Arturs Vaiders: Kartupeļu maisi pie Šveices bankām

Latvijas hokeja izlase pasaules čempionāta pirmajās trijās spēlēs pret Zviedriju, Čehiju un Krieviju ieguvusi divus punktus – vairāk nekā pirms turnīra varēja iedomāties, pat paturot prātā, ka šīm izlasēm grupu turnīrs ir tāds labs treniņš, kurā tomēr jācenšas iegūt iespējami augstāka vieta. Tomēr tagad, izvērtējot spēļu gaitu, ir mazuma sajūta, jo punktu varēja būt vairāk – trīs, pat pieci.

Žēl, ka pret Zviedriju netikām līdz pēcspēles metieniem. Pietrūka nepilnas minūtes. Tādas kļūdas pret tādām komandām spēles galotnē NEDRĪKST pieļaut. Ne debitanti, ne pieredzējuši spēlētāji. Protams, tā vēl nebūtu garantija, ka pēcspēles metienos Latvija uzvarētu. Zviedriem arī šajā elementā meistaru netrūkst.

Žēl, ka pret Čehiju, kad bija izdevies atspēlēties no 0:2 un panākt 3:2, pamatlaikā uzvaru nosargāt neizdevās. Rikošeti un veiksme bija čehu pusē. Arī pēcspēles metienos, kad Kasparam Daugaviņam milimetra pietrūka, lai ievirzītu ripu vārtos, ne trāpītu pa stabu.

Žēl, ka pret Krieviju pie 0:2 vairāk kā minūtes garumā tā arī neizdevās realizēt pārsvaru 5:3. Pat pēc vieniem gūtiem vārtiem spēle iegūtu citu raksturu un pretinieku pleciem uzveltu citu spriedzi. Arī pie 0:4 bija vairākums 5:3, taču atkal nekā. Veiksme mūsējos bija pametusi.

Trīs pirmās spēles iesēja vairākus pozitīvus graudus – puiši ir ar raksturu (divreiz lauza spēles gaitu no 0:1 un 0:2), ir labs kolektīvs, labs cīņasspars, uzbrukumā spējam izveidot labas izdevības un pats galvenais – ir lieliski vārtsargi Edgars Masaļskis un Elvis Merzļikins. Tā tik viņiem turpināt.

Taču šie mači arī atsedza vietas, kur ledus plāns, un tur tas arī plīsa. Pirmkārt, tā ir spēle aizsardzībā. Šoreiz mums trūkst vairāku vadošo aizsargu, tāpēc visai komandai ar divkāršu enerģiju jāstrādā savā zonā, lai neatstātu likteņa varā vārtsargus, kuru glābšanas spējas nav bezizmēra. Bet reizēm “atslēdzas” gan aizsargi, gan uzbrucēji. Arī spēja noturēt augsta līmeņa koncentrāciju 60 vai par 65 minūšu garumā ir meistarības pazīme. Stiprie kļūdas nepiedeva, pret līdzvērtīgajiem jācenšas tās nepieļaut.

Diemžēl līdz šim nav atrasta arī spēles atslēga vairākuma realizācijā.

Ripa vienmēr ir ātrāka par spēlētāju, un tā jākustina gan ātrāk, gan precīzāk, lai mazāk jāapstrādā, bet ātrāk to var kustināt tālāk un apdraudēt vārtus. Spēle nevienādos sastāvos līdzvērtīgu komandu mačā var izšķirt visu. Tāpēc arī jāizvairās no nevajadzīgiem noraidījumiem (par daudz spēlētāju laukumā, pārkāpumi uzbrukuma zonā). Un jādomā, ka šeit nav NHL vai AHL, kur citi noteikumi un arī cita attieksme pret spēka paņēmieniem. Tas par Ronalda Ķēniņa pārkāpumu pret Tomāšu Kundrāteku. Viņa ļoti pietrūka spēlē pret Krieviju. Pagaidām nav redzami arī optimālie maiņu virknējumi. Nemainīgi spēlē tikai Rēdlihs – Džeriņš – Bukarts.

Lai nu paliek trīs ievada mači! Tagad jāskatās uz priekšu, jo līdzšinējie konkurentu savstarpējie mači mums ir bijuši labvēlīgi, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā.

Tas nekas, ka tabulā esam pēdējie. Tagad tikai pašiem jāizdara savs darbiņš un beidzot jāsāk gūt uzvaras pamatlaikā, kas nav izdevies jau teju divus gadus, lai iespējami ātri attālinātos no pēdējās vietas un tuvinātos ceturtajai.

Pirmais pretinieks trešdien būs labi zināmā Šveice, kur ir viena no spēcīgākajām līgām Eiropā un ir arī papildinājums no NHL. Tomēr čempionātu sāka smagi, arī uzvaras nāk ar grūtībām. Tomēr jāņem vērā, ka mūsu grupā pieci līderu sekotāji izskatos spēkos ļoti līdzvērtīgi. Pret dāņiem spēja atspēlēties no 0:2 un papildlaikā uzvarēt 3:2. Grūti teikt, kā būtu izvērtušās spēles beigas (pa vārtiem Šveice gan meta krietni vairāk – kopā ), ja smagu traumu nebūtu guvis dāņu aizsargs Jespers B. Jensens. Viņam “piepalīdzēja” šveicietis Andress Ambuls. Taču noraidījuma nebija. Ne mazā, ne lielā. Kāda bija atšķirība starp Ķēniņa un Ambula izdarīto? Kundrāteks pats aizgāja uz ģērbtuvēm, bet Jensens uz nestuvēm un uz slimnīcu.

Taču diez vai šī lieta iegūs tālāku risinājumu, jo Ambuls ir IIHF prezidenta Renē Fāzela tautietis… Pats viņš apgalvo, ka bijis tīrs spēka paņēmiens, bet to teica arī Ķēniņš. Dāņi varētu iesniegt protestu, kas spēles rezultātu tik un tā nemainīs, bet no Ambula diskvalifikācijas iegūtu tikai Latvijas izlase. Nu varbūt varētu ieriebt tienešiem un no viņu uzplečiem noraut vienu zvaigznīti. Tas arī viss. Reizēm jau gribas ticēt arī fair play, kas drīzāk atkal ir vadošo izlašu prerogatīva. Un Šveice, pateicoties Fāzelam, ir tajā grupā. Pat ja vairs nav tik iespaidīga, kā trenera Krīgera laikos.

Arī šoreiz kalendārs mums ir labvēlīgs. Mēs atjaunojām spēkus pēc mača ar Krieviju, kamēr Šveice mocījās ar Dāniju. Mums atpūtai bija divreiz vairāk laika, taču tas vēl nemaz negarantē panākumu.

Tikai rada iespēju būt līdzvērtīgākiem spēka spēlē, kurā pretinieki ir meistarīgi. Ar kanādiešu piesitienu. Kopš pārbaudes spēlēm mums klāt nākuši Ronalds Ķēniņš, Miks Indrašis (labi ka ne Mikus, citādi dažam labam smadzenes sabruktu, mēģinot pareizi izlocīt Mikus, Zemgus, Elvis… he, he), Aleksandrs Jerofejevs, aklimatizējies un labi izgulējies būs Zemgus Girgensons. Uzvarai būs vajadzīga koncentrētāka spēle un kvalitatīvāka treneru ieceru izpilde, arī vārtsargu lieliska spēle un veiksme pie pretinieku vārtiem.

Cerams, ka neveiksmju limits ir izsmelts un arī pretinieku zonā būs nogatavojušies kartupeļi, un būs ko rakt. Reizēm arī pie bankām mēdz būt kartupeļu maisi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti