Arturs Vaiders Minhenē: Cits Gulbis meklē «veco Gulbi»

Minhenē zied ķirši, ievas, vietumis pat ceriņi. Pirms pāris nedēļām te bija virs +25 grādiem. Pirmdienas rītā Minhenē sniga un temperatūra nepacēlās virs +7 grādiem pat tad, kad uzspīdēja saulīte. Un tieši pirmdien ''Nuernberger'' Tenisa klubā, kas izvietojies Angļu dārzā, sākās ATP Tour BMW Open 250 pamatturnīrs. Atklātajos laukumos ar māla segumu. 

Pirmā spēle Miša Zverevs (Vācija) – Santjago Hiraldo (Kolumbija) pēc pirmajām izspēlēm tika pārtraukta, jo laukums bija pārāk mīksts. Tupinājumā dažas spēles uz brīdi pārtrauca sniegs, kas krita leknām pārslām, kā no sparģeļu laukiem izlīdušām. Uz mirkli cieta arī Ernesta Gulbja mačs ar horvātu Ivanu Dodigu. Tiesa, tobrīd spēles groži jau itin droši bija Dodiga rokās. Lielā mērā viss izšķīrās pirmajā setā. Ernests sāka labi, bija vadībā ar 3:1, tomēr pārsvaru nenoturēja un taibreiku zaudēja ar 3:7. Otrajā vēl varēja aizķerties pie 0:2, kad bija iespēja nobreikot horvāta servi, taču nedaudz pietrūka, lai sarūgtinātu šobrīd ATP ranga 75.numuru.

Katrā ziņā šobrīd viss izskatījās labāk nekā pirms nedēļas, kad Barselonā Ernests zaudēja 212.vietā esošajam Ungārijas tenisistam Mārtonam Fučovičam.

Daudzi spēlētāji ir atzinuši, ka šādi ekstremāli laika apstākļi nav domāti kvalitatīvam tenisam. Vakarā dubultspēlēs puiši jau spēlēja, uzģērbuši silto veļu un treniņtērpus. Auksti, laukumi valgani, slīd, bumbiņa atlec zemu. Taču apstākļi visiem vienādi, tikai vieni tiem pielāgojas labāk, citi ne tik labi. Arī Ernestam, kas beidzot ticis galā ar veselības problēmām, līdz galam saprasties ar Minhenes sniegu neizdevās. Pērn viņu ilgu laiku mocīja pleca trauma, šogad kaite pārmetās uz plaukstas locītavu (viena ar otru ir cieši saistītas). Tās dēļ tika izlaisti vairāki pavasara turnīri, un tagad jau ar laika distanci skatoties var secināt, ka rudenī pēc Monreālas, kad parādījās pirmie sāpju simptomi, vajadzēja nevis sevi un plaukstu mocīt pāris turnīros, bet ņemt pauzi un savest kārtībā veselību.

Zaudējums Dodigam ir piektais pēc kārtas, un 2016.gada bilance nav iepriecinoša – 2-8. Kādam varbūt būtu vēlme mainīt treneri, taču Ernests pagaidām turēsies pie austrieša Gintera Bresnika, kas trenē arī Dominiku Tīmu (šobrīd 15.vieta ATP rangā). Ernestam, kas reiz bijis 10.vietā, nav viegli pielāgoties kāda cita treniņu un turnīru režīmam, taču jātiek galā arī  ar šo problēmu. Grūtības norūda. Labi treneri apkārt nemētājas, ko pierādīja īslaicīga sadarbība ar zviedru Tomasu Enkvistu. Bet Bresniks šajā laikā Gulbi ir labi iepazinis, zina viņa vājās un stiprās vieta,s un arī Gulbis treneri labi zina. Gan jau šī sadarbība pārvērtīsies kvalitātē un Latvijas labākais tenisists spēs nostāties uz uzvaru takas. Varbūt jau nākamnedēļ Madridē.

Spēle treniņos jau iet no rokas un arī turnīros ir nogriežņi, kad redzams “vecais labais Gulbis”. Tagad tikai šie nogriežņi jāpagarina. Jo oficiāla spēle ir kaut kas pavisam cits kā treniņš.

Jāatgūst pārliecība, uzvaras garša un sajūtas, kas rodas, kad spēle iet no rokas. Lai pēc iespējas ātrāk tā atnāktu, jau tūlīt pēc zaudējuma Dodigam Gulbis un Ko devās uz Vīni. Bresnika tur nebūs tik ilgi, kamēr Tīms spēlēs Minhenē, bet būs citi treneri un labi sparingpartneri.

2016.gada pirmās puses svarīgākais turnīrs būs pēc mēneša - Francijas atklātais  čempionāts. “Roland Garros” kortos Gulbis ir bijis patiešām laimīgs un būs laimīgs tur arī atgriezties, jo vieta pamatturnīrā ir garantēta. Tur ir gūtas skaistas uzvaras, aizvadītas skaistas spēles ar tenisa grandiem Rafaelu Nadalu, Novāku Džokoviču, Rodžeru Federeru. Turienes laukumi ir tieši kā Gulbim domāti – māla segums, bet gana ciets un ātrs ar augstu bumbiņas atlēcienu.

Tenisisti tādas pašas Dieva radības vien ir. Kur ir labi, kur ir smaidījusi veiksme, tur ir “laimes zeme”.

Kamēr viņu dzīve ir simtprocentīgs teniss, tikmēr uzvaras vai zaudējumi nosaka teju visu – Cincinati vai Parīze ir jaukas vietas, bet Austrālija – nepavisam. Ķenguriem, eikaliptiem vai aborigēnu klintij gandrīz nav nozīmes. Uzvaru tikpat kā nav, tātad nav arī skaistu atmiņu.   

Pēdējā laikā ir nedaudz cits Ernests Gulbis. Diez vai viņu pārāk nomoka Panamas skandāls vai ziņas par bibliotēku. Pagaidām, kamēr teniss ir vai visa dzīve, drīzāk stresu rada zaudējumi kortos. Tāpēc runā mazāk, mazāk sprēgā un daudz mazāk tiek citēts. Salīdzinot ar laiku, kad aizkļuva līdz “French Open” pusfinālam un plēsa jokus aumaļām. Krīzes brīžos arī izcilība paliek viena un pašam tai jātiek pāri. Gulbim ir tikai 27 gadi. Tenisistam, ja vien nav hronisku savainojumu, tie ir ziedu laiki. To apzinās arī Ernests un ir pilns apņēmības uzvarēt un atkal celties pa ATP ranga kāpnēm.

Ar plecu un plaukstas locītavu Ernests Gulbis, kas ATP rangā ieņem 83.vietu, ir ticis galā, un tie vairs netraucē rādīt labu tenisu. Tagad jāsakārto sirds un galva, kas ik pa brīdim nav savā vietā. Jānoliek īstajā vietā pašam. Varbūt var palīdzēt draudzene, kas jau vairākus mēnešus ir blakām. Ja izdosies, būs cerības ieraudzīt “veco labo Gulbi”. Lai izdodas! 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti