Ar nožēlu jākonstatē - mūsu izlase otro reizi kvalifikācijas turnīrā (ņemot vērā gan Eiropas, gan pasaules čempionātus) ir palikusi pēdējā vietā un pirmo reizi cikls pabeigts bez uzvarām - pieci neizšķirti un pieci zaudējumi. Mēs esam vienā ierindā kopā ar tādām valstīm kā Andora, Luksemburga, Sanmarīno, Malta, Gibraltārs, Armēnija, Moldova. Jā, varam mierināt sevi ar to, ka arī nesenie Eiropas čempioni grieķi palika pēdējie, ka finālturnīram nekvalificējās Nīderlande, Serbija, Bulgārija.
Taču mums būtu jātiecas uz labajiem piemēriem - Islandi, Ziemeļīriju, Albāniju, Slovākiju. Igaunijai un Lietuvai 10 spēlēs bija 10 punkti. Mums tikai pieci un 19 ielaisti vārti.
Tā nu sanāca, ka gada sliktāka spēle tika parādīta izšķirīgajā brīdī. Kazahstānas izlase bija pārāka visos spēles elementos - sitieni vārtu rāmī vien daudz izsaka - 11:1 viesu labā. Pretinieki bija tehniskāki, kustīgāki un ātrāki, uzvarēja vairumu divcīņu.
Par piespēļu precizitāti šoreiz pat negribas runāt. Tā bija katastrofāli zema un vēl uz sev līdzīgas komandas fona!
Neparasti daudz kļūdu bija arī aizsardzībā - taktisku un zaudētu divcīņu dēļ. Tā ir viela pārdomām gan treneriem, gan pašiem spēlētājiem - kad visi aizsargi bija spēlējuši kopā "Skonto", pie mūsu vārtiem bija kārtība. Tagad puiši "salasīti" no dažādiem klubiem un no pusvārda pavisam noteikti nesaprotas. To uzskatāmi parādīja arī zaudētie vārti, kas bija kļūdu sērijas rezultāts.
Diemžēl tikai epizodiski varēja redzēt acis degam. Var jau būt, ka mačs Islandē un pārlidojums laupīja pārāk daudz spēka, taču ar šādu pārbaudījumu jāsaskaras visām komandām.
25 minūtes pirms mača beigām 0:1 vēl nebija zaudējums, taču spēles gaita rādīja, ka šoreiz nav variantu, kā situāciju vērst par labu. Gandrīz visu otro puslaiku notikumus laukumā droši kontrolēja viesi, bet mūsu komandā neatradās neviens, kurš būtu gatavs spēlēt pirmo vijoli. Diemžēl.
Pirms mača kazahu žurnālists Marianam Paharam jautāja, vai zaudējums viņam un Latvijai būs traģēdija.
Nē, traģēdijas nav. Jo futbols Latvijā nav tādā popularitātes plauktā, lai tā dēļ kāds grieztu vēnas. Tomēr gara rūgtuma garša mutē paliek.
Netrūks arī tādu, kas pēc šī zāģa un pēdējās vietas grupā prasīs galvenā trenera Mariana Pahara skalpu. Ierasta lieta pasaules praksē. Ieteiktu nesteigties ne pašam trenerim, ne funkcionāriem. Jā, pēdējā vieta ir sava veida izgāšanās, taču jo sevišķi 2015.gada spēlēs izlase ne tikai epizodiski, bet garākos spēles nogriežņos rādīja cerīgu sniegumu. Un tas ir trenera nopelns, kas ir iedvesis nedaudz citu spēles filozofiju. Taču uzreiz nekas nenotiek un nemainās.
Izlases spēlei kopumā vēl daudz kas ir labojams - sākot no sadarbības aizsardzībā, kas šajā ciklā brīžiem bija traģiska, un beidzot ar notikumu kontroli laukuma vidū un vārtu momentu realizāciju. Un pilnīgu pašatdevi, jo tikai tā var kompensēt nepilnības tehnikā un taktiskajā izpratnē. Tas jāsaprot ikvienam, kas nonāk izlases aptverē.
Pēdējā vieta varbūt arī nav īsti pelnīta, taču ja salīdzina Latvijas futbola potenciālu un Latvijas Futbola federācijas (LFF) darbu pēdējās desmitgades laikā, tad pat kazahi ir tālu priekšā (viņiem gan nauda teju vai kokos aug), par Islandi nemaz nerunājot.
Ko var prasīt no izlases un galvenā trenera, ja tikai uz dažām pēdējām spēlēm komanda atsākusi lidot ar līgumreisiem, ja savā laukumā desmit gadu laikā notikušas tikai dažas pārbaudes spēles (un nenotiks arī novembrī, ja kādam vispār būs vēlme ar Latviju spēlēt). Ja šobrīd ir liela neziņa, kur nākamruden spēlēsim pasaules čempionāta kvalifikācijas mačus ar Fēru salām un Ungāriju. Ja futbola funkcionāru galvenais pienākums ir dabūt gatavu LFF stadionu līdz 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, lai Nils Ušakovs varētu lepni griezt lentīti. Der piemetināt, ka "Sky Sport" nupat līdz mielēm izsmēja līdzīgu (nu labi - mazāk kvalitatīvu) Lietuvas Futbola federācijas stadionu, kur kaimiņi spēlēja ar Angliju.
Līdzās fanu pulciņam "Skonto" stadiona tribīnēs mūsējos no sirds gānīja visa Ungārija.
Ja Latvija A grupā būtu nosargājusi 5.vietu, finālturnīram bez pārspēlēm kā labākā trešās vietas ieguvēja kvalificētos Ungārija. Mūsējo zaudējums pavēra tiešo ceļu uz Franciju Turcijai, kam pār Islandi bija nepieciešama uzvara. Laimīgos vārtus turki guva 89.minūtē...
P.S. Un atkal atgriežos pie Ivana Lukjanova kandidatūras. Kā parādīja pēdējās spēles, izlases aptvere nav bagāta ar labiem malējiem pussargiem. Tāpēc viņa kandidatūra būtu vismaz pārbaudes vērta. Uzvarētājus netiesā, taču šis cikls beidzies bez uzvarām, tāpēc var iemest pa akmenim arī treneru dārziņā.
A grupas noslēguma tabula (spēles, uzvaras, neizšķirti, zaudējumi, gūtie un zaudētie vārti, punkti)
Čehija 10 7 1 2 19-13 22
Islande 10 6 2 2 17-6 20
Turcija 10 5 3 2 14-9 18
Nīderlande 10 4 1 5 16-14 13
Kazahstāna 10 1 2 7 7-18 5
Latvija 10 0 5 5 6-19 5
