Arturs Vaiders: Piecas labas ziņas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

2015.gads Latvijas sportam atnāca ar piecām labām ziņām. Zemgus Girgensons tika iebalsots NHL Zvaigžņu spēles sastāvā. Jānis Ikaunieks parakstīja līgumu ar vienas no pasaules Top 5 līgas Francijas Ligue 1 klubu FC "Metz”. Latvijas kausā biatlonā 10 km sprintā, pirmo reizi startējot ar šauteni plecā, uzvarēja olimpisko spēļu dalībnieks distanču slēpošanā Arvis Liepiņš. Jaunizveidotais pludmales volejbola pāris Mārtiņš Pļaviņš/Hermanis Egleskalns uzsākuši kopējos treniņus. Pēc divu gadu pārtraukuma profesionālajā tenisā plāno atgriezties liepājniece Anastasija Sevastova. Bet tagad - visu pēc kārtas.

Ironizējiet par sevi!

NHL Zvaigžņu spēles balsojums izsaucis skaļas debates visā NHL telpā no Vankūveras līdz Tampai un no Anaheimas līdz Kvebekai. Lolotajā sešiniekā iebalsoti Bufalo „Sabres” uzbrucējs Zemgus Girgensons un pieci Čikāgas „Blackhawks” spēlētāji. Un aiz viņiem rindā stāv vēl pieci čikāgieši. Vieni sašauti, citi ironizē. Sašauti, ka Latvijas fani iebalsojuši plašākai publikai pagaidām vēl mazināmo Girgensonu, bet pārējā Ziemeļamerika ironizē arī par Čikāgu.

Taču visiem ironizētājiem var atbildēt ar vienu frāzi – kas liedza jums pašiem tik aktīvi balsot? Ne Girgensona, ne „Blackhawks” fani nav hakeri un rīkojās esošo noteikumu ietvaros.

Jā, ļoti iespējams, ka šo it kā kāzusu dēļ var tikt mainīta arī Zvagžņu spēles „tautas balsojuma” noteikšanas kārtība, taču Zemgu Girgensonu no šī mača sākumsastāva tā vairs nespēs izņemt. Galvenais, lai tuvāko nedēļu laikā traumas iet secen! Zvaigžņu spēle notiks 24. un 25.janvārī Kolumbusā. Tas vēlreiz apliecina, ka Latvija var, ja kaut ko ļoti vēlas un dara kopā.

Kad ņem, tad jāiet!

Formāli Jānis Ikaunieks līgumu ar „Metz” parakstīja 2.janvārī, bet reāli vienošanās tikai panākta jau decembrī. Vienkārši pāreju logs atvērās 1.janvārī. Līgums ir līdz 2019.gada vidum. Trīsdesmitgadnieks par to priecātos. Jaunam spēlētājam tā ir arī gana stingra saite pie mieta un problēmas tādos gadījumos sākas tad, kad neizdodas nostiprināties klubā. Cerams, ka Jānim šis liktenis nedraud. Daži teic, ka 19 gados doties uz ārzemēm ir par agru. Pieredze ir dažāda, tomēr, kas zina, varbūt 25 gados neviens nekur vairs neaicinās...

Jaunajā klubā Jānim visgrūtākais būs pirmais pusgads. Ļoti iespējams, ka galvenā būs valodas barjera. Nāksies ātri apgūt franču mēli, jo angļu valodai Francijas futbolā nav lielas nozīmes.

Ņemot vērā nozīmīgo melnādaino futbolistu īpatsvaru komandā un Ligue 1 vispār, noteikti nāksies pilnveidot fizisko kondīciju, jo futbols ir ļoti atlētisks. Ligue 1 ir pavisam cits līmenis kā Virslīgā un daudz ko izšķirs, cik ātri Jānis no pamatskolas ieleks augstskolā. Zināmas problēmas var radīt arī apstāklis, ka pēc garās Latvijas sezonas Jānim bija maza atpūta un uzreiz nākas no jauna ieiet ritmā, kas būtiski atšķiras no līdz šim Liepājā ierastā. Labā formā jābūt jau janvārī, kad mājās tikai atsāka trenēties.

Tajā pašā laikā tieši janvārī Ikauniekam var būt laba iespēja ne tikai iekļūt komandas pieteikumā, bet arī iziet laukumā. Komandā ir savainotie, četri spēlētāji dosies uz Āfrikas Nāciju kausa izcīņu. Ja šāda iespēja parādīsies, viss būs Jāņa paša rokās, kājās un galvā. Izdevību izmantos, turpinās spēlēt... Der iegaumēt , ka tikai Marianam Paharam tā pa īstam izdevās nostiprināties Top 5 līgā. Attiecībā uz Māri Verpakovski („Celta Vigo”, „Getafe” – 21 spēle, tiesa viņa kontā arī latvieša vienīgie gūtie vārti Čempionu līgā), Igoru Stepanovu („Arsenal” – 17 spēles), pat uz Artjomu Rudņevu („Hamburg”, „Hannover” – 68 spēles, 17 vārti)  to var attiecināt tikai daļēji.  Jebkurā gadījumā Ikaunieks ir piemērs pārējiem, ka arī no Virslīgas uzreiz var ielekt Eiropas (arī pasaules) Top 5 līgas klubā. Viņš būs pirmais Latvijas futbolists šajā līgā un tagad mūsējiem neapgūta ir tikai Itālijas Seria A.

Jau ir paklīdušas baumas, ka cits talantīgais pussargs Arturs Zjuzins no Krievijas Nacionālās līgas vidusmēra kluba „Baltika” (Kaļiņingrada) varētu pārcelties uz šīs valsts premjerlīgu. Tiek minēts FK "Ufa”. Ja vēl veselība sakārtojas Aleksandram Cauņam, tad izlases vidējā līnija jau izskatītos visnotaļ daudzsološa. Tad varbūt arī uzbrucēji (Artjoms Rudņevs, Edgars Gauračs, Eduards Višņakovs, Aleksandrs Šabala, Deniss Rakels) sevi varētu parādīt labākā gaismā. Tiesa, tas vispirms jāizdara klubos, kur ne visiem tik cerīgi sokas.

Vai aizpildīs vakuumu?

Latvijas biatlonisti pēdējos gados nereti startē slēpošanas sacensībās un bieži ir arī uzvarējuši (īpaši Ilmārs Bricis). Oļegs Maļuhins, netikdams uz olimpiskajām spēlēm biatlonā, 2006.gadā Turīnā startēja 50 km slēpošanā. Ik pa reizei arī kāds slēpotājs mēģinājis pārkvalificēties par biatlonistu. Pasaulē pozitīvu piemēru nav trūcis. Izskatās, ka vēl viens tāds varētu būt arī Latvijā, kur aiz līdera Andreja Rastorgujeva izveidojies vakuums. Īpaši pēc „negadījuma” ar Edgaru Piksonu.

Iespējams, tukšumu aizpildīs Arvis Liepiņš, kas jau pirmajā biatlona startā apsteidza vairākus biatlonistus ar stāžu un pieredzi un uzvarēja Latvijas kausa pirmā posma sacensībās 10 km sprintā.

No 10 lodēm mērķim garām lidoja četras, tomēr solis distancē bija tik straujš, ka tuvākais konkurents Oskars Muižnieks atpalika par 50 sekundēm, bet Rolands Pužulis, kas jau regulāri startē PK posmos, par minūti. Līdz ar to radot jautājumu, ko jaunie biatlonisti dara treniņos. Vai Liepiņš varētu kļūt par „palīgu” Rastorgujevam, atbildi sniegs pirmās lielākās sacensības IBU kauss. Būt pirmajam čalim ciemā vēl nenozīmē būt līdzvērtīgam konkurentam arēnā Romā. Pirmais „bļins” IBU kausā piedega (5 soda apļi un 5 minūtes aiz uzvarētāja) un sanāca vien 85.vieta, taču ar dažiem treniņiem šaušanā neviens uzreiz par biatlonistu vēl nav kļuvis. Gan jau to saprot gan Liepiņš, gan Broka.

Atkal no nulles

Kā pērkons janvārī ir ziņa, ka profesionālajā tenisā iecerējusi atgriezties Anastasija Sevastova. Liepājniece, kas pārsvarā mīt Austrijā. Pirms diviem gadiem karjeru viņa pārtrauca savainojumu sērijas dēļ. Karjeras laikā Anastasija ir bijusi WTA ranga Top 50  skaitā (36.vieta)un bija brīdis, kad abos dzimumos Latvija bija Top 50 tenisisti. Karjeras laikā Sevastova ir uzvarējusi vienā WTA turnīrā. Taču tagad viss būs jāsāk gandrīz no nulles – ar ITF sēriju, jo viņai nebija t.s. protected ranking, ko var iegūt ilgstoša savainojuma gadījumā. Anastasija jau bija paziņojusi par karjeras beigām un studēja. Lai veicas, jo pieredze, arī dzīves, tikai nākusi klāt! Ņemot vērā, ka šobrīd itin sekmīgi spēlē Diāna Marcinkeviča un Jeļena Ostapenko, perspektīvā ir iespējas izveidot ļoti labu komandu Federācijas kausam.

Jāatzīst, ka no aktīvā tenisa Sevastova sāņus pagāja ļoti klusām un joprojām kontakti ar viņu ir ļoti ierobežoti.

Pēdējā iespēja?

Mūsu pludmales volejbolā iet kā pa viļņiem. Pagājušās sezonas sākumā šķita, ka mums būs četri cīņasspējīgi pāri un Rio divi mūsu dueti noteikti spēlēs. Taču divi pāri ātri pajuka – Mārtiņa Pļaviņa/Jāņa Pēdas liktenis jau bija sākotnēji ieprogrammēts neveiksmei, bet Ruslana Sorokina piedāvātais temps Edvartam Buividam nebija pa spēkam. 10 gadu starpība darīja savu. Pļaviņam tā arī neizdevās atrast kopēju valodu ar Aleksandru Soloveju (varbūt Mārtiņam vienkārši pietrūka pacietības?). Savukārt Haralds Regža/Armands Āboliņš augstākam lidojumam vēl nav gatavi.

Sākotnēji izskatījās, ka Pļaviņš ar Egleskalnu kopējus treniņus varēs sākt labākajā gadījumā aprīļa beigās, kad Hermanim būs beigusies klasiskā volejbola sezona Francijā. Taču savainojums devis iespēju līdz pat martam būt mājās un tā ārstēšanu var savienot ar treniņiem kopā ar Mārtiņu. Savstarpējai sapratnei tas noteikti nāks par labu, jo „Gera” bīčā nopietni pasen nav spēlējis.

Atskaitot Aleksandru Samoilovu/Jāni Šmēdiņu, pārējiem mūsu pāriem (vēl Ruslans Sorokins/Aleksandrs Solovejs) līdzdalība Pasaules kausā būs jāsāk ar kvalifikāciju. Tieši tāpēc laba kondīcija sezonas sākumā ir vairāk nekā nepieciešama. Jāvēl veiksme un sekmes pirmajos posmos un arī citos turnīros, kuros varēs tikt pie reitinga punktiem. Olimpiskajam medaļniekam Mārtiņam Pļaviņam šī būs pēdējā iespēja tikt uz Rio, jo pārinieku variācijas iespējas gandrīz izsmeltas. Ja būs panākumi, sezonas turpinājums jau zīmēsies rožainākās krāsās.

Tāpat kā dzīve visiem Eiropas centrā zem Eiropas Savienības prezidentūras karoga. Mēs esam vareni! Mēs esam Čārliji!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti