Arturs Vaiders: Kur sākas patriotisms? Kāda ir Lipmana versija?

Vjačeslavs Bikovs, Teds Nolans, Leonīds Beresņevs, Artis Ābols, Ēriks Miļūns, Toms Kūlens, Pēteris Skudra, Harijs Vītoliņš, Vladimirs Krikunovs -  šie vēl nebūt nav visi uzvārdi, kas pēdējā pusgada laikā nopietnāk un mazāk nopietni izskanējuši kā kandidāti uz Latvijas hokeja izlases galvenā trenera amatu. Dažs ir pieminējis pat pašu Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu Kirovu Lipmanu. 

Vārdi mainījās biežāk nekā žaketes Aivara Lemberga mugurā. Līdz beidzot, veicis otro apli pa arēnu, Lipmans nominēja Leonīdu Beresņevu, kura vadībā nesen Latvijas U-20 izlase iekļuva pasaules čempionāta elitē. Kura vadībā 1996.gada pavasarī Eindhovenā Latvijas izlase iekļuva spēcīgāko pulkā un tajā spējusi noturēties 20 gadus. Tas nav bijis pa spēkam Šveicei, Vācijai, Norvēģijai, Dānijai, Kazahstānai, Itālijai. Pat ASV reizēm (1998., 2003. un 2010.)  nav klājies daudz labāk.

Diemžēl, jau pirmajā reizē, uzstājoties preses konferencē, kad trešo reizi tika tverta rokās izlases galvenā trenera nūja, Leonīds Beresņevs iešāva kājā ne tikai sev, bet arī Kirovam Lipmanam.

Viņš, kam sieva latviete un dēls valsts valodā runā tekošāk nekā tēva dzimtajā valodā, atļāvās runāt krieviski. Pat Teds Nolans reizumis mēģināja bilst pa vārdam latviski. Patriotisms sākas arī ar cieņu pret valsts valodu. Un tieši par patriotismu tajā pašā preses konferencē runāja Kirovs Lipmans. Gan citā aspektā - pārmetot, ka ne visi hokejisti raujas spēlēt izlasē pasaules čempionātā.

Jā, tie laiki, kad ar dažām labām spēlēm izlasē varēja tikt pie laba kontrakta klubā, jau ir sena vēsture. Tagad visi izlases kandidāti ir kā uz delnas visas sezonas garumā KHL. Šī sezona tikai retajam ir izdevusies, tomēr arī šis fakts diez vai būs arguments tiem, kuri būs lēmuši pasaules čempionātu skatīties TV. Toties Beresņeva uzstāšanās preses konferencē gan kādu var pamudināt pievienoties nevis spēlētāju, bet TV vērotāju pulkam (brāļus Rēdlihus, Galviņu...?). Ar to nu tagad arī jārēķinās.

Lipmans ilgi izvēlējās kučieri, tāpēc laikam pietrūka laika pamācīt, kā jātur groži, un Beresņevu noinstruēt, kas un kā jārunā. Varbūt to vajadzēja ierakstīt līgumā? Futbola izlases galvenais treneris Marians Pahars publiskās uzstāšanas reizēs  pat sācis runāt (un gana labi) latviski.

Hokeja aprindās jau izsenis klīst pieņēmums, ka Ļoham (tā arī hokeja aprindās mēdz saukt Beresņevu) ir savi mīluļi un nemīluļi. Nu būs arī tādi, kam galvenais treneris tiks ierindots nemīluļu kategorijā. Arī spēlētāju vidū.

Taču, ko nu vairs. A ir pateikts. Tagad Beresņevam pašam vien būs jātiek galā ar izlases komplektāciju. Un tālāk ar tiem, kas būs viņa rīcībā, jāorganizē laba sagatavošanās pasaules čempionātam. Kopā arī ar Kārli Zirni, Juri Opuļski, Juri Klodānu (diez vai ar Viktoru Ignatjevu). Situācija nav ļoti cerīga. Bet nav arī bezcerīga, jo pusotra mēneša laikā, gudri darbojoties, var daudz izdarīt.  Vēlēsim veiksmi, jo bez tās saglabāt vietu elites grupā būs ļoooti grūti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti