Arturs Vaiders: Pahars pret Jankausku 1:0. Kā būs Pahars pret Pērsonu Tallinā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Baltijas kauss, Baltijos taure, Balti tass - tas ir vecākais futbola izlašu līmeņa turnīrs, kas notiek Eiropā. Tradīcija aizsākās 1928.gadā, nedaudz mainītā veidā turpinājās padomju laikos un tika atjaunota 1991.gadā. Neskaitot padomju laikus, Latvijas kontā ir 13, Lietuvai – 10 un Igaunijai – trīs uzvaras.

Tradīcija tiek turpināta, arī kauss vecajā izskatā ir atjaunots. Šogad atkal turnīrā piedalās tikai Latvija, Lietuva un Igaunija. Kausa izcīņa tika atklāta ar Lietuvas – Igaunijas maču Klaipēdā, kur ar 2:0 pārāki bija laukuma saimnieki. Savukārt Liepājā Latvija pārspēja Lietuvu ar 2:1. Līdz ar to izšķirošais mačs būs sestdien Tallinā, kur tiksies Igaunijas un Latvijas izlases. Latvijas futbolistiem, lai saglabātu trofeju, pietiek ar neizšķirtu.

Pirms spēles

Pahara modelis

Latvijas izlases galvenais treneris Marians Pahars arī šoreiz dažādu iemeslu dēļ nevarēja savākt ideālo sastāvu. Maskavas CSKA pussargs Aleksandrs Cauņa atkal ārstē savainojumu. To ir tik daudz, ka viņa piesaukšana optimālajam sastāvam jau iegūst dīvainu pieskaņu. Pēc vienošanās ar klubu “Reading” uz izlasi nav izsaukts Deniss Rakels. Viņam jāatpūšas un “jāaplaiza brūces”. Savukārt, uzbrucējs Arturs Karašausks palicis malā, jo šobrīd nespēlē un galīgi nav formā. Joprojām sarakstā nav Ivana Lukjanova, kas pēc savainojuma izārstēšanas atkal spēlē. Taču šoreiz ir neliels attaisnojums – Astrahaņas “Volgarj” 27.maijā bija atbildes mačs par iekļūšanu Krievijas Premjerlīgā (zaudēja abus pret “Anzhi” 0:1, 0:2). Izlase treniņnometni sāka 29.maijā. Taču nav arī pārliecības, ka Lukjanovs vispār ir Pahara paplašinātajā sarakstā. Nav Virslīgas rezultatīvākā spēlētāja Ģirta Karlsona, kura atbilstību izlasei  neesot vairs vajadzības pārbaudīt. Taču uzaicināti nav jau tikai pārbaudāmie, bet arī tādi, kas var dot rezultātu, jo mērķis ir iegūt (paturēt) Baltijas kausu.  Nav arī vēl viena uzbrucēja Eduarda Višņakova, kam sezona Beļģijā beidzās pirms diviem mēnešiem un šobrīd diez vai viņš ir kondīcijā.

Tā, protams, nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad virknei spēlētāju ir dažāda svara problēmas klubos. Ilggadējais “Sion” un izlases vārtsargs Andris Vaņins spiests meklēt citu klubu. “Sion” boss ir izturējies gana cūciski, un mūs tagad var mierināt fakts, ka bez Vaņina klubs nespēja kvalificēties Eiropas kausiem. Vairākus mēnešus atkal pie vārda “Hamburg” rindās netika Artjoms Rudņevs un arī būs spiests mainīt pierakstu.  Vai tā būs “Darmstadt” vai kāds cits klubs, drīz redzēsim.

Ņemot vērā iztrūkumus sastāvā, šoreiz ir izsaukti divi debitanti – Dāvis Ikaunieks no “FK Liepāja” un Sergejs Vorobjovs no “FK Rīga”. Ir Mārcis Ošs, kas arī izlasē vēl nav spēlējis. Tāpat arī Roberts Savaļnieks un Edgars Gauračs, kas, izārstējuši traumas, jau pilnvērtīgi spēlē Virslīgā.

