Arturs Vaiders: Agonija, taupība vai brokerisms?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Izlasot šo ziņu, Jurčikam iesprūda žebērklis. Nav pat svarīgi kur, jo tāpat tur palika gana ilgi. Varbūt joprojām viņš no šoka nav atguvies. Runa ir par faktu, ka Rīgas „Dinamo” varasvīri kā pirmie ārpus kluba sienām iznesa ziņu, ka pie rūpīgi apsargātā aploka vārtiem ir pievesti četri vīri. 

Nevis vienkārši četri, bet vairākmēnešīgs šīs sezonas komandas kapteinis un Latvijas izlases aizsargs Georgijs Pujacs, kluba visu laiku rezultatīvākais spēlētājs un publikas mīlulis Marcels Hosa, cits publikas mīlulis un Latvijas izlases vārtsargs Edgars Masaļskis un bijušais Krievijas izlases kapteinis, mūsu sporta un nu jau gandrīz arī teledīvas Inetas Radevičas dzīvesbiedrs Pjotrs Sčastļivijs. Visi ieņem vadošās vietas kluba vislabāk apmaksāto spēlētāju pulciņā, jo visus pirms sezonas uzskatīja par galvenajiem arkla vilcējiem.

Viņus īsu brīdi varēja izvēlēties kāds cits KHL klubs, taču šajā ekonomiskajā situācijā, kādā nonākuši daudzi, nekas tāds nenotika, jo līgumi slēgti eiro... Tagad vārti ir vaļā. Izskatās, ka pēdējās spēles „Dinamo” visi jau ir nospēlējuši, un tālākā karjera ir veiksmes,  nejaušības un arī dažādu līgas priekšrakstu rokās. Kāpēc „Dinamo” tā rīkojās? Precīzāk, ko ar to gribēja pateikt kluba menedžeris Normunds Sējējs, jo tieši viņš un ne Kalvītis vai Savickis komplektē sastāvu.

Ir vairāki pieņēmumi.

Pirmais. Jau pirms Ziemassvētkiem kluba vadība ar treneru kolektīvu ir sapratuši , ka play-off šajā sezonā nespīd un spēlēšana beigsies jau februārī (Cerību kausa izcīņa nenotiks) – līdz 8.vietai šobrīd ir 10 punktu. Tāpēc arī nav lielas jēgas izšķiet lielu naudu par spēlētājiem, kuri vairs nerāda to sniegumu, kādu visi bija cerējuši sagaidīt.

Tādā veidā sataupot kluba budžetu, kuru nepapildina arī cerētā nauda no spēļu apmeklētības, kas pārvērtusies par neapmeklētību. Protams, ka arī sponsori strauji gājuši mazumā. Lai šo vīru vietā spēlē jaunie, kam tikpat kā nav jāmaksā. Jo daudz zemāk tāpat vairs nenokritīs. Bet nav izslēgts, ka visam kvartetam vai vismaz dažiem var nākties maksāt arī kādu kompensāciju un tad nekādi lielie plusi var arī nesanākt.

Otrais. Straujais rubļa vērtības kritums jūtami ietekmējis arī „Dinamo” maciņa biezumu. Kā zināms, gandrīz viss „Dinamo” budžets balstās uz vārdā nenosauktiem Krievijas labvēļiem.

Ja jau no Krievijas, tad naudu dod rubļos, un tad tas maiss Savickim (vai Priedem) kādā cambio ir jāpārvērš eiro. Te pēkšņi par maisu nevar dabūt ne pusi no tā, ar ko rudenī rēķinājās Juris no Ludzas un ko deva vēl pirms pāris nedēļām. Tērēt var tikai to, kas ir (un nevar jau zināt, vai nebūs vēl sliktāk). Līdz ar to tāpat kā no grimstošas laivas pirmie jāizmet resnākie un smagākie. Respektīvi tie, kam nākas maksāt visvairāk. Turklāt, šobrīd neviens no viņiem arī vairs neizlemj „Dinamo” likteni laukumā.

Trešais. KHL finansiāli ekonomiskajā laukumā „Dinamo” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs gribēja sevi parādīt kā veikls biržas brokeris. Ja jau valūtas spekulanti var uzvārīties, bet krievu miljardieri dienas laikā pazaudēja teju 10 miljardus (tiesa, ne rubļu, bet dolāru!), kāpēc ne viņš un kāpēc lai nebūtu veiksminieku pusē!?

Atbrīvojoties no padārgā balasta, atbrīvojas līdzekļi un vietā var nopirkt četrus, tikai par krietni zemāku cenu. Rubļa vērtības straujais kritums ir ietekmējis daudzu spēlētāju labsajūtu. Ja pirms dažiem mēnešiem par vienu miljonu rubļu varēja dabūt 20 000 eiro, tad nupat tikai 10 000. Un pat Putins, kur nu vēl Černišenko nezina, kas būs martā. Varbūt patiešām rubli pret eiro mērīs hektāros. Toties jau ir skaidri paziņots, ka nekādas algu indeksācijas nebūs. Tāpēc ir arī pirmie buntavnieki, kas atteikušies iziet laukumā un grib atstāt klubus. Līdz ar to arī viņu prasības pret nākamajiem darba devējiem būtu mērenākas. Turklāt, „Dinamo” maksā daudz cietākā naudā, kas ir daudz prognozējamāka. Pirmā bezdelīga ir (tiesa, Broks Troters nenāk vis no Kazaņas vai Ņižņekamskas, bet Zagrebas). Gaidīsim notikumu attīstību, jo mugursomas plecos ir vairākiem un dažs itin labi noderētu arī Artim Ābolam.

Tiesa, KHL (un ne tikai KHL) spēlētāju tirgus nav tas pats, kas naftas birža vai rubļu (un ne tikai rubļu) maiņas kantoris pie GUMa. Process ir lēnāks. Tāpēc situācija, kas rādījās melnajā otrdienā, kad par vienu eiro jau deva vairāk nekā 100 rubļu, atšķiras no pašreizējās, kad Krievijas maksāšanas vienība kļuvusi vērtīgāka. 18.decembrī par 1 eiro vairs deva „tikai” 72 rubļus (februārī bija apmēram 45), bet ar tendenci vērtībai atkal krist.

Līdz ar to galīgi „pa lēto” Krievijas klubos spēlējušos somus, zviedrus vai kanādiešus varbūt vairs nevarēs dabūt. Kaut neskaidrība par rubļa likteni joprojām pastāv. Šoreiz kursu uzlaboja 7 miljardu dolāru izmešana tirgū (taču "Centrobank" ne tik daudz domāja par rubli, cik par Putinu pirms gadskārtējās konferences!). Cik ilgi tā noturēs rubli un vai nesekos vēl dziļāks kritums? Lai vai kā, rublim netic ne tikai ķīnieši, kas grib norēķināties ar ne tik mīkstu naudu (rublis neesot valūta, pat nauda ne), bet pat baltkrievi, kas par savām precēm un pakalpojumiem grib eiro vai dolārus. Neziņa, kurā stieg pat Krievijas finanšu eksperti, ārzemniekiem Rīgas  „Dinamo” var kļūt par glābšanas riņķi. Taču var arī nekļūt, ja rublim izdosies kaut uz brīdi atgūties kā jau spēlē – te vinnē, te zaudē. Arī Sējēja spēle biržā turpinās, un ilgi nav jāgaida, ar ko tā beigsies. Gribas taču aizejot skaisti aizcirst durvis. Ja ne pašam, tad lai citiem ir žēl.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti