Arturs Vaiders: Kad Vērmanītī atkal piedzims Tāls?

Tie laiki, kad Vērmanītis (tad - Kirova parks) bija pilns ar šaha spēlētājiem un dažs meistarīgs students tur gāja piepelnīties, kad Dailes teātra Lielā zāle bija skatītāju pilna starpzonu turnīrā un ne jau tāpēc vien, lai redzētu, kā spēlē Amerikas latvietis Edmārs Mednis, kad ikvienam pionierim mājās bija šaha galdiņš, un viņš to lika lietā ne tikai tad, kad bija jāpiekauj brālis, ir zuduši nebūtībā. Arī šaha spēles popularitāte, jo piecdesmito gadu beigās un sešdesmito sākumā Mihails Tāls bija tikpat populārs kā tagad Kristaps Porziņģis vai Ernests Gulbis. To šobrīd patiešām grūti aptvert. 

Taču šahs vēl jau nevaid miris. Skolniekiem šaha galdiņš tagad ir planšetdatorā, un dažs labs tagad var uzspēlēt ne tikai ar kaimiņsētas Florianu, bet arī ar Džonatanu no Nauru salām.

Latvijas komandas nupat piedalījās Eiropas komandu čempionātā. Tāpat kā lietuvieši. IT nozarē it kā izveicīgo igauņu Reikjavīkā nemaz nebija...

Šahā tāpat kā virknē citu spēļu jau labu laiku par uzvaru dod 2, par neizšķirtu 1 un par zaudējumu 0 punktus. Katrā partijā iegūtie punkti ir tikai otrs papildrādītājs, lai noteiktu vietu (pirmais ir t.s. Bergera koeficients).

Abas mūsu komandas galarezultātā ierindojās gana pieticīgajā 18.vietā. ''Open'' kategorijā, kur spēlēja vīri (open nosaukums dots tāpēc, ka komandā var būt arī dāmas, kā kādreiz Pia Kramlinga vai Judīte Polgara, taču šoreiz nevienā komandā nebija).

Vēl divas kārtas pirms finiša mūsējie bija desmitie, taču tad sekoja zaudējumi Nīderlandei (1:3) un Spānijai (0,5:3,5). 50% tā ar nesasniedza pieredzējušākais no visiem - Aleksejs Širovs. Bet tieši no līdera lielā mērā atkarīgs komandas kopējais sniegums. Gan ne tikai. Piemēram, uzvarējušajā Krievijas izlasē Pjotrs Svidlers pie pirmā galdiņa ieguva 5 no 8, bet tikpat savāca ceturtais galdiņš Jans Ņepomņaščijs (labs uzvārds šahistam!) un rezervists Dmitrijs Jakovenko (no 7!).  Taisnības labad der pieminēt, ka no pirmā desmitnieka mūsējā spēlēja tikai ar Azerbaidžānu un Spāniju.

Der piemetināt, ka divi Latvijas šaha skolas audzēkņi pārstāvēja citas valstis - Daniels Fridmans bija pie trešā galdiņa Vācijas izlasē, bet Arkādijs Naidičs pēc padzīvošanas Vācijā šoreiz (arī pie trešā galdiņa) pārstāvēja Azerbaidžānu. Naidiča Elo koeficients (2698) ir apmēram tāds pats kā mūsu līderiem - Aleksejam Širovam (2689) un Igoram Kovaļenko (2894). Frīdmanam nedaudz zemāks - 2627.

Dāmu izlasei gāja kā pa amerikāņu kalniņiem. Sāka ar zaudējumu un beidza arī, bet pa vidu bija uzvaras pār Zviedriju (4:0), Islandi (3:1). Līdz labāko sešiniekam nemaz tik tālu nebija. No labāko desmitnieka mūsējās spēlēja tikai ar Ungāriju, Austriju un Itāliju. Labākā no tām bija Ungārija - 7.vieta. 

Lai būtu vairāk uzvaru, vajadzīga profesionālāka pieeja šaham. Bet jāsaprot arī tas, ka Latvijā ar šahu vien izdzīvot ir gana grūti.

Tiesa, pēdējā laikā vērojama situācijas uzlabošanās. Notiek ne tikai "Liepājas rokāde", bet arī vairāki laba līmeņa turnīri Rīgā.

Arī šis komandu čempionāts vēl saglabāja vēsturisko tradīciju - joprojām šahā vadošās ir bijušās PSRS valstis, kā arī kādreizējās tā saucamās sociālistiskās valsts. Piemērām ''Open'' kategorijā pirmajā piecpadsmitniekā bija sešas no eks-PSRS un vēl trīs soscvalstis. Dāmām situācija līdzīga - viss trijnieks bijušajām PSRS valstīm. Turklāt virknē izlašu bija izceļotāji no bijušajām PSRS valstīm - Francijā Vladislavs Tkačovs, Slovēnijā Aleksandrs Beļavskis, Nīderlandē Sergejs Tivjakovs, Turcijā Aleksandrs Ipatovs, Norvēģijā Tari Arjans, Austrijā Davids Šengelija, Itālijā Olga Zimina un Jeļena Sedina, Spānijā Ana Matnadze, Nīderlandē Tea Lančava un Anna Kazarjana, Francijā Almira Skripčenko.  Tomēr akcenti pamazām pārvietojas uz Rietumiem.

Toties Latvijas izcēlās vienā ziņā - delegācijā bija un nospēlēja visas deviņas partijas augsta valsts amatpersona - ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Turklāt pie pirmā galdiņa. Pati laikam ar savu sniegumu nebija pārāk apmierināta, jo sociālajos tīklos parādījās viņas replika: "Dāmu komandai vajag jaunas asinis."

Skaidrs, ka Eiropas komandu čempionāts nav Latvijas komandu čempionāts, un tur konkurentes regulāri spēlē augsta līmeņa turnīros un ir regulārā spēles tonusā un labā formā. Ja vēl deputāte Saeimas plenārsēdes laikā varētu uzraut kādu partiju, teiksim, ar Nanu Dzaganidzi, tad kā ministre Ministru kabineta sēdes laikā to galīgi nevar atļauties. Un arī ikdienā laika šaham paliek pavisam maz. Taču tas pavisam nenozīmē, ka nākamgad Šaha olimpiādē, kas notiks Baku, komandā Reiznieces-Ozolas nebūs. Lai arī ministre, var taču spēlēt arī pie otrā galdiņa... Bet varbūt līdz tam viņa jau būs premjere, jo kuluāros kādu laiku viņa tiek minēta kā viena no pretendentēm uz šo amatu. Gan jau arī radu un draugu raksti reiz nebūs tam šķērslis, jo galva Danai strādā kā šaha pulkstenis.

Eiropas komandu čempionāts

Open kategorija (9 kārtas)

Krievija          15

Armēnija       13 (220,5)

Ungārija        13 (217,5)

Francija         13 (211,5)

Ukraina         12 (185,0)

Vācija             12 (168,0)

18.Latvija       9 (4-1-4)

Dāmas (9 kārtas)

Krievija          17

Ukraina         15

Vācija             14

Polija              11 (194,0)

Francija         11 (185,5)

Vācija             11 (169,5)

18.Latvija       8 (4-0-5)

Individuālie rezultāti

Aleksejs Širovs      4 no 9

Igors Kovaļenko   4,5 no 8

Arturs Neikšāns   4,5 no 7

Toms Kantāns      3,5 no 8

Normunds Miezis 2 no 4

Dana Reizniece     4 no 9

Laura Rogule         5,5 no 9

Ilze Bērziņa             4,5 no 9

Katrīna Šķiņķe       5 no 9

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti