ASV un Ķīnas izlases uzvarēja pelnīti, jo bija labi nokomplektētas, arī ar spēcīgu rezervistu, nospēlēja stabili, jau ar pirmajām kārtām izvirzoties līderu grupā.
Visu laiku nācās spēlēt ar spēcīgiem pretiniekiem, kur arī tika apliecināts, ka čempionu tituls ir pareizajās rokās.
Taču neiztika arī bez pārsteigumiem.
Kungiem bez medaļām palika Krievija, nestabili spēlēja vieni no favorītiem Azerbaidžānas šahisti. Toties labāko sešiniekā negaidīti iespraucās Turcija. Arī norvēģu piektā vieta ir nedaudz negaidīta, kaut gan viņiem ir šaha brīnumbērns Magnuss Karlsens (10 cīņās ieguva 7,5 punktus un ne reizi nezaudēja). Septīto vietu ar lielisku finiša spurtu ieguva Polija, kas pēc 7.kārtas bija tikai 34.vietā. Taču tad pretī trāpījās salīdzinoši vieglāki pretinieki, poļi to izmantoja un krāja punktus. Pretējs piemērs ir čehi, kas ilgi turējās līdergrupā, bet finišēja tikai 29.vietā, vai slovēņi, kas pirms pēdējās kārtas bija 5.vietā, bet palika 20. Nīderlande vienubrīd bija pat otrajā vietā, bet pēc zaudējuma Latvijai ieplīsa un palika 36.vietā.
Komandu sacensības ir specifiskas, kur ne vienmēr visu izšķir reitingi. Pēc tā Polijas dāmas nebūt nebija otrās vietas cienīgas, bet ņēma un izcīnīja sudrabu, kas ir liels pārsteigums. 26.vietu ieguva Malaizija, kaut nevienai no viņām reitings nebija virs 2000. Noteikti jāatzīmē Lietuvas dāmu 12.vieta, kaut pēc 7.kārtas viņas bija tikai 41.vieta. Un 12.vieta nebūt nav Lietuvas izlases spēju robeža, jo ir izaugusi laba paaudze.
Tāda nu ir olimpiādes izspēles sistēma. Visas 180 komandas savā starpā pat ātro šahu nevarētu izspēlēt. Pirmajās kārtās favorīti tiekas ar pastarīšiem, un tad jau pamazām viss noslāņojas. Stiprie tiekas ar stiprajiem, vājie – ar sev līdzīgajiem. Tomēr izlozei šādās reizēs ir ļoti svarīga nozīme. Tā Latvijas vīrus pasargāja no spēlēm ar pirmā desmitnieka komandām. No sev priekšā esošajiem mums pretī stājās Azerbaidžāna I, Ungārija, Baltkrievija. Droši vien tagad kremt gan zaudējumi Baltkrievijai un Kanādai, gan neizšķirts ar Slovēniju. Būtu viens punktiņš vairāk un… Taču tā var teikt daudzi.
Dāmām ar izlozi paveicās mazāk, jo spēlēja ar divām piecnieka komandām – Ķīnu un Indiju un nospēlēja cienīgi – abas reizes 1,5:2,5.
Noteikti daudz vairāk sāp zaudējumi Austrijai, Ekvadorai, arī neizšķirti ar Meksiku un Serbiju. Jo arī dāmām labāko divdesmitnieks bija ar roku aizsniedzams.
Laikam jau finišam pietrūka spēka, jo turnīra grafiks bija ļoti saspringts – 5 kārtas un brīvdiena, tad sešas kārtas. Turklāt 10.kārta beidzās pulksten. 10 vakarā, 11. sākās 10 no rīta nākamajā dienā. Vajadzēja aizmirst iepriekšējo spēli un paspēt sagatavoties nākamajai pretiniecei. Gandrīz neviena mūsējā šobrīd tik intensīva režīma turnīros nespēlē. Var tikai pabrīnīties, kur finanšu ministre izbrīvē laiku, lai uzspēlētu Latvijas komandu čempionātā un pa retam aizdoties uz Vācijas komandu čempionātu. Taču šo turnīrus ar olimpiādi salīdzināt nevar. Līdz ar to beigās arī nāca “lūziens”.
Abām komandām ir arī viena kopēja problēma – īss soliņš, kas nedeva iespēju līderiem atvilkt elpu un Kovaļenko nospēlēja visas 11 partijas. Pirmie trīs galdiņi ir konkurētspējīgi, bet ceturtais atpaliek. Lieliski nospēlēja Igors Kovaļenko, pēdējās kārtas arī Aleksejs Širovs. Savu izdarīja Artūrs Neikšāns. Vairāk tika gaidīts no Vladimira Svešņikova, kam par pieredzes trūkumu nevajadzētu sūdzēties. Bet Ņikita Meškovs vēl ir jauns, un tā viņam būs neatsverama pieredzes krāšanas skola. Bija ko mācīties gan no pretiniekiem, gan no komandas biedriem.
Tāpat ir dāmām – ir Dana Reizniece-Ozola, Laura Rogule un Ilze Bērziņa. Jā, šoreiz laba palīdze bija arī Inguna Erneste, tomēr šobrīd šahs vairs nav viņas prioritāte. Jeļena Otikova vēl ir par “zaļu”, taču arī viņai tā bija ļoti laba skola.
Ja ar spožām vietām iepriecināt neizdevās, tad tik un tā Latvija šoreiz atstāja paliekošas pēdas. Un ne tikai Azerbaidžānā. Mūsu ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzvara pār pasaules čempioni Jifanu Hou radīja rezonansi visā šaha pasaulē.
Olimpiāde notika patiešām šahu mīlošā valstī – dāmu konkurencē trīsdesmitpiecniekā iekļuva trīs Azerbaidžānas izlases, bet kungiem – divas.
Ņemot vērā abu valstu saspīlētās attiecības, Baku nebija Armēnijas šahistu, kas vismaz vīru konkurencē varēja būt līdergupā.
Kuluāros labi pastrādāja arī Latvijas Šaha federācijas prezidents Āris Ozoliņš. 2017.gadā Rīgā notiks Eiropas čempionāts dāmām, bet 2018.gada vasarā – Eiropas jauniešu čempionāts visās vecuma grupās. Rīkotājiem nāksies saspringt, taču šādi pasākumi nedaudz uzsilda arī ekonomiku.
Kungi
ASV 20 (31,5)
Ukraina 20 (31)
Krievija 18 (30,5)
Indija 16 (27,5)
Norvēģija 16 (26,5)
Turcija 16 (30)
17.Latvija 15 (26,5)
65.Lietuva 12 (25,5)
77.Igaunija 11 (22)
Dāmas
Ķīna 20 (31)
Polija 17 (33)
Ukraina 17 (30,5)
Krievija 16 (29)
Indija 16 (28)
ASV 16 (27)
12.Lietuva 15 (29)
26.Igaunija 14 (25,5)
44.Latvija 12 (25)
Latvija Olimpiādē
Kungi: Pret Pakistānu 3,5:0,5, pret Čīli 3:1, pret Zviedriju 2,5:1,5, pret Baltkrieviju 1,5:2,5, pret Ungāriju 2,5:1,5, pret Kazahstānu 2,5:1,5, pret Nīderlandi 3:1, pret Azerbaidžaņu 1:5:2,5, pret Slovēniju 2:2, pret Kanādu 1:3, pret Portugāli 3,5:0,5. Treneris Mihails Ričagovs no Igaunjas.
Dāmas: pret Koreju 3:1, pret Kanādu 3:1, pret Irānu 2,5:1,5, pret Franciju 3:1, pret Indiju 1,5:2,5, pret Serbiju 2:2, pret Meksiku 2:2, pret Austriju 1;5:2,5, pret Ekvadoru 1,5:2,5. Treneris Aloizs Kveinis no Lietuvas.
Galdiņu devums
Kungi
6,5
8,5
6
5,5
Dāmas
7
5,5
8
4,5
Individuālie rezultāti
Kungi: Aleksejs Širovs 6 (no 10), Igors Kovaļenko 8 (11), Arturs Neikšāns 5,5 (10), Ņikita Meškovs 4,5 (8), Vladimirs Svešņikovs 2,5 (5)
Dāmas: Dana Reizniece-Ozola 6 (no10), Laura Rogule 6 (10), Ilze Bērziņa 6,5 (10), Ingūna Erneste 4 (8), Jeļena Otikova 2,5 (6).
