Vai 2014.gada 1.janvārī kāds varēja iedomāties, ka 2015.gada septembrī Latvija uzņems Eiropas čempionāta finālturnīru basketbolā? Lai arī tikai tā daļu bez finālturnīra. Taču Ukrainā ienāca „zaļie cilvēciņi” un karš, un tā nu sanāca, ka Ukrainai no šī goda un pienākuma nācās atteikties. Līdz ar to Latvija tika pie pasākuma, kas kļūs par šī gada centrālo notikumu valsts sporta dzīvē. Veselu nedēļu Rīga mudžēs un ņirbēs no basketbola, vispirms jau latviskās, lietuviskās un igauniskās krāsās tērpta. Kā tur mūsējiem veiksies, tas jau ir cits jautājums.
Cerams, ka paveiksies, jo Eiropas čempionāti basketbolā ir arī viens no olimpiskās kvalifikācijas posmiem. Ja ļoti paveiksies, ir cerības redzēt mūsu basketbola komandu arī Rio. Šoreiz pat drīzāk kungus nekā dāmas. Ar piebildi, ka būs visi labākie bez atrunām par atpūtas nepieciešamību, lai sagatavotos jaunajai sezonai, par sievas dzemdībām vai...
Traumas, protams, nevar paredzēt, bet var palūgt augstāko, lai šoreiz ir labvēlīgs. „Zelta roka” Ainārs Bagatskis nu arvien vairāk sāk tuvoties „zelta galvas” titulam. Tas viss kopā varētu būt garantija cerību piepildījumam.
Protams, ka 2015.gadu ar cerībām gaida mūsu pludmales volejbolisti. Šis ir ne tikai pasaules čempionāta, bet arī olimpiskās kvalifikācijas gana garā ceļa sākums. Tieši šis gads dos gana skaidru atbildi, vai mums Rio būs tikai viens vai tomēr divi pāri.
Par Aleksandru Samoilovu/Jāni Šmēdiņu ir gana skaidrs. Viņiem arī atspēriena punkts sezonai lielisks – pirmā vieta pasaules rangā. Pārējiem pārsvarā vispirms sevi būs jāapliecina kvalifikācijā. Bet tur vajadzīga daudz lielāka pacietība. Vai Mārtiņam Pļaviņam (šoreiz ar Hermani Egleskalnu) un Aigaram Birzulim tās pietiks? Vai varbūt īstās puses beidzot būs atraduši Ruslans Sorokins un Aleksandrs Solovejs? Būs atrakcijas arī pašu smiltīs – Eiropas U-18 čempionāts (kaut kur Rīgā) un arī turnīrs Jūrmalā. Jau maijā – CEV "Masters", kas ir solītis augšup, salīdzinot ar "Satellite", kāds bija pērn.
Jaunu izaicinājumu priekšā ir Latvijas hokeja izlase. Tai ir jauns treneris Aleksandrs Beļavskis, kas ienāk ar ambīcijām, jaunu koncepciju un metodēm.
Vairāki mūsu līderi (Kaspars Daugaviņš, Mārtiņš Karsums, Artūrs Kulda) rāda labu sniegumu KHL un, cerams, būs ieinteresēti spēlēt izlasē. Ziemeļamerikā sajūsmina Zemgus Girgensons, tomēr „Sabres” izredzes iekļūt play-off jau tagad šķiet niecīgas, kas palielina viņa izredzes ierasties Čehijā. Ar Ronaldu Ķēniņu un Kristeru Gudļevski gan pārāk rēķināties nevajadzētu. Vēl problemātiskāk izskatās ar Rīgas „Dinamo”, kas joprojām ir izlases kodols. KHL sezona vīriem beigsies jau februārī. Spēlētājiem pavasarī trūks spēļu prakses, toties būs labi atpūtušies un vairāk izslāpuši pēc hokeja. Turklāt pavasarī „Dinamo” nākotne var būt vēl lielākā miglā tīta, tāpēc ar spēlēšanu un labu sniegumu pasaules čempionātā būs lielākas iespējas tikt pie jauniem līgumiem un nodrošināt nākotni citos klubos un līgās.
Ja nav Gudļevska, ja nespēlē Edgars Masaļskis, tad Beļavskim vislielākās bažas varētu būt par vārtsargiem. Bet varbūt arī ne, jo vēl ir Ervīns Muštukovs, Elvis Merzļikins, Artūrs Punenovs. Apakšgrupa (Latvija, ASV, Čehija, Šveice, Austrija, Francija) un kalendārs (pirmā spēle ar ASV) ir pateicīgi, lai spēlētu vismaz ceturtdaļfinālā. Ja izdosies trāpīt pareizajā kondīcijas smailē. Protams, ja nebūs savainojumu, kurvīšu izlasei, ja spēlēs visi labākie un vēl uzsmaidīs veiksme, arī strīpainā kreklā.
Ziemā mūs pastiprināti turpinās interesēt viss, kas notiks ledus trasēs. Pēc tik lieliska sezonas sākuma medaļas, pat visspožākās, no brāļiem Martina un Tomasa Dukuriem un Oskara Melbārža abām komandām gaidīs ne tikai Pasaules kausa posmos, bet arī pasaules čempionātā.
Nu un tad, ka tas notiks vāciešiem labi piešautajā Vinterbergas trasē? Amerikā amerikāņi nebūt nevinnēja. Un visu laiku rūpīgi vērojam, kas notiek korejiešu nometnē, jo viņi augs nevis pa dienām, bet pa stundām. Un līdz 2018.gada ziemas spēlēm vēl ļoti daudz stundu. Protams, arī mūsējie nestāvēs uz vietas. Viens jauns bobs jau starta gatavībā.
Savukārt kamaniņu braucēji pasaules čempionāta medaļas dalīs Siguldā, kur, piemēram, arī tagad krievi daudz labprātāk trenējas nekā Sočos. Par Paramonovu nemaz nerunājot. Tā paliks kaut kas līdzīgs Skolkovai. Pagaidām gan izskatās, ka cerības uz labu vietu (lasi – medaļām) mums ir tikai divniekos. Pat komandu cīņā, kur nu vēl individuālajās sacensībās būtu jāuzzied Turaidas rozei, lai tas īstenotos. Bet reizēm arī uzzied. Tiesa, retāk kā ievas Siguldā. Tik un tā latvieši Siguldā būs braukuši visvairāk un trasi zina vislabāk!
Un tagad varbūt par pašu galveno. 2015.gadā Eiropa beidzot pamodīsies no letarģiskā miega, un notiks tas nevis kaut kur pie Rovaniemi reizē ar lāci, bet Baku, kur vasarā atklās Eiropas pirmās spēles – respektīvi vecās pasaules olimpiskās spēles.
Uz pasaules fona eiropieši izskatījās gandrīz kā tādi jampampiņi. Āzijai spēles ir, Āfrikai – ir, Amerikai – ir un vēl ar kādu nosaukumu – Panamerikas! Bet Eiropa tik risināja etniskos, reliģiskos un teritoriālos konfliktus. Līdz beidzot – būs. Baku gatavojas gandrīz ar tādu pašu vērienu kā Soči. Tikai tā klusāk. Bet līdzina un pēc tam atkal ceļ pat vēl brašāk. Jo dalībnieku būs vairāk kā Sočos. Vai tā būs jauna lappuse un jaunas iespējas eiropiešiem, kuru īpatsvars pasaules sportā samazinās? Vai tikai papildu slogs sporta budžetiem un sportistiem, kuriem jau tā nereti ir pārāk blīvs sacensību režīms un laika atvaļinājumam un spēku atjaunošanai tikai paliks mazāk? Diez vai pēc Baku uz šiem jautājumiem būs skaidras atbildes. Bet spēles notiks! Vēlēsim sekmes, veiksmi un medaļas mūsu olimpiešiem!
Jā, 2015.gads nebūs ne olimpiskais, ne lielu pasaules čempionātu gads, taču tāpēc jau ne mazāk aizraujošs. Protams, būs pasaules čempionāti arī vieglatlētikā, BMX, svarcelšanā, cīņā, modernajā pieccīņā, riteņbraukšanā, džudo būs iespējas fanot par šķēpa metējiem, Māri Štromergu un Ko, Artūru Plēsnieku, Anastasiju Grigorjevu un Lauru Skujiņu... Arī viņi cīnīsies par olimpiskās kvalifikācijas punktiem, cerot uz pilnu BMX komandu Rio. Cerams, visa gada garumā priecēs Ernests Gulbis. Kaut pagaidām vēl nezinām viņa 2015.gada galveno mērķi. Pērn tas bija Top 10 un šis mērķis tika sasniegts. Priecē, ka pēdējos mēnešos strauji progresējuši jaunie – brāļi Jānis un Mārtiņš Podžus jau ir labāko 700 pulkā, bet Deivisa kausā parādīja, ka spēj daudz vairāk. Priecē Jeļena Ostapenko, kas jau ir tuvu Top 250 robežai.
Un tad vēl būs jāseko NHL, Bundesliga un Ligue 1 futbolā, Eirolīgai un spāņu līgai basketbolā, protams, jāpiedalās Rīgas maratonā, Vienības braucienā, slēpojumā "Apkārt Alaukstam", Stipro skrējienā, futbola turnīrā „Mītava open”, MTB un orientēšanās seriālos. Kas būs ar Rīgas „Dinamo” un KHL vai VEF un VTB, nav daudz atkarīgs no Savicka un Jaunupa. Tas izšķirsies citu vīru sarunās. Garlaicīgi nebūs, un tas vispirms ir pašu rokās, kājās un galvās.
Kur cerību nebija 2014., diez vai būs arī 2015. Tāpēc ne par to ne vārda... Tas nenozīmē, ka nevajag cerēt un darīt. Lai veicas ne tikai snaiperiem, bet arī „ieroču nesējiem”!
Kas vēl un kā varētu dod stimulu vai arī bremzēt mūsu sportu?
*Ja ievas Siguldā ziedēs 8 dienas, tad olimpiskajos sporta veidos 2015.gadā Latvijai būs 8 medaļas pasaules čempionātos.
*Ja 19.martā Gaiziņā vēl būs sniegs, tad augusta beigās Pekinas „Putna ligzdā”, kur notiks pasaules čempionāts vieglatlētikā, iepūtīs latviešiem pateicīgais rietumu vējš un mūsējie trāpīs šķēpā, un būs medaļas.
*Ja turpinās krist naftas cenas, Reinis Nitišs par to pašu naudu varēs vairāk ieliet un tālāk aizbraukt. Tāpēc Bloks un Solbergs vēl biežāk būs blakus un zemāk.
*Ja turpināsies globālā sasilšana, Lucavsalas kanāls neaizsals un Roberts Akmens, Laura Gulbe un citi airētāji šepat varēs ūdeni smelt arī februārī, tāpēc airēšanā gaidāmas medaļas.
*Ja turpinās krist rubļa kurss, mūsu hokejistiem, basketbolistiem nebūs jēgas zaudēt lielu naudu Krievijā un daudz drošāk būs par mazu naudu spēlēt Latvijā.
*Ja būs barga ziema un bez sala, būs slikta ziemāju raža un spēka sporta veidos panākumu būs mazāk, jo nepietiekamos apmēros būs ēsta rupjmaize.
*Ja ķīniešiem iegaršosies Latvijas šprotes, varētu iezīmēties kritums basketbolā un florbolā, jo visi no Ainažiem līdz pat Rucavai metīsies reņģu zvejā, kur būs iespēja nopelnīt, ja ne kā Biedriņam, tad vismaz kā Kambalam.
*Ja ceriņi noziedēs jau maijā, tad Līgo nakts būs silta un būs pliko skrējienu rekordskaits, kas nodrošinās arī spēcīgas U-16 izlases visos sporta veidos 2031.gadā.
Laimīgu un veiksmīgu 2015.!
