Ansis Egle: Pirmais EXPO stāsts jeb kā Latvija domā par savu nākotni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kāpēc EXPO? Pirms 166 gadiem - kad notika pirmā Pasaules universālā izstāde, kas laika gaitā ir iemantojusi vienkāršāku apzīmējumu EXPO, - pasaule izskatījās stipri savādāk nekā šobrīd. EXPO nosacīti varētu iedalīt trīs galvenajos posmos. Industriālais posms ilga līdz 1938. gadam un izstādes vadmotīvs bija tehnoloģisko sasniegumu demonstrēšana. Staprkultūru apmaiņas posms ilga no 1940. gada līdz 1988. gadam, kad valstis mijiedarbojās un veltīja uzmanību starpkultūru komunikācijai. Savukārt kopš 1988. gada līdz pat šim brīdim valstis izmanto EXPO kā platformu savas valsts tēla popularizēšanai. To darām arī mēs - ar mainīgiem panākumiem.

Pēc visiem šiem gadiem tehnoloģiskais progress ir radījis iespējas pastāstīt par sevi ar tādām tehnoloģijām, kuras pat pirms 17 gadiem Hanoveres EXPO šķita kā tāls sapnis. Taču

šoreiz projektoru, LED ekrānu un vairāk kā 100 pasaules valstu saimē šīm tehnoloģijām es nepiešķirtu izšķirošu lomu. Būtiskākais - ko valsts un to pārstāvošie uzņēmumi spēj piedāvāt tādu, kas nākotnei būs izšķirīgi svarīgs?

Kā Latvija iekļaujas šajā kontekstā ar savu piedāvājumu?

Latvijas Dzelzceļa inovatīvā ūdeņraža-elektriskā manevru lokomotīve, kuras makets ir izstādīts paviljonā, praktiski katru dienu gūst vietējo un starptautisko mediju uzmanību - intervijas par tās izveidi un darbību tiek sniegtas nepārtraukti, un tas ir viens no veidiem, kādā Latvija demonstrē savu plānu un rīcību nākotnes enerģijas veidošanā - gan to ražojot, gan to pielietojot, gan to izmantojot ilgtspējīgi un dabai draudzīgi. Tas ir viens reālais piemērs, kā mēs ejam kopsolī ar laiku un domājam par videi draudzīgiem un ilgtspējīgiem risinājumiem.

Ko nozīmē mediju uzmanība? Dažāda izpratne un dažādi jautājumi gan par mūsu paviljonu, gan par it kā nesaistītām lietām. Runājot ar dažādu valstu žurnālistiem, sastopos arī dažādu izpratni par  to, kāda ir šīs izstādes nozīme - ko valstis šeit dara, kā rāda savus sasniegumus, ko cenšas saprast par citām valstīm. Piemēram - Azerbaidžānas žurnālists cenšas ievirzīt sarunu politiskā gultnē, iztaujājot - vai tiešām Eiropā viss ir tik labi? Uz to es saku, ka var salīdzināt datus bijušo brālīgo republiku, tagad neatkarīgu valstu starpā par, piemēram, minimālo algu. Un šie dati parāda diezgan lielu atšķirību dzīves līmeņos. Žurnāliste no Saūda Arābijas savukārt interesējas par to, kādā veidā mēs risinām nākotnes enerģijas izaicinājumus - to ražojot un gudri izmantojot. Šeit minu, ka saskaņā ar ''Eurostat'' pētījumu. Latvija ieņem trešo vietu Eiropā atjaunojamo energo resursu jomā, tāpat

rādu Latvijas Dzelzceļa lokomotīvi, kura uzskatāmi parāda veidus, kādā domājam par nākotni.

Līdzīgas intervijas tiek sniegtas arī Kazahstānas, Krievijas, Ukrainas un citu valstu medijiem. Ar nepacietību gaidu brīdi, kad mūsu paviljonu apmeklēs arī mūsu valsts mediji un atspoguļos norises šeit un citu valstu paviljonos. Varēsim salīdzināt.

Latvijas paviljons pasaules specializētajā EXPO, kura vadmotīvs šogad ir “Nākotnes enerģija”, demonstrē to ekonomisko potenciālu, ko varam piedāvāt Kazahstānā, Āzijā un arī citur pasaulē. Sergejs Timofejevs savā tekstā par Latvijas ekonomisko potenciālu trāpīgi atzīmē, ka “mūsu tranzīta pieredze - miljoniem tonnu” un tieši tas ir viens no galvenajiem piedāvājumiem, ar ko mēs esam interesanti Āzijā un citos reģionos. Šeit ieskats mūsu stāstā viegla hip hop formā, kas visādā ziņā izceļ to, ko mēs varam un darām. Video ir iemantojis popularitāti sociālajos tīklos, un to pozitīvi novērtē paviljona apmeklētāji - gan uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji, gan vienkārši skatītāji, kas vēlas iepazīt mūs.

Pēc tam, kad Latvijas paviljonu esam uzbūvējuši, nodevuši ekspluatācijā (pirmie, kas bija gatavi to darīt - tikai organizatoriem vēl nebija gatavi atbilstošie dokumenti) un atklājuši - ir radies brīdis laika (jo ikdienas darba nodrošināšanai katrs no iesaistītajiem velta vismaz 14-16 stundas katru dienu), lai paskatītos uz situāciju EXPO it kā no malas. Vismaz tik daudz, lai redzētu kaut ko ārpus biroja, ēdnīcas un transporta maršruta no un uz dzīvokli, kurā dzīvojam.

Jāsaka, ka apmeklēt citus paviljonus nav izdevies tādā apjomā, kā varētu vēlēties. Joprojām daudz laika aiziet ikdienas jautājumu risināšanā mūsu paviljonā. Daži citi paviljoni tomēr ir redzēti, tāpēc šeit neliels ieskats redzētajā.

Lielbritānijas paviljons 

Par uzlecošo zvaigzni dēvētais britu arhitekts Asifs Hāns sadarbībā ar pazīstamo britu mūzikas producentu Braienu Īno ir radījuši interaktīvu instalāciju, kas 360° formātā ieved skatītāju enerģijas radīšanas šūpulī. Labi atpazīstamā meditatīvā mūzika ļauj aizmirst kņadu ārpusē un vedina izmēģināt digitālās jurtas sniegto interakciju - pieskaroties jurtas nesošajiem elementiem, tie maina krāsu un skaņu. Interesanta pieredze. Tāpat briti demonstrē savus izgudrojumus, kas palīdzējuši pārvaldīt dažādus enerģijas veidus - tvaika dzinēju, pasaules internetu (atceramies, ka Tims Bērners Lī ir brits) un pasaulē izturīgāko materiālu - grafēnu. Ironiskie smaidi par britu zinātniekiem šoreiz nav dienas kārtībā - viņi tiešām ir paveikuši nozīmīgas lietas, kas mainījušas pasauli.

 

Vācijas paviljons

Šeit valda liela kārtībā un skaidrība - kas, kur, kad, kāpēc. Ilgtspējīgas tehnoloģijas, inovatīvi procesi un pirmreizēji atklājumi - tas viss šeit ir pieejams. Katrs apmeklētājs pirms ieejas paviljonā saņem īpašu čipu, ar kuru tas var mijiedarboties ar ekspozīcijas objektiem. Cita starpā - arī BMW i8 hibrīdauto, pie kura nofotografēties negrib retais. Esmu viens no retajiem, tāpēc dodos tālāk un, ejot ārā no paviljona, sastopos ar suvenīru veikalu un restorānu. Ieskatoties ēdienkartē - redzu, ka tikai bērniem domātais ēdiens ir tāds, par kuru prasītā samaksa ir adekvāta. Citādi - cenas kā Minhenē, nevis kā Berlīnē. Šajā ziņā protams var salīdzināt arī pašas Astanas piedāvājumu - EXPO teritorija ir ekskluzīva arī cenu ziņā - salīdzinot iespējas pilsētā un šeit. Bet no otras puses - viesiem ir iespēja tikt pie autentiska ''Bratwurst''  šeit un tagad.

Nīderlandes paviljons

Atceroties Hanoveres EXPO 2000. gadā, atceros arī to, ka Nīderlande bija precīzi sarēķinājusi, ka tās dalība Hanoverē bija atmaksājusies desmitkārtīgi savulaik pēc izstādes noslēguma. Un šīs mācības esmu redzējis pielietotas arī citos EXPO. Šanhajā, piemēram, Zviedrija bija viens no tiem paviljoniem, kas ne tikai domāja par izstādes uzstādījumu, bet arī par to, kā pārdot savas preces un pakalpojumus Ķīnā ar tādu pamatīgu uzņēmēju atbalsta programmu. Šoreiz Nīderlande piedāvā iepazīt tipisku nīderlandiešu domāšanas veidu, kas ir iepazīstams caur Nīderlandes ikonām - Van Gogs, Rembrandts, Vermērs un citi; Nīderlandei raksturīgo domāšanu - kā no ūdens klātām zemēm radīt dzīvi un enerģiju; un Nīderlandes dizainu, kas visādā ziņā palīdz radīt dzīvei piemērotu kvalitāti valstij teju zem jūras līmeņa. Šo faktoru kombinācija pārliecinoši reprezentē valsti, taču jāsaka, ka paviljons ir diezgan maz apmeklēts, vismaz tajā brīdī, kad es tur iegriežos.

Starp citu - par apmeklējumu. Bieži vien šķiet, ka tas ir kvalitātes kritērijs.

Mūsu paviljona skaitītājs pirmajā nedēļā ir uzskaitījis vairāk kā 10 000 apmeklētāju. Tie galvenokārt ir viesi, kas apmeklē pašu EXPO kā tūristi.

Taču mūsu paviljonā veicam arī uzņēmējdarbības veicināšanas programmu, kuras ietvaros mūsu paviljonu apmeklē konkrētu uzņēmumu un organizāciju pārstāvji, lai runātu par iespējamo sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem. Šeit mums ir labi panākumi, par kuriem es pastāstīšu nākamajā ierakstā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti