Nākamajā dienā pēc Vācijas – Alžīrijas mača biju Vācijas pilsētā Bādenbādenē, kurā 80% sejas uz ielām ir vecākas par 70 gadiem.
Kafejnīcā pie blakus galdiņa divas kundzes ap 80 dzēra kafiju, lasīja avīzes un sarunājās par... futbolu, komentējot savējo uzvaru un Manuela Noiera spēli.
Tāpat kā pirms 100 vai 70 gadiem tvēra ziņas un komentēja notikumus frontē.
Vācija – Francija (prognoze 51:49)
Piektdiena, plkst. 19, Riodežneiro, „Maracana” 73 591 (vietas stadionā)
Vācija un Francija ir karojušas ne jau tikai 100 gadus vien. Paldies Dievam, šis būs karš bez cilvēku upuriem. Sirdstriekas neskaitīsies, jo tās var gadīties arī seriālā, redzot, kā Rudžērio krāpj Silviju vai otrādi.
Vācijā no futbola brīvajās dienās nerimst diskusijas, kur Joahimam Lēvam likt komandas kapteini Filipu Lāmu – vidējā līnijā (kur viņu „Bayern” sastāvā ielika Pepe Gvardiola un tagad viņš tur spēlē arī izlasē) vai aizsardzībā.
Ar Lāmu aizsardzība kļūtu mobilāka, jo pret Alžīriju tikai libero (krieviem šai pozīcijai ir pat labāks apzīmējums: „čistiļščik” - tīrītājs) Manuels Noiers reizes piecas satīrīja, ko bija atstājuši palēnie aizsargi Pers Mertezakers, Škodrans Mustafi, Džeroms, Boatengs, Benedikts Hovedass. No otras puses, tas būtu zaudējums cīņā par ietekmi laukuma vidū, jo Lāms paspēja būt visur. Turklāt vesels jau būs cits aizsargs Matss Humels vai Tonijs Kross, Mesuts Ezils, Bastians Šveinšteigers spēs tikt galā ar labāko kas ir šajā Francijas izlasē – spēcīgu spēli pretinieka laukuma pusē, ko organizē un izpilda Metjū Valbuena, Joans Kabaje, Antuāns Grīzmans, Pols Pogba, Olivjē Žirū, Karims Benzemā. To, ka viņus var noturēt, parādīja Ekvadoras izlase, kas pat mazākumā neļāva frančiem gūt pārsvaru. Ka frančiem ir problēmas aizsardzībā, mača beigās atklāja Šveice, ātri gūstot divus vārtus.
Portugāli Vācija sagrāva, spēlējot ar trijiem uzbrucējiem un Lāmu vidējā līnijā. Tagad tiek virzīta doma ar Lāmu aizsardzībā, pieciem pussargiem un vienu - Miroslavu Klozi – izteiktu uzbrucēju. Un kur likt Andrē Širli, kas pret Alžīriju guva skaistus vārtus?
Varbūt arī Francija izvēlēsies spēli no otrā numura pozīcijām, cerot uz pretuzbrukumiem? Tomēr ilgi vāciešiem pirkstus grauzt dot nedrīkst, jo tad agri vai vēlu nograuzīs ne tikai roku.
Bet varbūt tieši otrādi – francūži sāks spiest pretiniekus jau no pirmās minūtes. Šajā čempionātā vēl neviens tā ar vāciešiem nav spēlējis.
Kurš kuru viens otru vairāk pārsteigs – Joahims Lēvs vai Didjē Dešamps? Arī šim vai vispirms tieši šim faktoram būs liela nozīme uzvaras sasniegšanā.
Vācieši jau ir atraduši vēsturiskas analoģijas – tieši pirms 60 gadiem 1954.gada 4.jūlijā Vācija (VFR) pirmo reizi triumfēja pasaules čempionātā. Tātad laimīgs datums. Tāpat kā baltie triko, kurā viņi arī šoreiz spēlēs. Divreiz tajā pasaules čempionātu ceturtdaļfinālos ir Francija uzvarēta – 1982.gadā 8:7 11m sērijā un 1986.gadā 2:0... Taču šoreiz nepatīkamas nianses var ienest gripas vīruss, kas visvairāk skāris tieši Vācijas izlasi. „Mūsdienu karā” vajadzīgi pilnīgi veseli karotāji.
Visu kopā rezumējot, vāciešiem nelielu pārsvaru rada vārtsargs Manuels Noiers, kas ir meistarīgs gan uz līnijas, gan atlētisks izgājienos un lielisks arī ārpus soda laukuma. Franču Igo Loriss bijis mazāk acīs iekrītošs, bet tas jau nenozīmē, ka mazāk meistarīgs.
Brazīlija – Kolumbija 51:49
Piektdiena; 23:00 Fortaleza, Estadio Castelao 64 846
Urugvaja jau ir mājās un atriebties par 1950.gada pasaules čempionāta neveiksmi klātienē brazīliešiem neizdosies. Bet neklātienē pilnīgs gandarījums būs tikai tad, ja mājinieki kļūs par čempioniem. Ceļā uz mērķi atkal pretī stājas spāniski runājoša komanda, otrā pēc kārtas un trešā četrās spēlēs. Vispirms bija Meksika, tad Čīle un tagad Kolumbija. Rieksts rieksta cietumā. Kolumbieši līdz šim zaudējuši vismazāk - tikai vienus vārtus. Taču arī eksaminētāji nav bijuši tie paši bargākie. Tāpēc par viņu aizsardzības un vārtsarga Davida Ospinas spēku pat grūti spriest. Vīri spēlē labos klubos, taču šoreiz runa ir par spēli Brazīlijā.
Hamess Rodrigess ir vienīgais čempionāta spēlētājs, kam izdevies gūt vārtus visās četrās spēlēs. Vai brazīliešiem to izdosies apturēt? Gribētu teikt pat – ne tikai viņu, bet duetu Huans Kvadrado – Rodrigess, kura kontā 12 punktu. Turklāt Kolumbijas izlase nav jau viņi divi vien, bet Radamela Falkao iztrūkums jau ir pat aizmirsies.
Pirms mača Luišs Felipe Skolari savējos vedis pie psihologa. Skaidrs, ka pūļa spiediens ir milzīgs un šādu turnīru pieredzes šajā Brazīlijas izlases modelī nav nemaz tik daudziem (precīzāk, ir tikai pieciem). Turklāt aizsardzība, kas likās būs pati drošākā, nemaz tik droša nav. Ko nozīmē divas Marselu kļūdas vien! Un arī Neimars ne vienmēr spēj brīnumus, par Hulku un Fredu nerunājot. Tomēr publikas atbalsts spēj spārnot un to nevar neņemt vērā, kad visu var izšķirt nianses.
Beļģija – Argentīna – 49:51
Sestdiena, 19:00 Brazilja, Estadio Nacional, 68 009
Markss Vilmots ar futbola izlasi saliedējis beļģus, valoņus un vēl citus, kas apdzīvo Beļģiju, jo īsā laikā no spēlētājiem ar dažādām saknēm pratis izveidot lieliski spēlējošu ansambli. Lai arī šoreiz viņam nebūs viegli izšķirties, kam dot priekšroku – vai čempionātu vāji sākušajam Romelu Lukaku, vai jaunajam talantam Divokam Oridži, kas sāka maču pret ASV. Toties Lukaku spoži nospēlēja papildlaikā.
Beļģi ir izsalkušāki pēc panākumiem un reiz taču grib apsteigt kaimiņus holandiešus, kuru ēnā allaž sanāk dzīvot un ciest. Tas nekas, ka puskomanda ir jaunāka par 25 gadiem, pussargu kvarteta vidējais vecums – 24 gadi.
Toties aizsardzību stiprina tāds pieredzējis koloss kā Daniels van Buitens – 1,97; 35 gadi un vārtos ir jaunais un jau pietiekami pieredzējušais Tibo Kurtuā, ar kuru vārtos beļģi vēl nav zaudējuši. Ļoti spēcīgs arguments šim ceturtdaļfinālam.
Toties Argentīnai ir cits arguments – Lionels Mesi. Viņš tiešām ir kā puskomanda, jo soda laukuma tuvumā spēj pievilkt pusi no pretinieku komandas.
Tā tas bija kaut vai brīdī, kad Anhels Di Marija iesita uzvaras vārtus Šveicei. Taču Mesi arī pats prot ļoti daudz – brīvsitiens pret Nigēriju vien ko bija vērts – Vinsents Enjeama pat nepakustējās, kas ir netipiski šim vārtsargam. Pret Šveici „izšāva” Di Marija, bet tagad to tikpat labi var izdarīt Ezekils Laveci vai Gonzalo Iguains.
Argentīnas galvenajam trenerim Alehandro Zabellam šoreiz būs jāatrod pareizais aizvietotājs Markosam Roho, kas pirmajās spēlēs veica lielu darba apjomu.
Šajā pārī tiekas komandas, kam patīk kontrolēt bumbu, patīk pretiniekiem diktēt savus noteikumus un „otrā numura” lomā abi var nejusties komfortabli. Taču vieta uz laipas ir šaura un uz abiem būs tikai viena bumba.
Nīderlande – Kostarika 55:45
Sestdiena, 23:00 Salvadora, Arena Fonte Nova 48 747
Visdrīzāk jau maldās tie, kas uzskata, ka oranžos ceturtdaļfinālā gaida viegla pastaiga gandrīz 50 000 skatītāju acu priekšā. Komanda, kas pa ceļam uz finālu no čempionāta izslēgusi trīs agrākos pasaules čempionus – grupā Angliju un Itāliju un astotdaļfinālā Urugvaju, nevar būt futbola nejaušība. Visai skaidrs, ka arī šoreiz kolumbiešu treneris Horhe Pinto Kostarikas spēlēs zīmējumā varētu būt gana atklāts – pieci aizsargi un viens izteikts uzbrucējs Džoels Kempbels. Plus vēl čempionāta drošākais vārtsargs Keirils Navass.
Pašaizliecīga aizsardzība plus asi un bīstami pretuzbrukumi – tāda būs šīs nelielās Vidusamerikas valsts, kas pārsteigusi futbola pasauli, taktika arī šoreiz.
Aizsardzībā gan būs jāiztiek bez spēlē pret grieķiem noraidītā Oskara Duartes. Bet arī holandiešiem būs mazi robi – pret Meksiku savainojumu guva balsta pussargs Naidžels de Jongs.
Toties ir tādi jaudīgi uzbrucēji kā Arjens Robens, Robins var Persijs, Veslijs Snejders, savu kārtu joprojām gaida Klāss Jans Huntelārs, grib atkal spēlēt Memfiss Depajs, Dirks Kuits...
Spoži aizvadījuši čempionāta pirmo maču pret Spāniju, čempionāta turpinājumā holandieši bijuši pragmatiskāki – viņi ir čempionāta vienīgā komanda, kas pamatlaikā spējusi uzvarēt visās četrās līdzšinējās spēlēs. Arī šādam sīkumam var būt nozīme, jo, čempionātam tuvojoties finišam, spēki sāk izsīkt.
Nīderlande ir pasaules čempionātu lielākā neveiksminiece – trīs reizes spēlējusi finālā, bet kausu ne reizi nav cēlusi virs galvas. Kā ar šo problēmu tiks galā Luiss van Gāls? Viņa futbola ģenialitātes lielākais ienaidnieks ir iedomība. Pēc pārliecinošas uzvaras pār Spāniju, spēlējot pret Austrāliju, holandieši brīžiem šķita nedaudz pašpārliecināti. Kostarika nav Vācija vai Brazīlija. Pat ne Kolumbija. Vai šķietamais pretinieka vājums van Gālu un Nīderlandi nepievils?
Atbildes būs pavisam drīz. Neatkarīgi no saules un lietus intensitātes Brazīlijā un izdzertā alus apjoma Purmsātos un Sakstagalā.