Sastāvā nav neviena no čempionāta līderiem “FK Ventspils” un vicelīderiem Jūrmalas “Spartaka” (toties Lietuvas izlasē pret Igauniju debitēja “ventspilnieks” Simons Pauļus). Toties ir divi no “FC Rīga” (Oļegs Laizāns un Savaļnieks), kas ir tabulas lejasgalā. Trīs no “FK Jelgava” (Kaspars Ikstens, Gints Freimanis un Artis Lazdiņš), kas čempionātu sāka tik slikti, ka no amata atkāpās Vitālijs Astafjevs, kas ir viens no Pahara asistentiem izlasē. Labi, ka jelgavnieki nupat ieguva kausu un noteikti ir pacilātā noskaņā. Tāpat kā, piemēram, Kaspars Dubra, kas paspējis aizvadīt vairākas labas spēles “BATE” rindās Baltkrievijā un par gūt vārtus. Cerams, arī Jānis Ikaunieks, kura “Metz” atgriezās “Ligue 1”. Tiesa, pats Jānis pie spēlēšanas galvenajā komandā aizvadītajā sezonā tika gaužām maz.

Paharam un Ko dažās dienās no šīm  lauskām jāsalīmē komanda, kas būs gatava uzvarēt turnīrā. Cita mērķa nevar būt. Pirmie Romā – lasi: Eiropas čempionātā – nekad nebūsim. Taču mūsu līmeņa izlasei liels gods būt arī pirmajiem ciemā – lasi: Baltijā.

Jankauska rinktines

Lietuvieši Klaipēdā igauņus apspēlēja gana pārliecinoši, jo viesiem nav bijis neviena bīstama momenta pie Emilija Zuba (spēlē Polijas klubā “Podbezkidzie”, kas izkrita no ''Ekstraklasa'') vārtiem, bet Arvīds Novikovs (“VFL Bochum”) vēl trāpījis pa pārliktni. Igauņu sastāvā šoreiz vēl nav bijis vairāku vadošu spēlētāju, kamēr Lietuvas izlases jaunais galvenais treneris Edgars Jankausks bija savācis gandrīz visus labākos. Dažu, kas spēlē Kazahstānā un Rumānijā, trūka, taču tikai retais no viņiem varēja pretendēt uz vietu pamatsastāvā (Artūrs Žulpa). Pirms spēles ar Latviju papildinājuma sastāvā nebūs. Labu spēli pret Igauniju parādījis uzbrucējs Fjodors Černihs (“Jagiellonia”).

Lietuvieši nākotnes cerības saista ar citu uzbrucēju – Lukasu Spalvi. Dānijas “Aalborg” viņš guva 18 vārtus un jau ir parakstījis līgumu ar Lisabonas “Sporting”. 

Protams, ka cerības saista arī ar Edgaru Jankausku (spēlējis daudzos klubos, arī “Real Sociedad”, “Benfica”, “Porto” un mazliet arī “Skonto”), kas bijis teicams spēlētājs. Pēc Igora Pankratjeva demisijas bijis mazs pārdomu mirklis, taču tad izšķīrušies par savu treneri. Pērn Jankausks trenēja “FK Trakai”, kas šogad ir čempionāta līderis. Viens no šīs komandas līderiem Nerjus Vaļskis guva vārtus arī pret Igauniju.

Spēle

Sliktākais Pahara puslaiks

Mūsu izlasei šī bija pirmā spēle pēc dažu dienu treniņiem, kuru garumu koriģēja pēkšņi uznākušais karstuma vilnis. Toties lietuviešiem aiz muguras jau viena spēle un divreiz garāks sagatavošanās posms. Tā viņiem būs neliela, bet priekšrocība. Priekšrocība, kas jāneitralizē. Tiesa, jau pirms mača lietuvieši arī pasūkstījās, ka laika, lai pilnvērtīgi atjaunotu karstuma izsūktos spēkus, pietrūcis. Tāpēc sākumsastāvā bija četras maiņas, salīdzinot ar maču pret igauņiem. Taču uzbrukuma duets Spalvis-Černihs palika un sagādāja mūsējiem nopietnas problēmas. Tāpat kā visuresošais Novikovs.

Liepājā Latvijas izlase viesojusies gaužām reti, tāpēc visi cerēja, ka pilsēta jūras godam atbalstīs valstsvienību. Jo sevišķi, ja tās ģenerālmenedžeris ir Māris Verpakovskis. Karstums pa dienu bija pat līdz +27, tomēr pievakarē vismaz skatītājiem karsti nebija. Taču laikam jau atbaidīja biļešu cena – 10 eiro, tāpēc tribīnēs bija 2300 skatītāju, ja nebūtu divu azartisku jauniešu grupiņu, publika drīzāk piederējās ''Lielā dzintara'' koncertzālei.

Latvijas izlases sākumsastāvā pārsteigumu nebija, ja neskaita Artūra Zjuzina iztrūkumu, ko rosināja neliels savainojums. Treneri neriskēja viņu uzreiz iemest spēlē.  

Pirmajā puslaikā lietuvieši pie Vaņina vārtiem izpildīja 8 stūra sitienus (Latvija nevienu). Vienas epizodes laikā bumba trāpīja gan pa pārliktni, gan pa stabu (atcerēsimies Rubeņa teoriju!). Bumba pārsvarā bija Latvijas laukuma pusē un mūsējie vairāk nodarbojās ar tās atsišanu nekā sakarīgas kontrspēles veidošanu. Gaisa kaujas pret augumā raženākajiem aizsargiem Rudņevs un Šabala bezcerīgi zaudēja, taču citi risinājumi netika piedāvāti. Vienīgais sitiens pa pretinieku vārtiem bija pēc Rudņeva aizsāktas kombinācijas, kuru turpināja Savaļnieks un pabeidza Lazdiņš. Spēcīgi, bet nedaudz pāri vārtiem. Par mierinājumu Paharam puslaiks beidzās 0:0.

Ātras atbildes, kāpēc tāds sanāca pirmais puslaiks, nebūs. Lietuvieši bija aktīvāki, presingoja un neļāva mūsējiem spēlēt. Nospieda katru iniciatīvu. Paši bija labāk saspēlējušies un laukumā darīja, ko gribēja. Mūsējiem atlika vien “norauties”, kā Jānim Ikauniekam, kas iebrauca sāncensim sejā un rumpī, Zubs pat skrēja attiecības kārtot, taču tiesnesis mūsējo pažēloja.

Dieva roka

Pārtraukumā mūsu treneri izdarīja divas maiņas – Tarasova vietā devās Zjuzins un Savaļnieka vietā – Višņakovs. Taču pirmkārt bija cita motivācija. Tiesa, pirmais bīstamais moments bija pie Vaņina vārtiem, taču sekoja pretuzbrukums – Zjuzina piespēle Rudņevam, izgājiens pret vārtsargu, kas tiek apspēlēts, Artjoms saminstinās, krīt, taču cīņā tomēr paspēj piespēlēt Zjuzinam, kas sit spēcīgi un precīzi – 1:0! Dažiem gan esot licies, ka bumba esot skārusi Rudņeva roku. Tiesnesis to neredzēja… Otros vārtus beidzot guva arī pats Rudņevs. Gorkša laba piespēle Višņakovam, viņa centrējums soda laukumā. Ar pirmo piegājienu neizdevās, taču, turpinot cīņu, Artjoms teju vai “ar gaļu” bumbu iebakstīja tīklā – 2:0.

Šī un vēl vairākas epizodes uzskatāmi parādīja, cik svarīga ir kvalitatīva pirmā piespēle. Diemžēl tādu, kas spēj to regulāri izpildīt, sastāvā nav daudz.

Lietuvas izlasei (Černiham) vienus vārtus izdevās atgūt. Varbūt varēja to arī nebūt, taču otrā puslaika vidū nelielas veselības problēmas bija Vaņinam, kas tomēr palika vārtos…

Latvijas izlasē debitēja Dāvis Ikaunieks un Sergejs Vorobjovs un atstāja ļoti pozitīvu iespaidu. Bija labi redzami laukumā. Ikaunieka “sausā lapa” aizlidoja tikai pārdesmit centimetrus gar Zuba vārtu devītnieku. Ielidotu vārtos, par tik skaistu sitienu varētu pat “lauzt krēslus”. Savukārt Vorobjovam pašās spēles beigās gandrīz izdevās izgājiens 1:1. Aizsargs tomēr nedaudz traucēja, tāpēc sitienu vārtsargs atvairīja.

2:1 – nedaudz neloģiska, bet uzvara, kas ļāva spert platu soli pretī trofejai. Uzvara, kas parāda futbola loģiku un neloģiskumu. Uzvar tas, kas gūst vairāk vārtu. Nerealizētās izdevības paliek tikai statistikai.

Pēc spēles

No Liepājas uz Tallinu

Lietuvas izlases galvenais treneris Edgars Jankausks atzina, ka pirmais puslaiks bija labākais, kopš viņš vada izlasi. Taču futbolā tā notiek – neiesit tu, iesit tev.

Marians Pahars bija nerunīgs par pirmo puslaiku, taču par otro bija gandarīts, tāpat kā par uzvaru. Uzvara tika panākta ar darbu un centību.

Nakti pavadījuši Liepājā un arī aizvadījuši vienu treniņu, ceturtdien spēlētāji pārcēlās uz Rīgu, lai jau piektdien no rīta pārceltos uz Tallinu. Sastāvā “kritušo” nav. 

Cīņa par labākā godu Baltijas “ciemā” turpinās. Pagaidām visas izlases vēl saglabā cerības uz kausu. Latvijai der neizšķirts vai uzvara, Lietuvai – igauņu minimāla uzvara, bet Igaunijai der tikai pašu uzvara ar trīs vai vairāk vārtu pārsvaru…

Ja lietuvieši sūkstījās pēc mača ar Igauniju, ka trūcis laika, lai atjaunotos, ko teiks igauņi? Viņiem astoņu dienu laikā un karstumā šī būs jau trešā spēle. Bet sastāvā lielu izmaiņu nebija. Nebija arī Konstantina Vasiļjeva, kas tiek uzskatīts par komandas smadzenēm (bet ir “jelgavnieks” Kevins Kaubers). Ja atceramies, deviņdesmito gadu sākumā Igaunijas izlases veidošanas koncepts bija – bez krieviem! Tagad gan viņi ir un nereti spēlē pirmo vijoli – bez Vasiļeva, Dmitrijs Kruglovs, Ņikita Baranovs, Aleksandrs Dmitrijevs, Maksims Gusevs, Andrejs Frolovs, Iļja Antonovs. Taču visi runā igauniski un darba valoda ir igauņu. Protams, ar piebildi, ka šoreiz treneris ir zviedrs Magnuss Pērsons. Jā, uzvārdu rakstīšu tā, nevis Pēšons, Pēršons vai Pižons.

Var diezgan droši prognozēt, ka sastāvā būs izmaiņas un laukumā tiks “svaigie”, kas trešdien nespēlēja vai spēlēja maz. Lielā mērā tieši prasme variēt ar resursiem izšķirs iznākumu, jo šajā turnīrā atļautas sešas, ne trīs maiņas.

Latvijas – Lietuvas maču tiesāja igauņu brigāde. Ar nelielām simpātijām pret Latviju. Tikai mūsējo uzvaras gadījumā igauņi saglabāja cerības uz kausu. Tallinā svilpe būs lietuviešu brigādes rokās. Lietuvai der tikai Latvijas minimāls zaudējums… Vērtēsim ne tikai spēli, bet arī tiesnešu darbību!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti