Pēc Krievijas Domes Augšpalātas atļaujas Putinam izmantot karaspēku Krimā krievu aizsardzībai, situācija Ukrainā ir uzkarsusi. Pasaule, lai arī lēnām, tomēr izdara gana noteiktu spiedienu uz Krieviju, un Putina karstgalvība ir nedaudz pieplakusi. Situācija Krimā ir saspringta, tomēr vēl saspringtāka nekļūst. Tas gan nenozīmē, ka dažu stundu laikā viss nevar būtiski mainīties, īpaši pēc pēdējiem Krimas, Sevastopoles lēmumiem pievienoties Krievijai, kas grauj Ukrainas vienotību. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs Parīzē spēja vienoties tikai par to, ka sarunas Ukrainas krīzes noregulēšanā turpināsies.
Uz visa notikumu fona Gagarina kausa izcīņā tāds sīkums vien ir.
Tomēr der piemetināt, ka arī KHL (Krievijas hokeja līga) ir „Gazprom” finansēts Krievijas maigās varas atribūts, kura klātbūtne ir septiņās valstīs. Tagad tajā spēlē jau četri Eiropas Savienības klubi – Rīgas „Dinamo”, Prāgas „Lev”, Bratislavas „Slovan” un Zagrebas „Medveščak”. Interesi izrāda vēl daži, Helsinku „Jokerit” ieskaitot.
Krievija Eiropas Savienības (ES) durvīs kāju ir ielikusi. Dažs par to ir sajūsmā, dažam nepatīk. Par gaumi jau nestrīdas, tomēr līdz ar eskalāciju Krimā šī maigā vara ieguvusi citu nokrāsu. Un arī KHL tā nav stāvējusi malā. Tā Sanktpēterburgas „SKA” uz spēli pret „Automobiļist” izgāja formā ar uzrakstu "Ļeņingrad" un Georgija lentīti pie krūtīm. Jā, vēsturiskās formas klubi drīkstēja izmantot, taču Georgija lentīte pēc Domes Augšpalātas vienbalsīgā balsojuma bija skaidra norāde, ka Krievija ir gatava cīņai un uzvarām ne tikai hokeja laukumā. Līdz ar to, lai kā arī negribētu Rīgas "Dinamo" šefs Juris Savickis, arī KHL sports ir vistiešākajā veidā savijies ar politiku.
Tieši tāpēc jo dīvaināk, ka neviens no četriem ES klubiem, protestējot pret Krievijas agresiju (lai arī pagaidām slēpto) Ukrainā, tādējādi graujot šīs valsts vienotību, nav nosodījis Krievijas rīcību, par izstāšanos no Gagarina (Cerību) kausa izcīņas nemaz nerunājot.
Labi, lai paliek „Dinamo”, „Slovan” un „Medveščak”. Taču, kāpēc klusē Prāgas „Lev”? Pārāk vilinošs ir kausa tuvums un pārējais tad kļūst mazsvarīgs?
Bet - vai tāpēc čehu jaunieši 1968.gadā metās zem krievu tanku ķēdēm Prāgā, lai tagad labi apmaksātie hokejisti to visu būtu aizmirsuši? Vai tiešām velta būs bijusi Ungārijas ūdenspolo izlases asiņainā spēle ar PSRS 1956.gadā Melburnā, vai poļu kārtslēcēja Vladislava Kozakeviča protests 1980.gadā Maskavā? Vai brāļu Ščastniju un Nedomanska mukšana pāri okeānam, vai Čehoslvākijas izlases vīru Golonkas, brāļu Holiku cīņa kā kaujas laukā ar „sarkano mašīnu” nav neko vērta?
Tieši tāpēc šajā brīdī tik ļoti gribējās, lai pirmo soli sper Prāgas klubs, ievadot 2014.gada visas Eiropas pavasari. Prāga guļ un klusē. Cik ilgi? Vai tiešām „Gazprom” truba ir tik dāsna, ka sentimentam un vēsturiskām atmiņām vairs nav vietas?
Pamostos Prāga, arī citiem ES klubiem nāktos nopietni apsvērt, kā rīkoties tālāk. Bet tagad atkal varēs skanēt „Tikai Rīga! Tikai „Dinamo”! Mums maizi un izpriecas. Pārējais nav svarīgs. Pārējais nav svarīgs?
