Optimisti jau vēl var rēķināt, kādā veidā Latvijas izlase var iekļūt ceturtdaļfinālā, taču būsim reālisti – pirmā izšķirīgā spēle ir sestdien plkst. 20.15 pret Kazahstānu, kuru ir izdevies nobīdīt uz pēdējo vietu. Taču mūsu pretinieki tajā noteikti negribēs palikt.
Galīgi pesimisti centīsimies nebūt. Gribētos piekrist viena fana komentāram: Latvija nebūtu pelnījusi izkrišanu no elites.
Gan par godīgo attieksmi pret Latvijas hokeju, gan pret šo pasaules čempionātu. Atšķirībā no Baltkrievijas un Kazahstānas mums izlasē nav naturalizēto kanādiešu. Iztiekam ar saviem apcirkņiem, un tie nemaz nav tik slikti. Atšķirībā no dāņiem vai norvēģiem šajā čempionātā necenšamies shēmot, zaudējot Krievija 1:10 (dāņi) vai Čehijai 0:7 (norvēģi), akcentu liekot uz savstarpējām spēlēm. Vai tas attaisnojās, pat grūti teikt. Dānija Latviju uzvarēja, taču diez vai tas bija šo shēmu rezultāts.
Latvija un Dānija šo spēli sagaidīja ar nopietnu robu sastāvā. Mūsu izlasē čempionāts beidzies rezultatīvākajam vīram Miķelim Rēdliham, kurš piedevām stiprināja vienīgo maiņu (Rēdlihs – Džeriņš – Bukarts), kas spēlēja nemainīgā sastāvā visu čempionātu. Savukārt dāņi pret Šveici zaudēja pieredzējušo aizsargu Jesperu B. Jensenu, kas darbojās vadošajā piecniekā kopā ar trim NHL uzbrucējiem. Jā, dāņiem tādu ir trīs, bet mums tikai pusotrs – Zemgus Girgensons un Ronalds Ķēniņš, kas sezonas lielāko daļu pavadīja AHL. NHL gaisu ir ostījis arī Kaspars Daugaviņš, bet tas arī viss. Tāpēc nav jābrīnās, ka arī šoreiz pretinieki pa mūsu vārtiem meta vairāk 36:32. Protams, ka lielu ietekmi uz šiem cipariem atstāja Alekseja Širokova noraidījums līdz spēles beigām, kam vēl savu artavu piemeta Zemgus Girgensons, atstājot uz divām minūtēm komandu trijatā.
Tieši šis spēles posms parādīja Latvijas nopietnāko problēmu un ne tikai šajā čempionātā. Tā ir spēles disciplīnas ievērošana.
Maskavā noraidījumu līdz spēles beigām jau bija izpelnījies Ķēniņš. Un pavisam nepiedodami bija komandu bija atstāt trijatā. Labi, ka šo posmu izdevās izturēt, taču spēki tika tērēti dubultīgi, un to pietrūka pēdējām minūtēm. Pret čehiem pēc šādas situācijas komanda teju atdzima, pret dāņiem nesanāca. Pietrūka no visa mazliet. Un labi vēl, ka vārtos atkal lielisks bija Elvis Merzļikins. Jā, mūsējiem ir karstas sirdis, un tas patīk skatītājiem. Taču pietrūkst vēsas galvas, kas izraisa noraidījumus (pret dāņiem vairāki tika nopelnīti pretinieka laukuma pusē) un neļauj atbrīvoti realizēt izdevības sāncenšu vārtu priekšā.
Lai arī hokeja līdzība ar futbolu ir vārtos, tomēr šoreiz māņticība bija vietā: trāpi pa stabu – zaudē.
Šoreiz stabus parībināja Rodrigo Ābols un Kristaps Sotnieks, bet pēcspēles metienos uz diviem dāņu precīziem metieniem līdzīgi atbildēja tikai Miks Indrašis.
Kazahstānas izlases kodols rūdījies KHL Astanas “Barys” rindās. Visās šī čempionāta spēlēs viņi rādījuši cienīgu spēli, bet jo īpaši uzmanīgiem jābūt, nepelnot noraidījumus. Leģionāru trijnieks Deiviss – Boids – Bočenskis savu prasmi parādīja Rīgas “Dinamo” un to var izdarīt arī izlašu līmenī. Saspēle ir gandrīz filigrāna. Tāpēc Latvijas izlasei šovakar būs nepieciešama ne tikai karsta sirds, bet arī vēsa galva. Un arī kaut neliels veiksmes smaids. Tikai tad ir cerības sagaidīt kaktusa ziedu Kaspara Daugaviņa rokās.
