Jā, mūsējie fantastiskā veidā un ne bez veiksmes un pilnmēness palīdzības izglābās. Pret jekaterinburgiešiem pāris minūtēs tika gūti divi vārti, spēlējot bez vārtsarga, bet Helsinkos trešā trešdaļa tika uzvarēta ar 5:0. Gods un slava par saņemšanos, taču paturēsim prātā arī to, ka Rīgā 57 minūšu laikā "Dinamo" bija tikai vieni gūtie vārti, Helsinkos divas trešdaļas bija sausās. Tāpēc arī tukšums Minskā nebūt nav pārsteigums.
Šobrīd "Dinamo" no play-off nav triju gaismas gadu attālumā (tikai 5 punkti), tomēr jāņem vērā, ka turpat ir arī pēdējā vieta - "Severstal" atpaliek vienu punktu un rezervē ir trīs spēles. Ja nu gadījumā "Dinamo" tur noslīd, lai iekļūtu astoņniekā, būs ne vien jāgūst uzvaras, bet arī būs vienu pēc otra jāapsteidz septiņi konkurenti. Bet sezonas pirmajā posmā atdoti punkti gan "Severstal", gan "Slovan", gan "Spartak"...
Izlašu pārtraukumā no "Dinamo" pie Ērika Miļūna ir tikai otrās un trešās vijoles - Ēriks Ševčenko, Edgars Kulda, Māris Bičevskis, Vitālijs Pavlovs, kam nupat beigusies diskvalifikācija.
Pārējie Kari Heikilas, Raimo Helminena un Ko vadībā varēs pieslīpēt sadarbību. No vienas puses ir mazliet dīvaini izlases sastāvā redzēt Mārtiņu Karsumu, Oskaru Bārtuli, Arturu Kuldu, Georgiju Pujacu, kuriem pasaules čempionāts nav bijis liels kairinātājs, arī Kasparu Daugaviņu, Edgaru Masaļski, bet neredzēt Lauri Dārziņu, Miku Indraši, Miķeli Rēdlihu, Kristapu Sotnieku.
Šoreiz Lipmans ir izdarījis pretimnākšanu "Dinamo" un gan jau cerēs uz to pašu no Savicka un Ko, kad pienāks laiks. No otras puses, taisnība Erikam Miļūnam, kas vadīs izlasi Liepājā,- dinamieši visu laiku ir acu priekšā un nav jāpārbauda, toties ir iespēja "pielaikot" tuvākas un tālākas rezerves, kā Henriju Anču, Rihardu Mareni, Renāru Demiteru, Bruno Zabi, Miku Lipsbergu, Vitāliju Hvorostiņinu. Sastāvā ir arī trīs "bezdarbnieki" Jēkabs Rēdlihs, Mārtiņš Cipulis un Roberts Bukarts un varbūt spēļu prakse izlasē palīdzēs viņiem atrast jaunu darbavietu - ja ne Itālijā vai Baltkrievijā (mūsējo pretinieki Liepājā + vēl Japāna), tad kaut kur citur Eiropā. Jānis Sprukts laikam vairs ne uz ko īpaši necer, tāpēc Miļūna sarakstā nav, jo netrenējas normālā režīmā. Tāpēc arī nebija ko apdrošināt.
Pozitīvi, ka sastāvā ir trīs Latvijas čempionvienības "Mogo" pārstāvji - Ančs, Lipsbergs un Demiters.
Nav diez cik pozitīvi, ka otrdienas vakarā viņiem vēl bija principāla spēle ar "Kurbadu", ceturtdien jau izlases pirmā spēle. Taču Miļūns solījis rotēt sastāvu, dodot atpūtu Daugaviņam, Masaļskim, gan jau arī citiem KHL vīriem, kuriem šis brīdis ir arī iespēja kaut mirkli pabūt mājās. Šādā reizē katra stunda ir zelta vērtē, jo sevišķi, ja mājas ir Rīgā, bet spēles notiek Liepājā.
Kirovs Lipmans kā solījis, tā arī dara un ar izlases galvenā trenera izvēli nesteidzas. Varbūt ir ieklausījies mūsu leģendā Helmūtā Balderī, kas šim amatam rekomendēja Ēriku Miļūnu? Un dod viņam iespēju, lai arī neoficiālā statusā, jo pieredze, strādājot ar dažādām jauniešu izlasēm ir gana liela. Taču pieaugušo hokejs ir pavisam kas cits. Viņa palīgs Kārlis Zirnis jau ir kategorijā, kad drīz vien varēs sāk kolekcionēt bildītes, ar ko kopā strādājis izlasē. Tiesa, kandidātu pulkā tiek minēts arī šobrīd U-20 izlases galvenais treneris Leonīds Beresņevs, kas pie izlases stūres jau ir divreiz bijis. Pēdējā laikā no lielā hokeja aprites viņš bijis nedaudz attālināts.
Ja reiz Lipmans solījies lūkoties Latvijas treneru virzienā, tad nevar no saraksta izslēgt ne Hariju Vītoliņu, ne Arti Ābolu, pat ne Pēteri Skudru.
Jo sevišķi pēc pēdējiem lēmumiem Krievijas sportā - ārzemnieki klubos nevarēs ieņemt galvenā trenera amatu. Par vecāko varēs būt, bet tas jau būs pakāpi zemāk nekā galvenais. Maiks Kīnens vai Bengts Ake Gustafsons uz to neparakstītos, bet dažs mūsējais labas naudas dēļ varbūt arī nebūtu lepns (cerams, līdz pilsonības maiņai nenonāktu...). Lai vai kā, brīvas darbarokas arī ar Latvijas pasi varētu parādīties.
Vienīgi gaidīt daudz laika vairs nav. Ne tik daudz 2016.gada pasaules čempionāta dēļ, cik dēļ olimpiskās kvalifikācijas, kas septembra sākumā notiks Rīgā. Turnīra termiņi ir tādi, ka varēs piedalīties arī NHL spēlētāji, bet KHL sezona jau būs sākusies. Tāpēc galvenajam trenerim nebūs viegls uzdevums savākt visus labākos un dažādā kondīcijā esošus spēlētājus vienot kopīgā dziesmā, izšķirties starp progresējošu jaunekli un jau nedaudz flegmātisku pieredzējušo vīru.. Trenera autoritātei un viņa vīzijai sasniegt augstus mērķus būs ļoti svarīga loma. Piemēram, Latvijas dāmu basketbola izlasē Aināram Zvirgzdiņam izdevās atgriezt izlasē Anete Jēkabsoni-Žogotu un Guntu Baško-Melnbārdi, kas Aigaram Neripam pirms tam nebija sanācis.
Šoreiz ne vien spēlētājiem, bet arī trenera amata kandidātiem būs nevis vienkāršs uzbudinātājs (pasaules čempionāts), bet īpašais - olimpiskās spēles. Tajās grib piedalīties ikviens.
Vai tā būtu pirmā, vai n-tā reize. Teda Nolana piemērs ir viens no uzskatāmākajiem. Cik daudz Kanādā ir treneru, kas vadījuši valsts izlasi olimpiskajās spēlēs? Daudz vairāk par 10 nesanāks...
Lai vai kā - vairāk vietējo speciālistu laikam nav (varbūt vēl Normunds Sējējs...). Tas nozīmē, ka izvēles iespējas Kirovam nav lielas, taču tas nenozīmē, ka visu var atrisināt viegli un ātri. Turklāt laiks skrien neatvairāmi un pat pašmāju trenerim būs vajadzīgs laiks, lai iebrauktu sistēmā, kurā agrāk nav strādājis. Bet mērķis ir visaugstākais - piektā ceļazīme uz olimpiskajām spēlēm, kas būs jāizcīna pret respektabliem pretiniekiem - Vāciju, Austriju un otrās kārtas uzvarētāju. Te pat nebūtu jāpiebilst, ka hokeju tagad māk spēlēt visi. Ne tikai aiz polārā loka, bet arī subtropos.
Liepāja. Izaicinājuma kauss (Euro Ice Hockey Challenge).
5.novembris plkst. 19.30 Latvija - Japāna
6.novembris plkst. 19.30 Latvija - Baltkrievija
7.novembris plkst. 17 Latvija - Itālija
Latvijas izlases spēles rādīs LTV7.
