Toties pavisam pārsteidza handbolisti, kas cīnās par ceļazīmi uz pasaules čempionātu. Kvalifkācijas turnīrā Rīgā ar 31:22 tika pārspēta Grieķija (rezultāts gana loģisks) un pēc tam Kijevā ar 23:18 arī Ukraina, kas jau bija, ja ne liels, tad parasts pārsteigums noteikti.
Protams, Ukrainas izlases spēku ir ietekmējusi arī politiskā situācija valstī. No izlases, kas sešas reizes spēlējusi Eiropas čempionāta finālturnīros un vienreiz pasaules čempionāta finālturnīrā, šobrīd ir tikai ēna.
Tajā pašā laikā tā arī nav perams ganuzēns. Zaporožjes "Motor" spēlē Eiropas Čempionu līgā un šobrīd savā grupā ir viena no līderēm. Izlasē pret Latviju bija četri no "Motor" - Žuks, Žukovs, Ševeļovs, Kozakevičs. Eiropas kausos cīnās vēl viens Zaporožjes klubs - ZTR. Vēl vairāki ukraiņi spēlē laba līmeņa ārzemju klubos.
Taču šobrīd arī Latvijai ir divi spēlētāji, kas cīnās Eiropas elitē - Dainis Krištopāns ar Baltkrievijas "Meshkov" - Čempionu līgā, bet Aivis Jurdžs Leipcigas klubā 1.Bundeslīgā. Taču šogad interesantāks ir arī Latvijas čempionāts, un arī tas izlasei bija pienesums, jo sastāvā bija 10 vīri no Latvijas klubiem.
Kā jau tas pienākas, īsteni komandas līderi šajās spēlēs (ar Grieķiju un Ukrainu) bija Aivis Jurdžs un Dainis Krištopāns, kuri guva attiecīgi 7 un 10 un 8 un 6 vārtus.
Kijevā noteikti pārsteidza arī vārtsargs Helmuts Tihanovs, kas izlasei jau bija gandrīz norakstīts. Izrādās, arī Latvijas čempionātā var noturēt meistarību un labu sportisko formu. Par līdz šim paveikto uzslavu pelnījis arī komandas galvenais treneris Uģis Vikštrems. Arī iepriekšējā cikla mācības nākušas par labu - kaut vai bezierunu zaudējums slovēņiem Dobelē.
Tagad ir skaidrs, ka handbolistiem janvāris būs ļoti atbildīgs mēnesis - četras spēles. Divreiz ar Kipru, izbraukumā ar Grieķiju un savā laukumā ar Ukrainu. Dod Dievs, līdz izšķirošajai spēlei ar ukraiņiem nonākt ar maksimālu punktu bagāžu un, protams, arī labākajā sastāvā. Jāņem vērā, ka šoreiz trūka vairāku potenciālu pamatsastāva spēlētāju - Edgara Kukšas, Elvija Borodovska, Ģirta Lilienfelda un, protams, Evara Klešnika.
Cik ir gadījies lasīt starp rindām, gadījumā, ja Latvijai spīdēs kaut kas vairāk par piedalīšanos, arī Evars varētu ierasties palīgā. Viņa pieredzi un devumu, īpaši aizsardzībā, grūti pārvērtēt.
Nāksies atkārtot. Un tas attiecas ne tikai uz handbolu, bet arī uz basketbolu, hokeju. Mūsu rezervju apcirkņi ir maziņi, tāpēc, lai kaut ko sasniegtu Eiropas līmenī, izlasēm jābūt labākajā sastāvā, labākajā kondīcijā un ar vislabāko motivāciju.
Ja izdosies grupā iegūt pirmo vietu, tad play-off risināsies nākamā gada jūnijā. Viena komanda (Portugāle) jau ir kvalificējusies (šajā grupā bija arī igauņi un palika otrie). Savukārt lietuviešu izredzes uz pirmo vietu noteikti sarežģīs neizšķirts savā laukumā pret Bosniju.
Handbolistiem nākamais var būt lielo cerību gads. Lai daži smilšu graudiņi nesabojā visu mehānismu, kas arvien vairāk priecē acis!
