No otras puses – vēsa duša lietus veidā spēlētājiem ir daudz patīkamāka nekā 20 grādu svelme. Tiesa gan, turpmāk visas spēles notiks plkst.21.00 pēc vietējā (22.00 pēc Latvijas) laika, kad termometra stabiņš noslīd zem 30 grādu robežas pat Dubaijā.
Vispirms par astotdaļfināliem
Polija – Šveice 1:0 (5:4 11 metru sitienu sērijā)
Astotdaļfināli sākās ar trilleri, kurš aizsniedzās līdz 11 metru sitienu sērijai, kas galu galā izrādījās vienīgā. Šveicieši nedaudz dominēja, īpaši otrajā puslaikā, tomēr poļiem papildu pārliecību bija devis Kubas – Jakuba Blaščikovska vārtu guvums pirmajā puslaikā. Izlīdzinājumu panāca albānis Džerdana Šakiri. Taču liktenīga izrādījās cēlā vārda Granits īpašnieka Džakas kļūda 11 metru sērijā. Visi pieci poļi bija precīzi. Tagad Šveici un Janu Zommeru gaidām Rīgā.
Vācija – Slovākija 3:0
Vācu mašīna pārbrauca pāri nebūt ne vājajai Slovākijai kā tīģertanks Daugavas tiltam 1941.gada vasarā. Džeroma Boatenga, Juliana Drakslera un Mario Gomesa trīs vārti lika aizmirst arī Mesuta Ezila nerealizēto pendeli. Dažas labas izdevības bija arī slovākiem, taču tad par sevi atgādināja Manuels Noiers. Ne uz mirkli nebija aizsnaudies.
Velsa – Ziemeļīrija 1:0
Šo komandu savstarpējās spēles jau vairāk nekā simt gadus nav bijušas garlaicīgas neatkarīgi no tā, cik labi spēlētāji ir sastāvā un kādu vietu pasaules rangā ieņem izlases. Izņēmums nebija arī šī. Velsiešu pārākums nebija tik liels, tomēr pietiekams, lai beigās izrautu uzvaru. Gereta Beila asu piespēli savos vārtos ievirzīja Gerets Makoulijs. Ja nebūtu viņš, gatavs to izdarīt jau bija Velsas uzbrucējs. Atspēlēšanās mēģinājums bija azartisks, taču nesekmīgs.
Portugāle – Horvātija 1:0 (pagarinājumā)
Favorīti neuzvarēja un zaudēja gana traģiski. Papildlaika izskaņā Nikola Kaļiņičs trāpīja pa vārtu stabu un pretuzbrukumā Rikardo Kvarešma bija precīzs. Šoreiz horvātiem mazāk redzams bija Luka Modričs, toties vismaz trīs reizes pa vārtiem bīstami sita masīvais Domagojs Vida. Spēlē, kurā 120 minūšu laikā komandas tikai trīs reizes trāpīja vārtu rāmī, bet portugāļiem laimīgs izrādījās vienīgais sitiens, horvātu dominance augļus neatnesa un, kā viņi paši ar asarām acīs atzina, labākā komanda brauc mājās.
Francija – Īrija 2:1
Francija atkal mocījās un arī play off mačos nejūt gallu gaiļa dziesmas spēku. Īri 25 minūtes spēlēja mazākumā, taču vārtus neielaida. Frančus šoreiz glāba Antuāns Grīzmans, kas guva divus vārtus (bet tikai otrajā puslaikā!), atbildot uz īru agro pendeli. Nervozitāte Lionā saglabājās līdz pat pēdējai minūtei, jo īri nav tie, kas arī mazākumā padodas. Tiesa, frančiem bija pārsvars un Grīzmanam pat bija iespēja gūt pirmo hat trick čempionātā.
Beļģija – Ungārija 4:0
Favorīti uzvarēja pirms čempionāta pastarīšiem pieskaitīto Ungāriju, kas beigās bija labākā savā grupā. Šoreiz rezultāts varēja būt vēl graujošāks, taču pirmajā puslaikā bumba negāja Gabora Kiraji vārtos. Toties tad tika atrasta atslēga – divu minūšu laikā Mišī Bačuajī un Edens Azārs panāca 3:0 un lieta bija darīta. Ne ungāru spēlētāji, ne fani nekrita panikā, saprotot, ka šoreiz tie bija griesti, un pēc zaudējuma visi kopā nodziedāja Ungārijas himnu. Gaidām ungārus Rīgā.
Itālija – Spānija 2:0
Iepriekšējā čempionāta fināla atkārtojums bija tikai izlašu nosaukumos. Spānijai nekas nesanāca pret ļoti pārdomāto un organizēto Itālijas spēli. Cepuri nost Antonio Kontes priekšā par lielisko taktiku. Tikai trīs aizsargi un Džidži Bufons ir ielaiduši tikai vienus vārtus, arī spāņiem izdevību bija maz, toties itāliešiem ka biezs. Bija teju vai Beļģijas scenārijs – 2:0 un mača izskaņā vārtus guva tas pats Graciano Pelle. Čempioni brauc mājās, lai droši vien jau cita galvenā trenera vadībā veidotu citu komandu. Bez Čavi, Fernando Toresa trūka tempa, trūka jaudas. Bet itālieši pierakstījās lielo favorītu pulkam.
Islande – Anglija 2:1
Islandieši vēlreiz apliecināja, ka spēlē un uzvar ar lielu sirdi, nevis biezu naudas maku. Uz angļu pendeli, ko nopelnīja Rahims Stērlings un realizēja Veins Rūnijs, islandieši atbildēja ar diviem precīziem sitieniem – Ragnars Sigurdsons un Kolbeins Sigtorsons (ne izcils vārtos bija Džo Hārts). Angļu izmisīgā atspēlēšanas nebija veiksmīgi – neprecīzas piespēles dalīja Rūnijs, brīvsitienus pagalam neveiksmīgi sita Harijs Keins.
Islandei bija gadsimta svētki, kas arī tika nosvinēti. Angļiem daža avīze teju visiem spēlētājiem salika nulles. Jau drīz no amata atkāpās Rojs Hodžsons, kam gada alga bija gandrīz 4 miljoni eiro (Islandes trenera asistents ir gandrīz vai amatieris!). Taču dzīve gan naudu, gan sirdi ar laiku noliek pareizajās vietās.
Latvijai ir labs piemērs (ne jau Anglija), jo Islandi esam arī uzvarējuši!
Taču tagad jau sāksies ceturtdaļfināli, kas solās būt gana interesanti un aizraujoši.
30.jūnijā Polija – Portugāle (Marseļa; “Stade Velodrome”)
Abas komandas ceturtdaļfinālā iekļuva, izlienot caur adatas aci, abu līderi Roberts Levandovskis un Krištianu Ronaldu nerāda ne gaidīto rezultativitāti, ne spožu spēli. Tiesa, Levandovskis daudz vairāk darbojas komandas interesēs. Līdz šim. Portugāles izlasē visi nereti skatās, ko darīs, ko izdarīs viņu zvaigzne, kas nespīd. Tos pašus brīvsitienus varētu izpildīt viņu Rafa – Rafaels Guerero, taču neviens cits tādās reizēs, izņemot Ronaldu, bumbai pat tuvumā neiet. Portugālei ir patiešām labi spēlētāji – arī Rikardo Kvarešma, Nani, Renato Sančess, Pepe, taču tikai tad, kad visi viņi spēlēs kā komanda, var turpināt cīņu par kausu. Daži pat uzskata, ka šobrīd bez Ronaldu pamatsastāvā izredžu būtu vairāk.
Poļi jau sasnieguši sen nebijušu virsotni, taču pie tās apstāties negribēs. Sastāvs ir sabalansēts, vairākiem spēlētājiem jau piedāvāti jauni treknāki līgumi. Viņus sāk arvien labāk novērtēt, tagad tikai naudai būs jārod atspulgs laukumā. Līdz šim pretinieki tik lielu uzmanību veltījuši Levandovskim, ka citiem bijušas brīvākas rokas. Bet pagaidām poļu sniegums ir vismazrezultatīvākais – ceturtdaļfinālam pieticis ar trijiem precīziem raidījumiem no spēles.
1.jūlijā Beļģija – Velsa (Lille; “Stade Pierre Mauroy”)
Interesanti, ka abu izlašu iesaukas ir visnotaļ līdzīgas. Beļģiem – “Die Roten Teufel” (sarkanie velni) un velsiešiem – “Y Dreigiau” (pūķi). Abas bijušas gana rezultatīvas – Beļģijai astoņi, Velsai septiņi vārti.
Velsas iekļūšana ceturtdaļfinālā ir pirms čempionāta neprognozēts notikums, taču, pateicoties turnīra sietam, ir visnotaļ loģiska. 10 no 11 Velsas pamatsastāva vīriem spēlē Premjerlīgā (tikai aizsargs Veins Ganters “Reading” no Championship), tajā skaitā divi nāk no Velsas pārstāvja Premjerlīgā “Swansea City”. Kā liecina Anglijas piemērs, līga pati par sevi negarantē uzvaras. Daudz svarīgāka ir spēlētāju pašatdeve laukumā. Turklāt velsiešu līderis Gerets Beils pagaidām ir teju vai vienīgā zvaigzne, kas laukumā patiešām staro.
Beļģijas izlasē pēc neizteiksmīga sākuma pret Itāliju turpinājumā lieliski spēlēja visi, un tas ir šīs izlases spēks. 4:0 pār Ungāriju nebija viņu robeža, varēja būt arī vairāk. Viņi būs šī ceturtdaļfināla favorīti un daži “velniem” jau paredz finālu. Šoreiz būs jāiztiek bez diskvalificētā Toma Varmēlena un traumētā Musas Dembeles. Taču bumba ir apaļa, un šoreiz viņiem pretī būs 11 nikni un sīksti pūķi. Favorīti ne vienmēr uzvar, tas jau bijis šajā čempionātā.
2.jūlijā Vācija – Itālija (Bordo; “Stade de Bordeaux”)
Vēl viens fināla cienīgs mačs pirms fināla – Itālija un Vācija. Abas izlases ir rādījušas labu sniegumu savā laukuma pusē – Vācija nav zaudējusi vārtus, Itālijai tikai vienus.
No vienas puses, nevar apskaust itāliešus, kam jau trešā augstas spriedzes spēle turnīrā – vispirms Beļģija, tad Spānija, tagad Vācija. Taču tieši šādās spēlēs vislabāk parādās komandas kvalitāte, un itāliešiem tā izrādās ir augstāka, nekā tika prognozēts. Žēl, ka diskvalifikācijas dēļ nevarēs spēlēt Tiagu Mota un, iespējams, savainojuma dēļ Daniele de Rosi. Abi svarīgi laukuma vidusdaļas spēlētāji. Antonio Kontem, kam izdevies izveidot labu sastāvu ar ļoti augstu motivāciju, labu spēles modeli, tagad jāatrod īstie aizstājēji, kas arī būtu kā dinamomašīnas, līdzi mazajam Emanuelem Džakerini.
Vācijai robu sastāvā nav. Nonākšana līdz ceturtdaļfinālam bijusi vieglāka, ieskaitot pārliecinošo 3:0 pār Slovākiju astotdaļfinālā. Vārtus guvuši vairāki, izņemot Tomasu Milleru, kam uzlikts teju vai lāsts. Toties labi darbojas gan vārtsargs Manuels Noiers (kam darba arī nav bijis daudz) un īpaši vidējā līnija Toni Kross, Sami Hedira, Mesuts Ezils, Julians Drakslers.
Neizšķirta nebūs. Šeit favorītu nav, kaut viena no futbola aksiomām – spēlē visi, uzvar Vācija - nav iemesta miskastē.
3.jūlijā Francija – Islande (Parīze; “Stade de France”)
Lai nu kādu, bet šādu ceturtdaļfinālu par visdižākajos sapņos neviens, arī islandieši, pirms mēneša iedomāties nevarēja. Varbūt islandiešiem noderēja arī Ronaldu visai nievājošā replika pēc pirmās spēles. Ļoti iespējams, ka svētdienas vakarā “Stade de France” būs vairāk nekā 10% no visas Islandes. Cerams, ka balsi būs atguvis viņu komentētājs Gudmundurs Benediktsons un atkal būs līmenī. Ka komanda ir līmenī, nevienam šaubu nav. Ne tikai Islandē. Kaut puiši pārsvarā spēlē Skandināvijas līgās. Bet ir arī no Top 5 līgām – Gilfi Sigordsons no “Swansea”, Alfreds Finnbogasons no “Augsburg”, Kolbeins Sigtorsons no “Nantes”, Hordurs Magnusons no “Cesena”. Un šaubu nav, ka tagad daudziem būs labi piedāvājumi. Īpaši Teodoram Bjarnasonam (tagad Dānijas “Aarhus)”, Ragnaram Sigurdsonam (Krievijas “Krasnodar”), Aronam Gunarsonam (Anglijas “Championship Cardif City”)…
Francijas izlase, lai arī spēlē labi, nebūt nerāda ļoti jaudīgu sniegumu. Arī uzvara pār Īriju, kas 25 minūtes spēlēja mazākumā, nedevās tik viegli. Pret Islandi vēl būs robi sastāvā – diskvalificēti Adils Rami un N’Golo Kantē, bet savainojums var liegt spēlēt aktīvajam Kingslejam Komanam. Didjē Dešampam, kura pēdu nospiedums rotā ieeju VIP zonā “Stade France”, būs ko padomāt. Resursi ir, taču iespēlētam modelim divu pamatsastāva vīru trūkums ir būtisks. Dimitri Paijē un Antuāns Grīzmans sevi ir jau parādījuši, laiks to izdarīt arī Polam Pogbā…
Favorīti būs mājinieki, bez kuriem pusfinālu francūži nevar iedomāties, tomēr islandiešus nenovērtēt vairs nevar. Dešamps negrib piedzīvot Hodžsona likteni.
Būs interesanti!
