Gruzīni sapņo un dara
Gruzijā futbols ir teju vai reliģija. Lai arī vairāk kā 30 gadus nekādu lielu panākumu Gruzijas futbolam nav bijis un iekšējā tirgū jākonkurē ar regbiju un basketbolu. Klubi no Eiropas kausiem izlido apmēram tad pat, kad mūsējie. Izlase paretam gūst kādu spožu uzvaru, taču allaž paliek patālu no vietām, kas pretendē uz ceļazīmēm uz Euro vai pasaules čempionātu. Tomēr atmiņas vēl dzīvas - 1981.gadā Tbilisi "Dinamo" ieguva Eiropas kausu ieguvēju kausu, un sapņot nevienam nav liegts. Arī gruzīni sapņo, kas reiz atkal būs. Turklāt, ne tikai sapņo, bet arī dara.
Pirms kāda laika labā kvalitātē restaurēts valsts galvenais stadions un Tbilisi pieteicās uz Superkausa uzņemšanu un to arī dabūja. Futbola popularizācijai tas ir milzīgs grūdiens, kad Tbilisi ielās redzi Lionelu Mesi, Mario Suaresu, Andresu Injestu, Žeraru Pike, Havjēru Maskerāno, Ivanu Rakitiču...
Lieki piebilst, ka gandrīz visas 55 000 vietas bija aizņemtas - 51 490 skatītāji ir jauns Superkausa apmeklētības rekords (stadiona rekords gan esot divreiz lielāks - 110 000 pret "Liverpool", bet tas bija pirms rekonstrukcijas). Eiropa iepazina Tbilisi un Gruziju un par šīs tautas viesmīlību neviens nešaubās. Un gan jau būs svētki arī Gruzijas futbola ielā, jo cilvēki aizrautīgi strādā, bet ambīciju trūkumu viņiem nekad nav varēts pārmest.
Mesi ģēnija gaismā
Lai arī reizumis šādas Superkausa spēles tiek pielīdzinātas "All Stars" basketbolā vai hokejā, tā vis gluži nebija. Ja nu vienīgi gūto vārtu ziņā, jo 9 vārti 120 minūtēs ir ļoti, ļoti daudz. Bet 9 dzeltenās kartītes un viena pendele liecina par spriedzi. Īpaši jau mača pēdējās 50 minūtēs.
"Barcelona" spēlēja savā stilā - ar caurumiem aizsardzībā, bet ar pārliecību uzbrukumā - sitiet mums, cik varat, mēs tāpat iesitīsim par vieniem vārtiem vairāk. Tā arī bija.
Bet Lionels Mesi bija kā burvis - katrs viņa brīvsitiens bija līdzīgs Drēzdenes bombardēšanai. Divi gūtie vārti un arī pēdējie ar viņa vistiešāko līdzdalību. Tiesa, pirmais bija seviļietis Evers Banega, kas parādīja, kā jāapspēlē sieniņa. Marks Andrē ter Stēgens pat nepakustējās.
Iespējams, ka 52.minūtē pēc Mario Suaresa vārtiem (4:1) "Barca" par daudz nomierinājās. Taču jāņem vērā, ka "Barcelona" Luisam Enrikem pretī stājās ļoti ambiciozs un azartisks treneris Unai Emerijs. Viņš prot uzkurbulēt savējos. Jā, komandā vairs nav Eiropas līgas varoņa kolumbieša Karlosa Bakas, toties labi nospēlēja visi trīs jaunieguvumi - Mihaels Krons-Deli, Čiro Imobile un Evhens Konopļanka no "Dnipro". Ukrainis pat panāca izlīdzinājumu 4:4!
Varbūt tā nebūt nav sakritība, bet Dieva zīme, ka izšķirošos uzvaras vārtus 115.minūtē guva Pedro Rodrigess. Tas pats Dons Pedro, kas 2009.gada Superkausa mačā pret Doņeckas "Shakhtar" 115.minūtē (!!!) arī nodrošināja kausu "Barcelona". Necitēsim Kurta Vonneguta "Tā gadās", jo tāpat vien nekas nenotiek.
"Barcelona" šogad ieguvusi jau ceturto trofeju (šoreiz pat bez Neimara pieteikumā!) - Spānijas čempionu kausu, Spānijas kausu, Čempionu līgas kausu un tagad arī Superkausu. Vēl paliek divi - augustā Spānijas superkauss (divi mači ar Bilbao "Athletic") un decembrī Pasaules klubu kauss.
Vareni, bet arī nedaudz neinteresanti. Tāpēc ar lielu interesi jāgaida UEFA prezidenta Mišela Platinī sarunas ar EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, lai kaut ko mainītu tā saucamajā Bosmana lietā. Pārāk liela ietekme uz rezultātu ir naudai, jo tikai daži var atļauties Mesi, Suaresu un Neimaru vai Ronaldu, Benzemā un Beilu..
