Arturs Vaiders: Likme augstāka par karoga mastu

Zied ievas Siguldā un sāk dzenāt ripu Maskavā! Jā, šogad pasaules čempionāts hokejā elites grupā sākas vēlāk kā parasti un 4.maijā uzspēlēt nesanāca. Divarpus mēnešus pēc Latvijas izlases bāzes kluba “Dinamo” pēdējās oficiālās spēles. Bet varbūt labi, ka tā – paspēja atpūtināt muskuļus un smadzenes un arī kārtīgi sagatavoties lielajām Maskavas cīņām. Latvijas izlasei pirmā spēle jau piektdien 16.15 ar Zviedriju.

Pasaules čempionāta kalendārs mūsējiem šoreiz ir visnotaļ labvēlīgs. Sākumā tiekamies ar hokeja lielvalstīm – Zviedriju, Čehiju un Krieviju. Čempionāta sākumā viņi vēl nebūs labākajā virknējumā, jo vēl gaida papildinājumu no Ziemeļamerikas (krieviem ir septiņi, zviedriem – seši, čehiem – četri NHL spēlētāji), un jaudā, jo šīm komandām īstās spēles sāksies no ceturtdaļfināla. Līdz ar to “aizķert” kādu no lielajiem un nozagt punktus nebūs nereāli. Tomēr šiem punktiem nebūs liela vērtība, ja nespēsim vākt punktus pret spēkos līdzīgākiem pretiniekiem – Šveici, Dāniju, Kazahstānu un Norvēģiju.

Ja zvaigznes sastāsies pareizā rindā, iekļūšana ceturtdaļfinālā ir pilnīgi reāla. Sliktāko variantu – izkrišanu no hokeja labāko sabiedrības – šobrīd vēl negribas izskatīt.

Cerams, ka pēdējā sagatavošanās posmā izlase cītīgi slīpēja un noslīpēja sadarbību nevienlīdzīgos sastāvos. Tieši spējai gūt vārtus vairākumā, neielaist tos mazākumā ir mūslaiku hokejā izšķirīgā nozīme. Tāpat kā spēles disciplīnai, lai maksimāli izvairītos no palikšanas mazākumā. Protams, daudz ko izšķirs vārtsargu sniegums. Pārbaudes spēlēs atzīstami nospēlēja Elvis Merzļikins un visdrīzāk tieši ar viņu vārtos Latvija sāks čempionātu. Būs lielisks, būs izvilkts džokers. Nesanāks, kā allaž mūris būs jau pārbaudītā vērtība Edgars Masaļskis, kas ir viens no šīs izlases ilgdzīvotājiem (155 spēles). Vairāk ir tikai Miķelim Rēdliham (179) un Aleksejam Širokovam (174). Nedaudz mazāk Guntim Galviņam (143) un Kristapam Sotniekam (133).

Tātad sastāvs ir gana pieredzējis. Arī tie četri pasaules čempionāta debitanti – Elvis Merzļikins, Edgars Siksna, Edgars Kulda un Māris Bičevskis - ir gana rūdījušies labās līgās (KHL, VHL, Šveicē). Fanu (un ne tikai viņu vien) vidū, protams, bija diskusijas, kāpēc paņemts vēl nesen traumētais, bet pieredzējušais aizsargs Aleksandrs Jerofejevs, ne jaunais 1,95 m garais Kristiāns Rubīns. Kāpēc mājās atstāja Kasparu Saulieti, kas gūst vārtus, bet sastāvā palika Vitālijs Pavlovs un Aleksejs Širokovs.

Kā jau vienmēr, par dažiem spēlētājiem vienmēr varēs diskutēt. Par treneru izvēles pareizību (vai kļūdu) drīz  varēsim pārliecināties, jo sastāva izvēle un arī atbildība par rezultātu ir viņu ziņā.

Teorētiski jau vēl iespējama arī Kristera Gudļevska pievienošanās izlasei (ja “Lightning” beidz Stenlija kausa izcīņu).

Gan sastāvs, gan pārbaudes spēļu rezultāti liecina, ka izlase pasaules čempionātu ir sasniegusi labā gatavībā, un dažam tā būs lieliska iespēja kaut nedaudz uzspodrināt spalvas pēc neveiksmīgās sezonas “Dinamo” rindās un kaut nedaudz paaugstināt savu reitingu. Tāda vēlme ir pat Zemgum Girgensonam un Ronaldam Ķēniņam, kas cer uz jauniem NHL līgumiem. Pārējie - ja ne KHL, tad kādas citas Eiropas līgas skautu acīs. 

Nav jau KHL vienīgā, kur maksā un no kurienes tiek uz NHL. Lūk, nupat lietuviešu vārtsargs Mants Armalis noslēdza līgumu ar “Sharks”, ne dienu nepavadot KHL, bet cīnoties Zviedrijā. To pašu var teikt arī par dāņiem, norvēģiem austriešiem. Talantus ierauga jau jauniešu izlasēs un labi, ka mūsu jaunieši un juniori ik pa brīdim uzspēlē elites grupā. Arī šogad. Tas nozīmē, ka zelta grauds nepazudīs. Kādu ceļu iet tālāk – palikt Eiropā vai doties uz Ziemeļamerikas junioru līgām, ir katra paša un jo īpašu vecāku izvēle. Zelta receptes te nav.

Ja Dievs dos un Leonīds Beresņevs palīdzēs, nākamajā sezonā elites grupā spēlēs visas trīs izlases – U-18, U-20 un pieaugušie.

Leonīds Beresņevs pie izlases stūres ir trešo reizi. Spožas uzvaras – 1976.gada pasaules čempionātā pret Šveici, 1977.gada pasaules čempionātā pret Vāciju, olimpiskajā kvalifikācijā pret Baltkrieviju mijušās ar neveiksmīgiem turnīriem - olimpiskajā Turīnā (2006), pirmsolimpiskajā Rīgā (1997).

Arī šoreiz čempionāts Krievijā jāuzlūko arī caur olimpisko kvalifikācijas prizmu, kas septembra sākumā notiks Rīgā. Pretinieki nebūt ne vājie – Japāna, Austrija un Vācija. Ceļazīme tikai viena un ar vāciešiem pēdējos gados iet grūti. 8:0 ir tāla vēsture. Sastāvs vasaras beigās varētu būt arī labāks, kaut KHL tajā laikā pārtraukuma nebūs. Taču atšķirībā no pasaules čempionāta, kas notiek katru gadu, vēlme uzspēlēt olimpiskajās spēlēs ir daudz lielāka. Bet, neuzvarot kvalifikāciju, tas nenotiks. Tātad katram roka būs jāpieliek, lai Korejā parādē ietu arī Latvijas hokejisti. Kurš no augšminētā saraksta (Kulda, Bārtulis, Dārziņš, Karsums, Ķēņiņš, Gudļevskis) varēs un gribēs pielikt roku? Tad gatavošanās būs ne tikai Beresņeva, bet arī “Dinamo”, “Jokerit”, Maskavas “Dinamo”, “Torpedo”, “Admiral” treneru ziņā. Tikai aizokeāna puiši būs viņa rīcībā, jo tur līdz sezonai vēl būs mēnesis un pa vidu vēl Pasaules kausa izcīņa. Gan bez latviešiem, jo Eiropas izlasē neviena mūsējā nebūs.

Ja mūsējie Krievijā un Rīgā izpildīs uzdevumu, Beresņevam kaut daļēji tiks piedota nerunāšana valsts valodā (pietiks ar karogu mastā pie mājas). Ja kaut kur misēsies, atcerēsies daudz ko, arī valodas jautājumu. Šoreiz likme ir augstāka par karoga mastu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti