Pirms četriem gadiem Vankūverā paostījuši olimpisko gaisu, tagad Sočos jau ir apņēmības pilni sasniegt kaut ko daudz augstāku. Viens no favorītiem Krasnaya Polyana trasēs norvēģis Egils Hegle Svensens Andreju ir ierindojis bīstamo konkurentu kategorijā 12,5 km iedzīšanas distancē. Pamats iedzīšanai tika ielikts 10 km sprintā, kur trešā lode liedza sašaut visus mērķus un ar vienu soda apli Rastorgujevs izcīnīja 17.vietu +46,7 aiz uzvarētāja, biatlona leģendas Ūles Eināra Bjerndālena.
Ja vienreiz šajā sezonā Andrejs no 28.vietas spēja uzlēkt uz 4., tad kāpēc lai no izdevīgāka atspēriena punkta neuzlidotu augstāk?
Latvijas Biatlona federācijas prezidents Jānis Bērziņš pēc finiša 10 km sitis Andrejam uz pleca: „Viss labi. Redz kā Bjerndālens 40 gados slēpo! Tev ir tikai 25. Viss vēl priekšā”.
Tā ir. Zināmas paralēles ir. Savās pirmajās olimpiskajās spēlēs (no sešām) Lillehammerē Ūle palika bez medaļām. Bet Nagano jau tika pie pirmā zelta. Tagad Bjerndālena kolekcijā jau ir septiņi olimpiskie zelti, 4 sudrabi un 1 bronza. Un būs jau vēl. Labi, ar viņu un Norvēģijas biatlonu Andrejam Latvijā sevi samērot grūti. Taču, neizvirzot augstus mērķus, sev par piemēru uz pjedestāla nenoliekot zvaigznes, neko lielu nevar sasniegt.
Šoreiz ne par Ūli, bet par Andreju. Viņam sprintā bija 35.starta numurs. 17 minūšu laikā notikumi distancē jau ir uzņēmuši tempu un reti kuro vēlāk startējušo parāda monitoros. Rastorgujevu parādīja un abas reizes parādīja arī šautuvē. Tas nozīmē, ka biatlona sabiedrībā ir ievērots un viņa gaitām trasē eksperti seko līdz. Un būs iespēja sekot vēl. Jau pirmdien iedzīšana. Ar 17.vietu ielikts labs pamats ne vien šai distancei, bet arī, lai tiktu pie teikšanas 15 km masu starta distancē.
Sočos sacensības notiek vakarā, kad jāpierod pie mākslīgā apgaismojuma un arī pie sniega, kas, saulei norietot, pamainās. Līdz pirmdienai arī ar šo problēmu Andrejs būs vairāk apradis.
Par lielu Latviju Sočos!
