Arturs Vaiders: 90. minūšu izlase?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

1:1 pret Čehiju un 1:1 pret Ukrainu. Ļoti cienījami rezultāti, kas Latvijas futbola izlasei noteikti ļaus pakāpties pa FIFA reitinga kāpnītēm.

Spēļu ritējums bija gandrīz kā spoguļattēls - Prāgā mūsējie vārtus zaudēja 90. minūtē, bet Ļvivā izlīdzinājumu panāca pat ne pēdējā minūtē, bet pēdējā sekundē, kad standartsituācijā izveicīgākais pie vārtiem bija Vitālijs Maksimenko, apliecinot vienu no Latvijas trumpjiem. Tiesa kas tiesa - gan treneri, gan spēlētāji, gan fani visdrīzāk būtu ar mieru iemainīt neizšķirtu ar Ukrainu pret uzvaru pār Čehiju. Jo Prāgā tomēr bija oficiāla spēle un papildu divi punkti mūsējos noliktu virs Turcijas un blakus Nīderlandei. Tad Latvija vēl reāli varētu piedalīties cīņā par trešo vietu grupā. Tagad tikai varēs ietekmēt vietu sadali grupā, arī to likteni, kas iegūs vai neiegūs trešo vietu.

Latvijas izlases galvenais treneris Marians Pahars, kā jau bija solījis, pamainīja sastāvu. Četrās dienās divas tik saspringtas spēles no izlases kandidātiem spēj izturēt retais - komandas kapteinis Kaspars Gorkšs (jo Anglijā tā bija gandrīz norma) un vēl dažs. Latvijas čempionātā ir tāds siltumnīcas režīms ar vienu spēli nedēļā. Kad nāk Eirokausi, sākas kalendāra pārcelšana, lai mazāk blīvs grafiks un tad dažiem klubiem sanāk pat vairākas brīvas nedēļas... Kas ir, ar to jādzīvo un jāveido komanda.

Tomēr šoreiz "rotācija" bija pat ļoti neraksturīga mūsu treneru izpildījumā - sešas izmaiņas, salīdzinot ar maču Prāgā! Dažas arī "piespiedu" (kā Ginta Freimaņa un Jāņa Ikaunieka gadījumā). Laukumā izgāja Vladislavs Gabovs, Antons Kurakins, Vitālijs Jagodinskis, Juris Žigajevs, Aleksandrs Fertovs un vārtsargs Aleksandrs Koļinko.  Atšķirībā no pārējiem Koļinko vismazāk būtu jāpārbauda, taču arī te bija savs skaidrojums. Marianam Paharam traumu dēļ tā arī neizdevās izlasē aizvadīt 100 spēles, taču viņam blakus ir Eiropas rekordists Vitālijs Astafjevs un Māris Verpakovskis, kas šo slieksni pārkāpa pērn, un tagad arī "pēdējais mohikānis" ir pietuvojies šai robežai. Vai izdosies to sasniegt? Tas arī uz Latvijas Futbola federācijas sirdsapziņas, cik pārbaudes spēles tai izdosies noorganizēt. Koļinko to būtu pelnījis, jo, lielā mērā pateicoties viņa pārlienošajam sniegumam un sadarbībai ar aizsardzību, 2002. - 2004.gados sasniegta Latvijas futbola augstākā virsotne. Un arī šoreiz nospēlēja labi - jā, zaudētie vārti bija nedaudz arī uz vārtsarga sirdsapziņas, taču vēl biežāk viņš glāba. Īpaši pēc Fedecka un Timoščuka sitieniem.

Tiesa, "100 Koļinko" nevarētu būt par visas izlases mērķi. No pārējiem pamatsastāva "aizstājējiem" pozitīvu iespaidu  atstāja Jagodinskis - ir tomēr svarīgi kādā līgā spēlē!) un otrajā puslaikā uz maiņu izgājušais Eduards Višņakovs. Tieši otrajā puslaikā, kad laukumā atgriezās tie, kas panāca neizšķirtu pret Čehiju (Arturs Zjuzins, Aleksejs Višņakovs) sniegums uzlabojās. Pirms vārtu guvuma labā sitiena pozīcijā bija Deniss Rakels, no aizsargiem gandrīz aizmuka Eduards Višņakovs, teju ideāla brīvsitiena vieta bija Oļegam Laizānam/Arturam Zjuzinam, taču izpildījums bija ne visai...

Tie, kurus interesē statistika, ko var salīdzināt arī ar Prāgas cipariem:

                                                                   Ukraina     Latvija

Bumbas kontrole                                             63        37

Sitieni pa vārtiem (garām)                             12          3

Sitienu vārtu četrstūrī                                      3          2

Stūra sitieni                                                      11          3

Pirmā informācija liecina, ka Igora Tarasova savainojums nav pārāk nopietns un drīzumā viņš būs spēles gatavībā. Poļu klubos daudz nemīl auklēties... 

P.S. Kaut arī sportu allaž cenšas nodalīt no politikas, tomēr blakus vien jau tie ir un reizēm cieši savijušies. Interesanti, ar kādām jūtām laukumā devās tie daži Latvijas izlases futbolisti, kas Ļvivas stadionā daudz labāk būtu redzējuši plīvojam pašpasludinātās  Doņeckas tautas republikas karogu? Arī no šādām pretrunām Paharam jāsalīmē vienota komanda. Kas ikdienā un laukumā runā divās valodās un reizēm arī ikdienā dzīvo atšķirīgās dimensijās. Bet tas jau ir cits stāsts. Faniem šādu problēmu nav un viņi ļoti organiski iekļāvās ļoti patriotiskajās Ļvivas stadiona tribīnēs. Izrādot cieņu žovto-blakitnij, bet ar lepnumu par sarkanbaltsarkano.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti