Svētdien plkst.17.00 pēc Latvijas laika Minskā Latvijas izlase aizvadīs pirmo no “play off” spēlēm ar Baltkrievijas valstsvienību. Atbildes spēle trešdien Valmierā. Uzvarētāji divu spēļu summā dosies uz 2017.gada pasaules čempionātu.
Latvijas handbolisti nekad nav spēlējuši Eiropas vai pasaules čempionāta finālturnīros, tāpēc nebūs šī dueļa favorīti. Baltkrievijas izlase šoziem piedalījās Eiropas čempionāta finālturnīrā un bijusi arī pasaules čempionātā. Šajā zemē handbols ir ar tradīcijām – Minskas SKA savulaik bija PSRS čempioni, bet tagad Eiropas Čempionu līgā regulāri spēlē Brestas “Meshkov”, izlasei ir pieredzējis treneris Jurijs Švecovs.
Dažiem mūsu komandas faniem optimismu mazināja ziņa, ka savainojuma dēļ spēlēt nevarēs viens no uzbrukuma līderiem Aivis Jurdžs un nebūs arī Evara Klešnika, kas varētu prasmīgi cementēt aizsardzību. Taču tikai Kaukāza ilgdzīvotāji atceras, kad Klešniks pēdējo reizi palīdzējis izlasei. Un vai vispār to vēl grib darīt, jo pēdējā laikā komunikācija ar viņu, aģentu un klubu bijusi gandrīz nekāda.
Tajā pašā laikā būs iespēja tikt ieraudzītiem Artim Kurmēnam, Rihardam Lejam. Bet ārzemēs spēlējošajiem parādīt, ko sezonas gaitā ir iemācījušies, jo arvien vairāk mūsējo spēlē laba līmeņa klubos.
Ja Latvijas izlasei Baltkrievija nav noslēpums – visus spēlētājus ļoti labi zina Dainis Krištopāns, kas ir viens no “Meshkov” lielgabaliem, ir arī viņu pārbaudes spēļu ar Norvēģiju ieraksti, tad baltkrieviem šis Latvijas izlases modelis var būt arī neliels pārsteigums – bez Jurdža, bet atpakaļ ir Ģirts Lilienfelds, kura klubs arī spēlēs Bundeslīgā. Labs papildinājums ir Leja, pēc pārtraukuma izlasē atgriezies Edgars Vadzītis. Iemidzināt varēja arī mūsējo ne pārāk labais sniegums pret Norvēģijas otro izlasi (neizšķirts un zaudējums). Cerams, ka tā bija maza (liela?) izlases galvenā trenera Uģa Vikštrema viltība.
Ne tikai Vikštremam, bet abiem treneriem būs ļoti svarīgi trāpīt ar vārtsargiem. Latvijas izlases būrī sākumā stāsies Helmuts Tihanovs, kas ļoti sekmīgi aizvadīja pēdējās kvalifikācijas spēles. Spēlēs arī Leja, kam tā būs debija izlasē oficiālās spēlēs. Pārējie - Jānis Pavlovičs, Austris Tuminskis, Ģirts Lilienfelds, Ingars Dude un Dainis Krištopāns.
Baltkrievi divās pārbaudes spēlēs izbraukumā zaudēja Norvēģijai, kas šobrīd ir viena no vadošajām izlasēm Eiropā (tātad arī pasaulē). Komandas kodolu veido divu klubu Minskas SKA un Brestas “Meshkov” spēlētāji, kas papildināti ar Krievijas, Polijas, Austrijas un Ukrainas klubos naudu pelnošajiem. Tomēr tikai retajam “ārzemniekam” ir laba spēļu prakse. Arī “Meshkov” rindās pirmās vijoles spēlē leģionāri, Krištopānu ieskaitot (Baltkrievijas finālā trijās spēlēs pret SKA guva 17 vārtus). Savainojumu dēļ izlasei nevarēs palīdzēt Dmitrijs Nikuļenkovs, Deniss Rutenko. Pēdējās dienās pilnvērtīgi trenēties trauma traucējusi arī Sergejam Šilovičam. Tomēr viņiem ir gana labas rezerves - Sergejs Rutenko, Maksims Baranovs, Arturs Karvackis, Andrejs Jurinoks, Vladislavs Kuļešs arī vienatnē var daudz izdarīt, kur nu vēl saspēlētā ansamblī. Baltkrievu kontā ir arī pieredze, kas iekrāta augstas raudzes turnīros, spēlējot pret ļoti meistarīgām komandām.
Jā, latvieši šajās spēlēs nebūs favorīti, tomēr arī baltkrievi, kam šobrīd izlasē paaudžu maiņa, vairs nav tie, kas bija deviņdesmito gadu vidū – 8.vieta Eiropas čempionātā (1994.) un 9.vieta pasaules čempionātā (1995.). Tas arī jāpatur prātā.
Ņemot vērā, ka uzvarētājs tiks noteikts divu spēļu summā, mačs Minskā ritēs par katru bumbu, par katru laukuma metru. Tādos mačos svarīgs būs ne vien vārtsargu sniegums, bet arī spēles disciplīna – lai pēc iespējas mazāk būtu noraidījumu, kā arī prasme izmantot pretinieku mazākumu. Tāpēc būs svarīgi cīnīties līdz pēdējai sekundei un saglabāt intrigu mājas spēlei Valmierā. Apņēmības šai komandai netrūkst, jo sevišķi, ja tai tāds līderis un koloss kā Dainis Krištopāns. Lai vēl tik palīgā nāk arī veiksme!
