Arturs Vaiders: Futbola sambas pirmie pārsteigumi un likumsakarības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Brazīlija to bija pelnījusi. Par sagatavošanas laika grūtībām. Par streikiem un protestiem, kas arī tagad nerimstas. Par šausmu nostāstiem, kas sagaida futbola fanus no visas pasaules. Tas viss paliek kā sīka pumpa uz Dieva vaiga, kad sākas Futbols.

XX pasaules čempionāts futbolā sācies patiešām pārsteidzoši. Jā, jā. Atkārtoju vēlreiz – šis turnīrs ir ekvivalents pasaules čempionātam, jo tiek noteikta planētas spēcīgākā futbola valstsvienība. Reizi četros gados. Līdzīga turnīra pa vidu tam nav. Tas, ka jau labu laiku galveno trofeju, ko čempioni ceļ virs galvas, sauc Pasaules kauss, jau vairs nav tik svarīgi. Agrāk, kad sauca par Zelta dievieti, turnīru pilnīgi oficiāli dēvēja par pasaules čempionātu. Deivisa kausu tenisā tāpēc vien taču nepārdēvēs par Salātu bļodas izcīņu. Kad FIFA prezidentam Zepam Blateram būs 100, viņš šo turnīru varbūt sadomās saukt par Starpplanētu kausu...

Tad, lūk, čempionāta sākums ir izdevies patiešām pārsteidzošs.

Pārsteidza tiesneši. Japānis Juiči Nišimura Brazīlijas – Horvātijas mačā par labu čempionāta rīkotājiem piešķīra pavisam apšaubāmu 11 m soda sitienu (par Dejana Lovrena pārkāpumu). Tobrīd rezultāts bija 1:1. Arī spēles turpinājumā par labu horvātiem viņš noteikti netiesāja.

Kolumbietis Vilmārs Rodans ar palīgiem Meksikas – Kamerūnas mačā divas reizes neieskaitīja meksikāņa Džovanni dos Santosa (nevis duš Santuša – viņš nav brazīlietis vai portugālis, bet meksikānis, kas runā spāniski!) gūtos vārtus, fiksējot aizmuguri, kaut atkārtojumi rādīja, ka līdz tai ir bijis gaužām tālu. Tobrīd rezultāts bija 0:0.

Maza atkāpe. Pēc Brazīlijas – Horvātijas mača FIFA oficiāli skaidroja, ka Lovrens pieturēja Fredu, tāpēc "pendele" piešķirta pamatoti. Kontakts tiešām bija, taču tik minimāls, ka parasti tāds paliek neievērots. Taču čempionāts notiek Brazīlijā (tāpat kā hokeja čempionāts taču notika Baltkrievijā, vai ne!). Un tad jau jāpieskaras arī Spānijas – Nīderlandes spēlei.  Itālis Nikola Ridzoli stūra sitiena izpildes laikā, kad Stefans de Vrijs guva vārtus, kontaktu vārtsarga laukumā starp Spānijas vārtsargu Ikeru Kasiljasu un Robinu van Persiju atzina par „likumīgu” un vārtu guvumu ieskaitīja un piedevām vēl Kasiljasam iedeva dzelteno kartīti. Tobrīd rezultāts bija 2:1 oranžo labā. Ja Bjerns Kuiperss, kas tiesāja Anglijas – Itālijas maču, būtu balstījies uz „Nišikori skolu”, vismaz pāris reizes varēja parādīt uz balto punktu "squadra azzurra" soda laukumā. Cerams, ka tiesneši ar katru spēli tomēr uzlabos savu meistarību, jo viņiem talkā nākušas iekārtas vārtu guvuma fiksēšanai un arī pulverizators sieniņas attāluma iezīmēšanai...

Pārsteidza Spānija. Pasaules un divkārtējie Eiropas čempioni spāņi čempionātu sāka ar 1:5 sagrāvi pret Nīderlandi. Tas bija pēdējā pasaules čempionāta fināla atkārtojums, taču vairāk atgādināja pēdējo Eiropas čempionāta finālu. Tikai kājām gaisā – tad spāņi ar 4:0 sagrāva Itāliju. Pasaules čempioni tik traģiski nav iesākuši titula aizstāvēšanu. Spēles sākums neko par to neliecināja, tomēr spēles gaita rādīja, ka šī ir jau aizejoša čempionu paaudze. Pavisam bezpalīdzīgs izskatījās Kasiljass un pavisam lēni abi centra aizsargi Žerārs Pike un Serhio Ramoss. Vai tas notiks šajā čempionātā, drīz redzēsim. Spāņi nav mīkstmieši, pēc kritiena spēj piecelties. Runājot par šo maču, taisnības dēļ jāpiebilst, ka holandieši patiešām bija lidojošie, ko Robins van Persijs tikai apstiprināja n-tajā pakāpē – skaistā lidojumā panākot 1:1. Ne mazāk skaisti bija Arjena Robena otrie vārti, kad viņš Useina Bolta stilā aizsargiem aizskrēja garām kā stāvošiem, bet Kasiljasu apspēlēja gan no labās, gan no kreisās puses... Cerams, ka šī uzvara pārāk nesakāps galvā jau tā iedomīgajam Luisam van Gālam. Ja ne, tad tā jau bija čempionu cienīga spēle. Taču Pasaules kausu dod par uzvaru nevis čempionāta pirmajā, bet pēdējā spēlē.

Pārsteidza Kostarika. Lai arī šī Centrālamerikas valsts FIFA reitingā ieņem augsto 28.vietu, tomēr tikai pārgalvji varēja atļauties prognozēt tai uzvaru mačā ar pagājušā čempionāta pusfinālistiem Urugvajas futbolistiem, kas šajā rangā ir 7.vietā. Pat paturot prātā, ka dienvidamerikāņu sastāvā nebūs līdera Luisa Suaresa. Pirmais puslaiks neliecināja par briesmām – Roberto Kavani realizēja godam piešķirto pendeli – 1:0. Tomēr Kostarikas futbolisti, no kuriem tikai divi spēlē Eiropas Top 5 līgās, pēc pārtraukuma nošokēja zilā tērptās tribīnes, gūstot trīs vārtus – izcēlās Oskars Duarte (Klub Brugge KV), Džoels Kempbels (Olympiakos Piraeus) un Markoss Urena (Kuban Krasnodar). Dienvidamerikas čempioniem, kuriem pamatsastāvā bija septiņi no Top 5 līgām un vēl seši sēdēja uz soliņa, tā arī nebija kontrargumentu. Punktu viņu ciešanām uzlika Maksi Pereira, nopelnot sarkano kartīti. Metsasisu un Timberwolvs teiktu: Zaudēt arī jāmāk. Spēle pret Angliju viņam (Pereiram, ne Metsasisu!) jāizlaiž. Lai vai kā, šī Kostarikas uzvara krietni sarežģīja situāciju D grupā, īpaši Urugvajas un Anglijas likteni.

Pārsteidza rezultativitāte. Pirmajās astoņās spēlēs gūti 28 vārti. Vidēji vienā spēlē – 3,5. Ļoti labs rādītājs uz visu iepriekšējo čempionātu fona. Nav bijis neviena bezvārtu neizšķirta (un neizšķirta vispār!). Trīs vārti gūti no 11 m atzīmes, fiksēta arī viena „pašnāvība” – Marselo pret Horvātiju tā iezīmēja šī čempionāta pirmo vārtu guvumu. Var droši apgalvot, ka vairāki šedevri ir liekami ne tikai uz šī, bet visu čempionātu skaistāko vārtu šķīvja – tas, ko izdarīja van Persijs un Robens pret Spāniju, jau nu noteikti. Bet čempionāts tikai nupat sācies!

Pārsteidza Zeps Blaters. FIFA prezidents, kuram ļoti patīk runāt, un jo vecāks viņš paliek, jo garākas sanāk runas, atklāšanā tā arī nepiegāja pie mikrofona un neteica ne vārda. Varbūt nobijās no situācijas, kad varēja tikt izsvilps. Un šoreiz to parādītu visā plašajā pasaulē.

P.S. Tas vairs pat nepārsteidza – visas izlases, sākot no komandas kapteiņa un beidzot ar masieri un Mario Baloteli, ļoti aizrautīgi dziedāja himnas. Piemērs, no kā mācīties daudzām mūsu izlasēm jeb, kā Zigurds Mežavilks mudina dēvēt, valstsvienībām.

P.P.S. Arī tas vairs nepārsteidza, ka britu dzeltenā prese pēc divu kādreizējo pasaules čempionu – Anglijas un Itālijas - mača par galveno vaininieku savējo zaudējumā atzina Bjernu Kuipersu. Cerams, ka holandieša e-mail nenonāks "The Sun" rīcībā un viņam būs mierīgāka dzīve nekā Ursam Maijeram pēc Anglijas zaudējuma Portugālei 2004.gada Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā.

P.P.P.S. Nemaz nepārsteidza arī līderu lielās lomas vai viņu iztrūkuma iespaids uz rezultātu. Kotdivuāras – Japānas mačā Didjē Drogbā laukumā devās 62.minūtē un nākamo četru minūšu laikā Ziloņkaula Krasta Republikas futbolisti guva divus vārtus, nodrošinot uzvaru 2:1. Itālijai saspēli kopā lieliski līmēja Andrea Pirlo, Brazīlijai divus vārtus guva Neimārs, Čīlei lielisks bija Aleksis Sančess, Kolumbijai – Hamess Rodrigess, bet Urugvajai ļoti pietrūka Luisa Suaresa, Horvātijai - Mario Mandžukiča... 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti