Arturs Vaiders: Gaidīsim Prāgas turpinājumu

Dzīve un sports kā viena no tās spēles jomām mēdz būt arī nežēlīga. Te tu esi varonis, te - nejēga vai otrādi. Kādus tikai apzīmējumus neizpelnījās Latvijas futbolisti pēc 0:6 zaudējuma Amsterdamā. Daļa bija pelnīti. Cik tur daudz trūka, ka pēc mača Prāgā jau būtu varoņi. 

Ierindas fans ir skarbs. Pie alus kausa viņu neinteresē spēles nianses, bet tikai savējo uzvara, neatkarīgi no tā, kādā līmenī ir paša komanda un cik spēcīgs pretinieks. Un viņam ir pilnīgi vienalga, ko pats reiz sasniedzis vai nekad nav sasniedzis un arī netiecas ko sasniegt. Viņš ir patērētājs, un sports lielā mērā apmierina patērētāju sabiedrības parastākas smadzeņu šūnas.

Ja ieskatāmies tikai spēles protokolā, 1:1 Prāgā Latvijas futbolistiem ir teju vai neveiksme, jo uzvara tika izlaista 90.minūtē.

Paldies Dievam, ir ne tikai statistika, kas neapšaubāmi paliks vēsturei, bet arī citas spēles nianses, kas varbūt ātrāk aizmirsīsies, taču sniedz daudz izsmeļošāku ieskatu par laukumā notikušo. 

Ja kādam patīk pētīt un analizēt statistiku:

  Čehija Latvija
Bumbas kontrole 66% 34%
Sitieni kopā 19 8
t.sk. vārtu rāmī 6 3
garām vārtiem 8 5
bloķēti 5 0
konstrukcijā 1 0
Stūra sitieni 12 5
Dzeltenās kartītes 2 2
Piespēles 496 138
Precīzas piespēles 440 94

Tieši pēdējās divas ailītes rāda, kādas kvalitātes spēlētāji bija Mariana Pahara un Pāvela Vrbas rīcībā un ko no tā viņi izspieda Protams, arī, cik katrs spēlētājs no sevis tajā vakarā izspieda, jo visi Latvijas izlases futbolisti pelnījuši uzslavu par cīņassparu, azartu un pašatdevi laukumā..

Brīdi padomājis, atradu arī pamatojumu visām trijām atšķirībām sākumsastāvā savai versijai, ko izsecināju pēc treniņa Nirnbergā, un izlases galvenā trenera Mariana Pahara versijai.

Gints Freimanis Vladislava Gabova vietā. Gints labi nospēlēja maču pret Turciju, rāda stabilu sniegumu kluba sastāvā. Reiz bijis arī uzbrucējs, gana prasmīgi rīkojas ar bumbu, spēj pieslēgties uzbrukumam un iedot piespēli. Tieši piespēļu precizitāte, precīzāk tās trūkums, arī izrādījās Gabova trūkums. Pret augumā raženajiem čehiem Freimanim mazs pluss bija arī auguma centimetri.

Igors Tarasovs Aleksandra Fertova vietā. Kaut arī treneri labi zināja, ka Prāgā nāksies daudz aizsargāties, kur Fertovs ir gana prasmīgs, taču būs iespējas arī pretuzbrukumiem. Tarasovs tagad klubā spēlē aizsardzībā, taču bijis pussargs ar uzbrukumu veidotāja prasmēm. Ierokoties tikai aizsardzībā, risks zaudēt būtu krietni lielāks.

Oļegs Laizāns Jāņa Ikaunieka vietā. Kaut arī Ikaunieks ir Ligue1 klubā, tomēr spēlējis klubā pavisam maz - pārsvarā otrās komandas sastāvā. Taču šoreiz līdz ar pieredzi (Laizāns ir teju 10 gadus vecāks) izšķirošai varēja būt tāds "mužika" raksturs, kas nepieciešams šāda līmeņa spēlēs pret tik respektablu pretinieku. Un jāatzīst, ka visi trīs nospēlēja labi un pat ļoti labi. Tāpat kā pārējie.

Plusiņus nopelnīja gan Deniss Rakels, kam nesenā Daiņa Kazakeviča audzināšanas stunda nākusi tikai par labu (atšķirībā no Artura Karašauska), Arturs Zjuzins, Kaspars Dubra, arī jau minētie Freimanis, Tarasovs. Dažs labs no viņiem var pacelties jaunā līmenī vai vismaz nostiprināties jau esošajā. Šādas spēles izlasē vairo pārliecību un noteikti nepaliek arī klubu treneru nepamanītas.

Jā, var jau teikt, ka Latvijas izlase spēlēja savu klasisko futbolu - "autobuss" aizsardzībā un cerības uz pretuzbrukumiem. Taču, ņemot vērā spēlētāju potenciālu, Paharam lielas izvēles nebija.

Ja sastāvā ir gana daudz spēlētāju ar ierobežotām tehniskām iespējām, nevar pīt ne "Vīnes mežģīnes", ne mēģināt atdarināt "Barcelona". Nav izpildītāju. Toties gana labi tika veikta savu vārtu nosargāšana un veidoti pretuzbrukumi. Jā, čehi uzbruka daudz vairāk, vienreiz trāpīja pa vārtu rāmi, taču daudz vairāk bīstamu momentu viņiem nemaz nebija. Latvijas izlasē varēja izcelties Kaspars Dubra, Deniss Rakels un neilgi pirms mača beigām Valērijs Šabala, kas no ļoti laba pozīcijas sita mazliet garām. Tomēr apvainot Šabalu nemākulībā var tikai tie, kas paši nekad nav spēlējuši ne futbolu, ne citas spēles. Reizēm arī lielmeistariem gadījies no viena metra attāluma bumbu sist pāri vārtiem (un dažs labs fans jau pēc pirmā puslaika nevar trāpīt pisuārā). Tur jau šīs spēles skaistums un reizēm arī traģika. Neiesit tu, iesit tev - šis vienkāršais likums nostrādāja.

Kaut čehi neizšķirtu izrāva tikai mača beigās, droši var apgalvot, ka Latvija vienu punktu ieguva, bet pretinieki divus zaudēja. Turnīra tabulu tas gan ne pārāk ietekmēja - Čehija joprojām ir grupas līdere un spēra vēl vienu mazu solīti Euro 2016 finālturnīra virzienā, bet Latvija vēl vairāk attālinājās no trešās vietas, kaut spēle Amsterdamā mums beidzās labvēlīgi (arī holandieši neizšķirtu izrāva pēdējās sekundēs). Kā jau rakstīju, ar vienu spēli un turnīru izlases dzīve nebeidzas. Tās veidošana ir gana ilgs un sarežģīts process, jo sevišķi, ja ņem vērā, ka tagad Latvijai nav t.s. bāzes kluba un izlases kandidāti kopā sanāk uz 10 dienām.

No laika un ierobežotajiem spēlētāju resursiem jāspēj izspiest maksimums. Prāgā Paharam tas izdevās. Gaidīsim turpinājumu!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti