Šmēdiņam šis bija pirmais turnīrs pēc operācijas un nebija spēlēts kopš maija beigām. Maza spēļu pieredze bija arī Samoilovam, kurš ar Mārtiņu Pļaviņu gan piedalījās pasaules čempionātā, kur aizvadīja četras spēles. Pēc šī panākuma Samoilovs/Šmēdiņš FIVB rangā pakāpās uz 29.vietu, kas jau pietuvina olimpiskajai ceļazīmei, ko no valsts nedabūs vairāk par diviem pāriem, bet ranga augšgalā no Brazīlijas ir četri.
Arī tagad Samoilovs/Šmēdiņš turpina krāt punktus, jo kārtējais Grand Slam notiek Japānas pilsētā Jokohamā un dalībnieku sastāvs ir tik spēcīgs, kā nekad. Citu Latvijas pāru Japānā nav. Pēc tam Austrijas bīča Mekā Klāgenfurtē notiks Eiropas čempionāts, bet vēl pēc tam nākamais Grand Slam Longbīčā.
Pie šī laika panākumiem jāmin arī Tīnas Graudiņas un Ineses Jursones aizspēlēšanās līdz CEV Satellite Vaducā.
Atkal nesanāca...
Tieši Longbīčas dalībnieku sastāvs lika atkal painteresēties par situāciju Latvijas plumales volejbolā, kas reizēm mainās kaleidoskopiski. Līdzās Samoilovam/Šmēdiņam no Latvijas kā otrs pāris ir pieteikts Mārtiņš Pļaviņš/Haralds Regža, kas jūnijā triumfēja Eiropas spēlēs Baku. Taču pēc tām izskanēja viedoklis, ka šādā sastāvā viņi nekad vairs nespēlēs. Taču "nekad" bija visai īss.
Pēc četru mēnešu sadarbības Pļaviņš vairs netupinās spēlēt kopā ar Hermanu Egleskalnu. Punktu varbūt pielika Saulkrastu kokteilis, kurā viņi zaudēja jau ceturtdaļfinālā, bet asni bija jau ātrāk.
Šī dueta augstākie panākumi paliks uzvara vienā Latvijas čempionāta posmā un arī EEVZA posmā Maskavā. Egleskalns jau meklējot klubu ārzemēs, lai turpināto karjeru klasiskajā volejbolā. Līdz ar to Māriņam nekas cits neatlika, kā "mest kauliņus kopā ar Regžu". Gan tāpēc, ka pa abiem ir kaut cik ciešami reitinga punkti un vismaz vienreiz kopā ir arī kaut kas sanācis. Jo ar Jāni Pēdu, Aleksandru Soloveju un Hermanu Eglekalnu - nesanāca. Tāds ir viņu trenera Aigara Birzuļa secinājums. Vai nesanāca, vai pietrūka pacietības?
Redzot, kāda konkurence ir bīča elitē, nav pamata cerēt, ka Pēdas vai Egleskalna gadījumā dažu mēnešu laikā tajā var ielauzties jaunizveidots pāris, kurā vienam ir ļoti maza bīčista pieredze. Žēl, ka treneris to sapratis (vai sapratis?) tikai tagad un līdz Rio atlicis tikai gads.
Turklāt arī paša Pļaviņa sniegums pēdējā laikā ir patālu no vēlamā. Vai tās ir fiziska, tehniska vai psiholoģiska iemesla sekas, jātiek skaidrībā pašiem.
Tikai trenerim vien zināmu apsvērumu dēļ netika mēģināts variants Sorokins/Pļaviņš, kam vismaz būtu solīds reitinga punktu krājums. Arguments - Sorokina smagais raksturs. Varbūt arī. Taču, vai Birzulim un Pļaviņam ir viegls raksturs?
Un vēl. Varbūt pienācis laiks ieskatīties patiesībai acīs? Ja reiz nav sanācis ar trijiem jaunajiem partneriem, ja bija domstarpības gan ar Samoilovu, gan Šmēdiņu, tad vaina vienmēr nav jāmeklē tikai citos. Varbūt reizēm gan trenerim, gan audzēknim jāieskatās arī spogulī? Tas daudz ko var pateikt priekšā!
Pat pēdējais vagons, kurā dala pēdējās olimpiskās ceļazīmes, strauji attālinās. Taču varianti vēl ir.
Sadarbību pārtraukuši pamatā materiālu (arī sportisku) apsvērumu dēļ arī Ruslans Sorokins un Aleksandrs Solovejs.
Asa konkurence
Ja līderu pulciņā ir zināmas problēmas, tad kopumā Latvijas pludmales volejbolā ir laba konkurence, kas var kalpot par pamatu, ka tā dzemdēs vēl kādu labu pāri. Šajā sezonā Ergo Latvijas čempionātā katrā posmā bijuši savi uzvarētāji - I Ruslans Sorokins/Aleksandrs Solovejs; II Mārtiņš Pļaviņš/Hermans Egleskalns; III Haralds Regža/Armands Āboliņš un IV Edgars Točs/Rihards Finsters. Mūsējo kontā arī divas uzvaras EEVZA posmos - Maskavā Pļaviņam/Egleskalnam un Viļņā - Točam/Finsteram.
Taču kā rāda notikumi - viens ir uzvarēt Latvijā, EEVZA, pat CEV Satellite un pavisam kas cits sākas Pasaules kausa turnīros. Tas jāsaprot gan pašiem spēlētājiem, gan viņu treneriem.
Taču atkārtošu, sīva konkurence vietējos kortos ir labs pamats progresam. Kuri būs tie, kas tuvākajos gados atvērsies jaunā kvalitātē? Šīs sezonas laikā krietnākais progress vērojams Ģirta Glāzera/Sandra Andrejeva sniegumā. Kā tas attīstīsies viņiem un visiem pārējiem, sekosim notikumiem.
Jālaužas pasaulē
Līdz ar to vismaz šīs sezonas turpinājumā Latvijas dueti būs šādās kompozīcijās - Aleksandrs Samoilovs/Jānis Šmēdiņš, Mārtiņš Pļaviņš/Haralds Regža, Edgars Točs/Rihards Finsters, Aleksandrs Solovejs/Armands Āboliņš. Pārējiem vēl jāaug, lai varētu sevi apliecināt ne tikai Latvijas čempionāta posmos, bet arī vismaz EEVZA turnīros.
Starptautiskajā arēnā sevi apliecināt pārāk daudz iespēju nemaz nebūs. Eiropā būs tikai viens Grand Slam turnīrs (augustā Olštinā) un divi Open (septembrī Sočos un oktobrī Antālijā). Uz Ķīnu, Brazīliju, Meksiku vai Dienvidāfriku izbraukāt pa kabatai būs tikai mūsu līderiem un arī Pļaviņam/Regžam, kam arī ir Olimpiskās vienības finansējums un uzvara Eiropas spēlēs to garantēs arī nākamajā sezonā. Protams, vēl būs CEV Masters (augustā Bīlē un septembrī Milānā un Baku) un CEV Satellite (augustā Skopjē) kā arī divi EEVZA posmi (oktobrī Batumi un Baku). Un ar tiem arī jāsāk.
Latvijas dāmas par Rio vēl nesapņo, taču situācija ir krietni cerīgāka nekā pirms dažiem gadiem. Bet arī viņām būs svarīgi atrast pareizās partneres, ar kurām vislabākā saskaņā un labākais sniegums.
Pavisam drīz - no 6. līdz 9.augustam - Rīga uzņems Eiropas U-18 čempionātu. Spēles notiks "Beach Box Elkor" stadiona laukumos (Brīvības 201). Latviju pārstāvēs seši pāri, bet lielākās cerības sasistās ar Tīnu Lauru Graudiņu/Lindu Elizabeti Grambergu, kas gan sezonas laikā nemaz tik bieži kopā nespēlē.
