Arturs Vaiders: Kur Kostarika, kur Spānija. Kā Benzemā, kā Rūnijs...

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Līdz ar Latvijas saulgriežiem ekvatoru Brazīlijā, kuru šķērso ekvators, sasniedza lielais futbols. Puse spēļu jau aiz muguras un katra nākamā solās būt arvien interesantāka. Jau pirms grupu trešās kārtas vietu astotdaļfinālā nodrošināja Nīderlandes, Čīles, Kolumbijas, Kostarikas un Beļģijas izlases. Vēl dažām to var liegt tikai liela pašu neveiksme vai pretinieku veiksme. Tomēr futbols ar to arī ir interesants, ka ik pa reizei noteikt kaut kas no sērijas „acīmredzamais un neticamais”. Kā, piemēram, Kostarikas iekļūšana nākamajā kārtā.

Grupu turnīra otrajā kārtā tika gūti 45 vārti (par 5 mazāk kā pirmajā kārtā) – vidēji 2,81 vienā spēlē. Populārākajam rezultātam 2:1 (trīs reizes) klāt pievienojies arī 1:0 (arī trīs reizes). Arī neizšķirtu 0:0 bija vairāk (2) un neizšķirtu vispār (4).  Taču bija arī vārtu guvumiem ļoti bagātas spēles – Francija – Šveice 5:2, Alžīrija – Koreja 4:2. Turnīrā kopumā rezultativitāte noslīdējusi zem 3,0 vienā spēlē, tomēr tik un tā ir lielākā kopš 1958.gada. Tam ir vairāki iemesli, bet viens ļoti būtisks – vietu kārtību grupā vienāda punktu skaita gadījumā izšķirs vārtu starpība. Un tas noteikti mudina vēlmi gūt vairāk vārtus.

Otrā kārta ieies vēsturē arī ar to, ka čempionātā pilnīgi noteikti būs jauns Pasaules kausa ieguvējs. Jau pēc divām spēlēm pilnvaras nolika Spānijas izlase, kas divās spēlēs spēja gūt tikai vienus vārtus. Tik ātra čempionu noiešana no trases neapšaubāmi ir pārsteigums un tikai palielinās spriedzi turpmākajās spēlēs. Līdzīgi nepaveicās arī citiem agrākajiem čempioniem Anglijas futbolistiem, kas gan bija mazliet rezultatīvāki (2 vārti), tomēr arī spiesti doties mājup. Šajā grupā (D) fiksēts čempionāta līdz šim lielākais pārsteigums – grupā, kurā spēlē trīs pasaules čempioni Urugvaja, Itālija un Anglija, divas uzvaras divās spēlēs guva Kostarika, kam bija atvēlēta stabila pastarīša loma un iekļuva astotdaļfinālā. Ir jau skaidrs, ka vēl viens agrākais trofejas ieguvējs būs lieks (tas izšķirsies savstarpējā spēlē Itālija – Urugvaja). Bet kā pirmā intrigu par astotdaļfinālu noņēma B grupa, jo jau pēc divām spēlēm kļuva skaidrs, ka čempionātu turpinās Nīderlande un Čīle, kas arī ir viens no čempionāta pārsteigumiem, jo rāda patiešām saturīgu spēli.

Šajā čempionātā Spānija kļuva par upuri savam spēles stilam – ilgstoša bumbas kontrole un neatlaidīga tuvošanās pretinieku vārtiem.

Taču vārtu guvumu nebija. Arī tie, kas mēģina kopēt spāņu stilu un visu balstīt uz bumbas kontroli, jo pretiniekam bez bumbas tak daudz grūtāk spēlēt, daudzās spēlēs bija spiesti vilties. Urugvajai pret Angliju bumbas kontrole bija 38:62, bet rezultāts 2:1. Šveice – Francija 57:43, bet rezultāts 2:5. Spānija – Čīle – 55:45 un 0:2. Koreja – Alžīrija 54:46 un 2:4. Vēl  iespaidīgāk bija Japāna – Grieķija 68:32 un 0:0. Taču te der piemetināt, ka grieķi 50 minūtes spēlēja mazākumā. Un jau pavisam nepieklājīgi bija Argentīna – Irāna 71:29, taču dienvidamerikāņi uzvaru 1:0 izrāva tikai pēdējās minūtēs.

Šajā čempionātā pagaidām vairāk nācies runāt par vārtsargu kļūdām, kādu netrūka arī otrajā kārtā. Taču ir arī vismaz daži izņēmumi – pret Brazīliju fantastisku sniegumu parādīja Meksikas vārtsargs Hilermo Očoa un, pateicoties viņam, meksikāņi nemaz nebija tālu no panākuma. Pēc sezonas Očoa kļuva par brīvo aģentu un tagad jau sākušās viņa „medības”. Noteikti jāuzteic arī Nigērijas izlases vārtsargs Vinsents Enjeama, kas pēc divām spēlēm kā vienīgais palicis „sausā”. Darbs Lille OSC gājis labumā, jo fiziskie parametri šim 31 gadus vecajam nigērietim vārtsargam nav nekādi iespaidīgie – tikai 1,85 m.

Pret Japānu par sevi un noraidīto Kostu Kacurani Grieķijas vārtos rāvās Orestis Karnezis. Ar katru spēli arvien vairāk par sevi liek runāt Beļģijas izlases vārtsargs Tibo Kurtuā, ar kuru „sarkanie velni” ne reizi nav zaudējuši. Nezaudēja arī Krievijai, kaut dažās epizodēs jau likās, ka Kurtuā būs bezspēcīgs. Taču sitēji nebija precīzi, bet veiksme bija vārtsarga pusē. Draudzība ar Fortūnu ir ikviena vārtsarga pluss. Un ne tikai vārtsarga.

Ko tad lai saka Karims Benzemā, kuram pēc divām spēlēm varēja būt seši gūtie vārti, bet ir tikai trīs! Pret Hondurasu vienus viņam „nozaga” tiesnesis, vārtu guvumu iereģistrējot pretinieku komandas vārtsarga. Pret  Šveici viņš nebija precīzs no 11 m atzīmes (pirmā nerealizētā pendele šajā čempionātā), bet vēl viens vārtu guvums netika fiksēts, jo tas jau bija noticis pēc tam, kad tiesnesis bija pavēstījis par mača beigām. Futbols gan ir komandas un spēle un pirmais uzdevums ir, lai komanda uzvar. No šī viedokļa Benzemā var būt laimīgs. Pretēji anglim Veinam Rūnijam. Pret Urugvaju viņš savā desmitajā pasaules čempionāta  spēlē ar trešo piegājienu beidzot guva savus pirmos vārtus. Taču tas bija vājš mierinājums, jo Anglija zaudēja un trešā spēle Brazīlijā viņiem būs pēdējā. Bet, ja smaidītu veiksme, varēja būt arī citādi – pēc Rūnija sitiena ar galvu bumba atdūrās vārtu konstrukcijā. Vajadzēja tikai dažus centimetrus zemāk. Vai arī mirkli vēlāk pēc asas piespēles gar vārtiem atlika tikai pielikt kāju, taču arī šoreiz bumba negāja vārtos. Tāpat kā spāņiem, nigēriešiem, japāņiem, brazīliešiem.

Cik svarīga ir līdera loma un viņa prasme izmantot katru izdevību, parādīja Rūnija oponents Luiss Suaress. Viņš realizēja divas izdevības un nodrošināja Urugvajai uzvaru. Atliek vien noplātīt rokas, ka Suaresa pietrūka mačā pret Kostariku. Tāpat kā horvātiem Mandžukiča mačā pret Brazīliju. Pēc dažu atzinuma labākais pasaules uzbrucējs spēlē ar galvu nodrošināja 4:0 uzvaru pār Kamerūnu. Vai tas pats Lionels Mesi – Argentīna presēja, spieda, mīcīja, žņaudza Irānas aizsardzību, taču vārtu guvuma kā nebija tā nebija. Līdz beidzot Mesi uzsita spēcīgi un negaidīti un Argentīna paglābās no kauna.

Veiksme un cīnīšanās līdz pēdējai sekundei, ko atvēlējis tiesnesis. Tā to izdarīja Mesi, kad pulkstenis jau skaitīja kompensācijas laiku. Vēl izmisīgāk tas izdevās portugāli Varelam, kas jau 90+5.minūtē Portugālei pret ASV panāca neizšķirtu, saglabājot kaut teorētiskas izredzes iekļūt astotdaļfinālā. Tieši par cīņu līdz galam uzslavu pelnījuši arī Šveices un Korejas futbolisti kaut attiecīgi pret Franciju un Alžīriju zaudēja attiecīgi 2:5 un 2:4. Tomēr spēles gaitā rezultāti bija vēl „attiecīgāki” – 0:4 un 0:3...

Komandas spēju izraut uzvaru (panākt neizšķirtu) mača pašā izskaņā nereti nosaka, kādi džokeri ir treneru rīcībā. Ja izdodas ar maiņām pastiprināt spēli, tad ir izvilkta laimīgā loze. Tā uzvaras vārtus pret Austrāliju Nīderlandei guva Memfiss Depajs, Beļģijai pret Krieviju – Divoks Oridži. Miroslavs Kloze Vācijai panāca neizšķirtu pret Ganu un Silvestrs Varela neizšķirtu Portugālei pret ASV.

Uz vieniem no čempionāta skaistākajiem vārtiem otrajā kārtā pieteicās austrālietis Tims Kehils, kas Nīderlandes vārtos iedzina naglu no metriem 20, triecot bumbu uzreiz no gaisa. Tobrīd rezultāts kļuva 2:2 un oranžie bija kļuvuši nervozāki. Gandrīz tikpat skaists un vēl piecreiz nozīmīgāks bija Braiena Ruisa vārtu guvums pret Itāliju, jo komandu ieveda astotdaļfinālā.

Diemžēl, atkal jārunā par tiesnešu rupjākām vai smalkākām kļūdām un atkal tās saražoja vīri, kas ikdienā tiesā ne jau tos saspringtākos čempionātus. Tā Pīters O’Lerijs no Jaunzēlandes vispirms Bosnijas – Nigērijas mačā vispirms neieskaitīja Edina Džeko vārtu guvumu, fiksējot aizmuguri. Kaut līnijnieks bija kļūdījies un vārtu guvums bija tīrs. Pēc mirkļa O’Līrijs nesaskatīja Emanuela Emenikes pārkāpumu pret Emiru Spahiču un legalizēja vārtu guvumu, kas Nigērijai deva uzvaru, bet Bosniju nosūtīja mājās.

Nīderlandes galvenajam trenerim Luisam van Gālam bija pretenzijas pret alžīrieti Džamalu Haimudi, kas vadīja maču Nīderlande – Austrālija. Taču van Gālam vispirms vajadzētu parūpēties par savas izlases noskaņošanu spēlei. Ar tādu attieksmi kā pret Austrāliju astotdaļfināls var būt arī pēdējā barjeru, jo Meksika nebūs viegli noplūcams ķirsis. Jācer, ka, sākoties, izšķirošajām spēlēm, eksotisko čempionātu tiesneši mazāk tiks pie vārda un līdz ar to kļūdu viņu sniegumā būs mazāk. Labāk, lai futbolisti paši nevis tiesneša svilpe izšķir spēles iznākumu. Komandas Kostarika Kolumbija Čīle

Pirmās kārtas jau ir iezīmējušas gan favorītus, gan pastarīšus. Kā jau bija gaidāms, dažādu iemeslu dēļ „tievajā galā” ir Āfrikas un  Āzijas izlases. Kaut teorētiskas izredzes iekļūt astotdaļfinālā pirms trešās kārtas ir visām Āzijas un Āfrikas komandām, izņemot Kamerūnu, kas rāda patiešām vāji organizētu spēli un sliktu komandas ķīmiju. Laikam viss spēks palika cīņā par prēmijām... Par nopietnākajiem pretendentiem uz „Zelta dievietes” pēcteci visnopietnāk pieteikušies Francijas, Nīderlandes, Brazīlijas, Argentīnas un Vācijas futbolisti. Kādam no viņiem visdrīzāk ceļu var pārskriet ”otrais vilnis”  – Beļģija, Čīle, Meksika. Šis saraksts ir nepilnīgs, jo futbols allaž sarūpē pārsteigumus. Gan tiem, kas laukumā, gan tiem, kas tribīnēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti