Turklāt Pļaviņš/Regža pusfinālā sīvā cīņā zaudēja nākamajiem uzvarētājiem Mateo un Paolo Ingroso no Itālijas, kuri ar panākumiem spēlējuši arī Pasaules kausa posmos. Vēl jau var pieminēt arī divu mūsu jauniešu pāru uzvaras EEVZA posmā Erevānā pirms divām nedēļām - meitenēm labākās bija Graudiņa/Ņečiporuka, kam tas bija pirmais kopīgais turnīrs, bet puišiem - Mihails Samoilovs (Sašas brālis) un Aleksandrs Nasonovs. Taču turnīra sportiskais līmenis krietni atpalika no nupat notikušā Eiropas U-18 čempionāta.
Turpinot Antiņa tradīcijas
Ilggadējo volejbola statistiķi (dažādos griezumos) un treneri Aināru Cīruli citējot, "Samoilovs/Šmēdiņš tāpat kā Antiņš Stikla kalnā uzjāja ar trešo mēģinājumu."
Vienā gadījumā viņi finālā zaudēja spāņiem Pablo Ereram/Adrianam Gaviram, otrajā - itāliešiem Paolo Nikolai/Danielem Lupo. Šoreiz abi konkurenti atkrita jau līdz pusfinālam. Bet finālā pretī stājās cits Itālijas duets, tikai šogad izveidots - Alekss Ranjēri/Adrians Karambula. Jā, šoreiz varbūt arī Laimes māte nedaudz palīdzēja, jo saulainajai Klāgenfurtei svētdienā uzsūtīja lietu, un nestabilā laikā Karambula daudz neriskēja ar servēm kā svecēm - Jornada nas Estrelas (ceļš uz zvaigznēm). Pirms 30 gadiem kaut ko līdzīgu kāda cita brazīlieša Bernarda Raizmana (arī Karambula ilgi dzīvojis) izpildījumā tās varējām redzēt arī Rīgas Sporta pilī (cik nu griesti ļāva). Pie tām ir jāpierod. Mūsējie arī bija pieraduši, jo jau grupas turnīrā šos itāļus apspēlēja. Gan jau palīdzēja arī izsalkums pēc spēles, jo Jānim šis bija tikai trešais turnīrs pēc ceļgala operācijas (bija arī otrā vieta PK "Major" turnīrā Gštādē!), līdz arī to arī Saša pie spēlēšanas bija ticis maz. Pasaules čempionātu duetā ar Pļaviņu par diez cik izdevušos nevarēja uzskatīt, jo to aptumšoja pavisam neizteiksmīgs zaudējums kanādiešiem DžošamBinstokam/Semam Šahteram.
Šoreiz bez medaļām palika ne tikai agrākie Eiropas čempioni, bet arī 2013.gada pasaules čempioni holandieši Aleksanders Brouvers/Roberts Mēvsens, ko mūsējie apspēlēja gana smagā pusfinālā (21:18, 21:19), bet tikai pie bronzas tika 2015.gada pasaules vicečempioni holandieši Rainers Numerdors/Klemenss Varenhorsts. Tas rāda Eiropas bīča ļoti izlīdzināto līmeni.
"Mazo" čempionu atkalapvienošanās
Pēc Hermana Egleskalna atziņas, ka pusgadā par pasaules līmeņa bīčistu nekļūsi, bet dzīvot vajag, kas nozīmēja viņa atgriešanos klasiskajā volejbolā (šoreiz grieķu "Panathinaikos"), Mārtiņš Pļaviņš atkal palika viens. Izvēles variantu vairs daudz nebija, jo visi gandrīz bija izmēģināti. Apstājās pie Haralda Regžas, ar kuru Eiropas spēlēs sanāca ļoti labi. Pa ja ņem vērā, ka neviena no pasaules Top 30 pāriem tur nebija. Bīlē daži jau bija - jau minētie abi Ingroso, Pablo Erera/Adrians Gavira, kam šajā sezonā gan nesokas, vēl vieni spāņi Frančesko Marko/Kristians Garsija, Filips Gabatulers/Mirko Gersons no Šveices. Bija arī poļi Macejs Kantors/Macejs Losjaks, kam ar Egleskalnu Mārtiņš bija regulāri zaudējuši, bet šoreiz uzvarēja!
Varbūt nedaudz sarūgtināja smagais zaudējums cīņā par 3.vietu mazāk zināmam Ukrainas duetam, taču volejbols šajā zemē allaž bijis populārs un arī bez Krimas tur pludmaļu ir gana daudz. Odesieši māk ne tikai rebes taisīt un anekdotes stāstīt!
Labs turpinājums Baku sadarbībai, nopelnīti arī vērtīgi punkti. Tikai žēl, ka zaudēti gadi, jo šo pāri varēja veidot jau pirms tika mēģināts spēlēt ar Jāni Pēdu... Un nav vairs vērts meklēt vainīgo. Cerības tikt uz Rio spēlēm ir minimālas, bet nav zudušas pavisam. Aizvērsies Pasaules reitinga logs, vēl paliks viena ceļazīme Eiropai caur Kontinentālā kausa izcīņu. Tiesa, tai būs vajadzīgs arī otrs pāris, jo Samoilovs/Šmēdiņš diez vai drīkstēs spēlēt (ja uz to brīdi būs pasaules ranga piecpadsmitniekā). Kas tie būs - Egars Točs/Rihards Finsters vai Aleksandrs Solovejs/Armands Āboliņš, vai vēl kāds cits, redzēsim. Turklāt arī viņi paši pretendēs spēlēt Rio...
Pēdējā mirklī atrastā saderība
Un visbeidzot par pašu svaigāko - par Graudiņas/Ņečiporukas uzvaru. Jau pēc fināla atviegloti ar smaidu uz lūpām nopūtās visa Latvijas Volejbola federācijas valdība, ieskaitot prezidentu Almeru Ludviku: "Paldies Dievam, ka ir medaļa un vēl zelta! Tieši cerībā uz Tīnu arī uzņēmāmies rīkot šo turnīru. Meitenes cerības attaisnoja pilnībā. Finālā sāncenses tika atstātas jaņos, kas parāda arī pāra potenciālu!" Un vēl Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa acupriekšā!
Šādas cerības LVF tika dotas jau pērn, kad Tīna Graudiņa kopā ar Lindu Grambergu Meksikā Pasaules U-17 čempionātā izcīnīja bronzas medaļas. Ideja izmēģināt virknējumu Tīna/Paula bijusi jau pērn, arī šopavasar, taču izšķiršanās notikusi tikai trīs nedēļas pirms čempionāta. Pēc tam, kad Ņečiporuka labi nospēlēja Latvijas olimpiādē (otrā vieta kopā ar Anniju Jurdžu).
Latvijas meiteņu komandas treneris Aigars Birzulis atkal riskēja, taču šoreiz izvilka lielo lozi. Latvijas (arī Eiropas) labākajai bloķētājai klāt tika pielikta Latvijas labākā "smilšu racēja" šajā vecumā.
Ar vienu turnīru (EEVZA Armēnijā) pietika, lai iezīmētos šī dueta potenciāls un Rīgā Paula ne vien sekmīgi cēla bumbas, kas krita Tīnai aiz muguras, bet arī pati ļoti sekmīgi uzbruka. Jo sevišķi pusfinālā un finālā, kur nospēlēja gandrīz bez kļūdām. Tagad galvenais, lai nesakāpj galvā pašām meitenēm, viņu vecākiem un arī treneriem (Paulu vēl skolojuši Agnese Megne Kuldīgā un Ilmārs Pūliņš kopā ar Ingu Ikaunieci Murjāņos, bet Tīna teica pateicību arī Andrim Krūmiņam, Astrai un Jānim Rubeņiem un savam vieglatlētikas trenerim Andim Austrupam). Kopēja sporta veidu sintēze radīja Eiropas zeltu.
Tādu panākumu meiteņu pludmales volejbolā nav bijis. Lai tagad tam ir arī turpinājums, jo Latvija kā pludmales volejbola valsts dzīvo!
Šajā nedēļas nogalē labākie bīčisti jau pulcēsies Longbīčā - Samoilovs/Šmēdiņš startēs pamatturnīrā, Pļaviņš/Regža kvalifikācijā. Bet pārējie vēl pēc nedēļas pulcēsies LDz atpūtas bāzē pie Virognas ezera netālu no Višķiem un kādus 20 km no šajā nedēļā uzmanības epicentrā esošās Aglonas uz kārtējo "Ergo" Latvijas čempionāta posmu. Abi dzimumi. Cerams, ka notikumi LDz gaiteņos nesamazinās balvu fondu.
P.S. Savā ziņā nevar nepiekrist volejbola statistiķim un trenerim Cīrulim: "Bez klasiskā volejbola pamatiem grūti gūt panākumus bīčā. Aleksandrs Samoilovs mūsu garuma grādos tomēr ir kā balts zvirbulis, pat laikā, kad ir jau divas slēgtās halles. Šoreiz uz to cerēja Samoilovs/ Nasonovs, taču Nasonova savainojuma dēļ svētdien viņi pat nespēlēja un palika astotajā vietā. Pie pilnas veselības varēja pretendēt arī uz medaļām. Der arī piebilst, ka daudzas traumas sākas galvā.
P.P.S. Graudiņas/Ņečiporukas panākums sakrita arī ar Murjāņu Sporta ģimnāzijas 50 gadu jubileju, kur daudzus gadus strādājis viņu treneris Aigars Birzulis, kur šobrīd mācās Ņečiporuka, Jurdža. Mācījušies arī Jānis Šmēdiņš, Haralds Regža. Un visi sākuši ar klasiskā volejbola pamatiem un ziemā joprojām tos turpina pilnveidot. Starp šiem volejbola paveidiem nav pretrunu. Ja kāds par tām runām, tad tā ir tikai iztēle. Bīčs un klasika viens otru tikai papildina un bagātina. Tā tas jāuztver. Jo labāka būs savstarpējā mijiedarbība, jo labāki būs panākumi abos. Pat saprotot, ka klasiskajam Latvijas resursi kļūst arvien mazāki.
P.P.P.S. Jau visai droši sāk iezīmēties nākamo sezonu lielāko turnīru kontūras. 2017.gadā šeit notiks Eiropas čempionāts. 2016.gadā tūdaļ pēc olimpiskajām spēlēm septembra pirmajā dekādē Jūrmalā notiks CEV "Masters", šoreiz jau abiem dzimumiem. Bet 2018.gadā ir lielas cerības Jūrmalas smiltīs redzēt pirmos brazīliešus (Azerbaidžānas naturalizētie, ja tādi varētu būt Eiropas čempionātā, tomēr neskaitās).
