Pirms pirmās spēles netrūkst tādu, kas sapņo par otro vietu grupā un ceļazīmi uz PČ. Paskatoties, kādās līgās spēlē (vai nespēlē) izlases kandidāti, mērķis ir gana utopisks. Taču, lai cīnītos par uzvaru katrā spēlē, mērķim arī jābūt augstam. No šī aspekta viss ir kārtībā.
Gluži viss kārtībā nav ar iespējami labāko sastāvu. Aleksandra Cauņas piesaukšana jau ir mazliet traģikomiska. Ai, cik sen izlases treneru rīcībā viņš nav bijis vesels un labā kondīcijā. Augusta beigās traumās iedzīvojās divi citi stabili pamatsastāva vīri – centra aizsargs Kaspars Dubra un Deniss Rakels. Bez Rakela būs jāiztiek arī oktobra spēlēs, jo atlabšana no potītes lūzuma ievilksies arī 2017.gadā. Arī Dubras līdzdalība spēlēs pret Fēru salām un Ungāriju nav droša. Es pat teiktu 40:60, kaut savainojums nav tik nopietns. Taču arī tas ir jāizārstē un jāatgūst spēles kondīcija. Virkne kandidātu savos klubos spēlējuši maz (Pāvels Šteinbors, Vladislavs Gabovs, Artūrs Zjuzins, Valērijs Šabala, Artūrs Karašausks) vai nespēlē nemaz (Antons Kurakins, Vitālijs Jagodinskis, Jānis Ikaunieks). Līdz ar to treneru kolektīvam no dažādā kondīcijā esošiem spēlētājiem jāizveido cīņasspējīgs komandas modelis.
Ak jā. Vēl viens traģikomisks fakts. Arī šoreiz uz izlasi nav aicināts Krievijas Nacionālajā līgā spēlējošais Ivans Lukjanovs. Sezonu viņš sācis ļoti veiksmīgi – Voroņežas “Fakel” ir līdergrupā, bet Ivana kontā trīs gūtie vārti. Līdz ar to viņa palikšanai aiz borta neder sportiski argumenti. Par Lukjanovu labākās līgās vai klubos (un arī dažreiz nosacīti) ir Artjoms Rudņevs (Vācijas Bundeslīga), Vitālijs Maksimenko (Austrijas Bundelīga), Andris Vaņins (Šveices 1.līga, toties “Zurich” spēlēs arī Eiropas līgā), Vladislavs Gabovs (Polijas Ekstraklassa), Igors Tarasovs (Turcijas 1.līga), Antons Kurakins (Skotijas Premjerlīga), Dāvis Ikaunieks (Čehijas Virslīga), Jānis Ikaunieks (Francjas Ligue 1). Taču jau minēju, ka daži no viņiem laukumā nemaz netiek. Līdz ar to paliek citiem nezināmi Mariana Pahara personiskie iemesli. Skumji, ja treneris nespēj tos “palikt zem akmeņa un tālāk iet dziedādams”. Pie mūsu resursu nabadzības tā nu galīgi nav valstiska pieeja. Un izlases pievilcībai arī nenāk par labu. Fanu skaits tribīnēs rūk. Taču sastāvu izvēlas treneri, un viņi arī atbildēs par rezultātu. Jau sākot no šī vakara spēles.
Latvija šajā spēlē būs favorītu lomā, tomēr nevienā no līdzšinējām savstarpējām spēlēm nav bijis 5:0 un starpība meistarībā vēl vairāk izlīdzinājusies. Arī Andoras izlasē vairs nespēlē aitu gani un pastnieki. Puiši rūdās Spānijas zemākajās līgās, kur ir gana labs spēles līmenis. Redzamākais spēlētājs ir Ildefons Lima, kam izlasē 100 spēles un 10 vārti. Bet iemidzināt nedrīkst fakti, ka FIFA rangā tā ieņem tikai 203.vietu, ka vienīgo uzvaru oficiālos turnīros tā guvusi pret Maķedoniju un tagad zaudējumu sērija ievilkusies 54 spēļu garumā.
Šobrīd Pireneju pussalā ir karstums – dienā pat līdz +35. Vakarā gan būs dzestrāks. Spēle risināsies uz mākslīgā laukuma un apmēram 1000 m virs jūras līmeņa. Tādā augstumā izlase vēl nav spēlējusi un, gatavojoties spēlei, arī tas prasa dažas jaunas nianses. (Tomēr Andorra la Vella jau nav Bolīvijas galvaspilsēta Lapasa, kas ir 3600 m virs jūras līmeņa un tur savas mājas spēles aizvada izlase. Tur gan citiem ir ko pamocīties). Arī ceļš līdz spēles vietai nebija viegls – trīs stundas lidmašīnā un vēl trīs autobusā pa kalnu ceļiem. Tomēr nekas no tā nederēs atrunām.
Trīs punkti mājās jāatved. Nav svarīgi, vai komanda visu laiku kontrolēs bumbu un vienu pēc otra vels uzbrukuma viļņus, vai taktiku balstīs uz pretuzbrukumiem, kas mūsējiem vislabāk padodas. Svarīgs būs rezultāts un pirmie trīs punkti tabulā. Tas ir arī spēlētāju un plašā treneru pulka goda un pašcieņas jautājums.
Vēl šovakar spēlēs arī pārējās mūsu grupas komandas - Fēru salas pret Ungāriju un Portugāle pret Šveici.
