Arturs Vaiders: Maskava arhīvā, Phjončhana prātā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Viss loģiski – par pasaules čempioniem hokejā kļuva kanādieši, kas izšķirīgajā spēlēs parādīja meistarību, raksturu un arī taktisko gudrību. 

Vēl klausījās Beresņevu
 

Latvijas izlase palika trīspadsmitajā vietā, kam pietika ar vienu uzvaru pamatlaikā un vēl trijiem neizšķirtiem. Nekā izcila, taču būsim reālisti. Jā, apstākļu labvēlīgākas sakritības dēļ un ar daudz platāku veiksmes smaidu varēja iekļūt arī ceturtdaļfinālā. Taču šajā čempionātā to vairāk bija pelnījusi Dānija. Jā, uzvarot Norvēģiju, bija iespēja izpildīt Lipmana uzdevumu – iekļūt labāko desmitniekā. Taču tā bija Norvēģijas Neatkarības diena un motivācija viņiem bija maķenīt augstāka.

Pēc būtības visu izšķīra pārdesmit sekundes otrā perioda sākumā, kad dažs “turpināja klausīties, ko runā Beresņevs”, bet cits vēl smējās par kārtējo Indraša jociņu. Šajā gadījumā pavisam nevietā būtu jautājums par vārtsarga izvēli. Elvis Merzļikins bija aizvadījis lielisku čempionātu un bija pelnījis būt vārtos arī šoreiz. Turklāt, tie nebija “taurenīši”, kas salidoja viņa tīklā, un ne jau vārtsargu spēle vainojama, ka ir tikai 13.vieta. Drīzāk jau, pateicoties viņiem, aizvadīto čempionātu Latvijas izlase, eksperti un fani var vērtēt ar plus zīmi. No esošajiem resursiem tika izspiests gandrīz maksimums.

Jaunās zvaigznes

Ar ko dziļākā atmiņā paliks aizvadītais čempionāts? Ne jau ar Putina pateicības vārdiem kanādiešiem par hokeja “dzemdēšanu” un viņu 26.pasaules čempionu titulu. Tad jau drīzāk ar somu stabilo uzvaru pusfinālā, atslēdzot čempionāta rīkotājus krievus no iecerētā fināla Krievija – Kanāda.

Ne jau ar Ungārijas uzvaru pār Baltkrieviju, Vācijas - pār Slovākiju un ASV, Dānijas - pār Čehiju. Arī ne ar krievu maiņas Ščipačovs – Panarins – Dodonovs rezultatīvo sniegumu. Diez vai arī ar faktu, ka kanādietis Korijs Perijs papildināja nebūt ne garo spēlētāju sarakstu, kam ir Stenlija kauss, olimpiskais zelts un pasaules čempiona tituls.

Manī tas šoreiz iespiedās ar ļoti spēcīgu “jauno vilni”. Somijas izlasē jau kā līderi sevi parādīja padsmitnieki Patriks Laine, Sabastiāns Aho (viņa divi raidījumi Sergeja Bobrovska vārtos vien ko vērti), Kanādas izlasē “zelta” vārtus (tas nekas, ka vienīgos čempionātā) guva padsmitnieks Konors Makdeivids. ASV izlasē ļoti redzami bija Ostons Metjūzs, Dilans Larkins. Viņi nemaz nenobālēja arī tad, ka Maskavā ieradās Ovi – Aleksandrs Ovečkins. Talantīgi jaunekļi bija arī citās izlasēs (no vadošā četrinieku tādu trūka vienīgi “sarkanajā mašīnā”).

Kā uz to atbildēja Latvija? Tik spilgtu talantu kā Laine vai Makdeivids mums nebija un tādi teritorijā starp Kolku un Zilupi dzimst reti. Taču gana sekmīgi nospēlēja Rodrigo Ābols (pārbaudes spēles deva iespēju cerēt, ka būs vēl labāk un rezultatīvāk). Tikai pēdējā brīdī no sastāva tika atkabināts Kristians Rubīns. Nekādi “vecie” jau vēl nav Elvis Merzļikins, Edgars Siksna, Edgars Kulda, arī Gunārs Skvorcovs. Tas nozīmē, ka līdz ar vietas saglabāšanu elitē notika arī sastāva atjaunināšana.  Taču skaidrs, ka gribētos vairāk un jaudīgākus. Hokeja fani ar stāžu atceras, kā “Dinamo” iekļāvās Helmuts Balderis, Edmunds Vasiļjevs, Viktors Hatuļevs, Vladimirs Golovkovs – visi vēl padsmitnieku vecumā, bez liela respekta pret “sirmām galvām”, un visi ir atstājuši pēdas Latvijas hokeja vēsturē. Varbūt Laines un Metjūza piemērs dos lielāku pārliecību arī mūsu jaunajiem talantiem?

Par septembri domājot

Dažam varbūt ir jautājums, vai Beresņevs turpinās darbu, jo Maskavā izpildīts tikai minimālais uzdevums – saglabāt vietu elitē. Taču Latvijas Hokeja federācijas (LHF) bosa Kirova Lipmana pirmie izteikumi liecina, ka vismaz līdz septembra sākumam izlasei būs tas pats galvenais treneris. Taču arī pērn dažas dienas pēc čempionāta Kirovs bija par Beļavski, bet vēl pēc dažām dienām viņu atlaida…. Un tam nav nekāda sakara - krievs, ebrejs vai latvietis. Tāda ir viņa daba un neizdibināmā domu gaita. 70 gados tā ir lēnāka nekā 50, taču reizēm joprojām grūti prognozējama.

Līdz ar to Beresņevam būs jāgatavo izlase olimpiskajam kvalifikācijas turnīram, kas septembra pirmajās dienās būs Rīgā – ar Latvijas, Vācijas, Austrijas un Japānas izlašu līdzdalību. 2018.gadā uz Koreju lidos tikai viena no šīm komandām. Diez vai Japāna, kas šogad izkrita no A I grupas. Diez vai arī Austrija, ka A I palika ceturtajā vietā. Taču Latvija Rīgā arī nebūs favorītu statusā. To pasaules čempionātā vēl vairāk nostiprināja Vācija, kas ierindojās septītajā vietā un turnīra gaitā apspēlēja Slovākiju (5:1), ASV (3:2), Baltkrieviju (5:2), Ungāriju (4:2). Tiesa, ar 2:3 zaudēja Francijai. Vācieši demonstrēja patiešām kvalitatīvu hokeju, atlētismu kombinējot ar labu saspēli. Uz Rīgu Marko Šturms var atvest vēl spēcīgāku izlasi par šo, kurā bija tikai seši spēlētāji no Ziemeļamerikas. Bet kopumā tikai NHL spēlē deviņi vācieši. Arī DEL ir laba līmeņa līga, kur gūt vērtīgu pieredzi. Tagad to visu sekmīgi akumulē vīrs ar lielu NHL pieredzi Marko Šturms un ir arī rezultāts. Skaidrs, ka vācieši grib spēlēt olimpiskajā turnīrā.

Bet grib arī Latvija, kas to darījusi četras reizes pēc kārtas. Cerams, ka arī Latvijai būs gatavi un spējīgi palīdzēt visi labākie. Olimpiskās spēles ir varena motivācija. Taču arī ar to varbūt par maz, ja nebūs rūpīga sagatavošanas procesa, kas jāvada Beresņevam. 

Cerams, ka viņš un Ko nopietni analizēja pārbaudes spēles, bet vēl vairāk vāciešu Maskavā paveikto. Izlases gatavība būs atkarīga ne tikai no viņa, bet arī citu KHL klubu treneru paveiktā, jo šajā līgā sezona jau būs sākusies, un pat nav ieplānots pārtraukums olimpisko turnīra laikā, lai gan tajos spēlēs arī Baltkrievijas un Kazahstānas izlases (attiecīgi Minskas “Dinamo” un Astanas “Barys”).

Turklāt klubi, iekaitot Rīgas “Dinamo”, var arī nepalaist spēlētājus uz izlasi. Ieganstu netrūks. Visu sagatavošanās posmu treneru rīcībā būs tikai Ziemeļamerikā spēlējošie, kādu mums nav nemaz tik daudz – Kristers Gudļevskis, Zemgus Girgensons, Rolands Ķēninš, Rodrigo Ābols. Kā kandidāti klāt var nākt Mārtiņš Dzierkals, Teodors Bļugers, Ņikita Jevpalovs, Rihards Bukarts. Taču daudz svarīgāk, lai ierindā ir tie, kas pasaules čempionātā dažādu iemeslu dēļ nespēlēja – aizsargi Arturs Kulda, Krišjānis Rēdlihs, Mārtiņš Bārtulis, arī Georgijs Pujacs, uzbrucēji Lauris Dārziņš, Mārtiņš Karsums. Tad sastāvs jau būtu krietni kvalitatīvāks un būtu spējīgs apdraudēt Vācijai atvēlēto favorītu statusu. Jo sevišķi, ja ir tāds sestais spēlētājs kā Latvijas fani, kas piepildīs Rīgas arēnu. Kopā var izdoties. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti