cerības aizbraukt nākamā gada sākumā uz Poliju ir iluzoras, taču apsveicami jau ir tas, ka tikai divas kārtas pirms finiša varianti tiek rēķināti. Kas liecina, ka šai izlasei ir potenciāls.
Tāpēc šoreiz vispirms baudīsim spēli un tikai tad rēķināsim! Jo tieši handbolistiem kā nevienai citai komandai līdz šim ir izdevies atvest uz Latviju teju vai visas pasaules spēcīgākās izlases (2006. gada pasaules čempionāts hokejā šoreiz neskaitās). Spēsim to novērtēt! Varbūt kādreiz to novērtēs arī Rīgas vadība un arī galvaspilsētā būs halle, kur aizvadīt šādas raudzes spēli. Tagad tā ir dobelnieku privilēģija.
Gaidot savējo cīņu, ik pa brīdim pasekosim spēles gaitai Slovākijā (tā sāksies plkst.18 pēc Latvijas laika) un ieskatīsimies arī turnīra tabulā:
1.Zviedrija 4 3 1 0 122:98 7
2.Slovēnija 4 2 1 1 122:109 5
3.Latvija 4 2 0 2 99:112 4
4.Slovākija 4 0 0 4 88:112 0
