Andris Ušackis: Neracionāli tēriņi, racionālas spēles

Kādreizējais Starptautiskās olimpiskās komitejas vadītājs H.A. Samarančs savā laikā aizsāka tradīciju uzlielīt spēles ar frāzi, ka tās ir vislabākās olimpiskās spēles, kādas jebkad bijušas. Par laimi viņa mantinieks Dr. Roge šo salīdzināšanu izbeidza, uzteicot rīkotājus ne tik ambiciozi pārspīlētā formā. Ko par šīm spēlēm teiks jaunais SOK prezidents T.Bahs?

Kamēr Tomass gatavo savu runu, tikmēr es te savējo uzcepu.

Ekselences, dāmas un kungi, mister Prezident!

Olimpisko spēļu garu nerada ne būvnieki, piedodiet, arī ne valstsvīri un pat ne sportisti. To rada publika. Publika, kas dzīvo līdzi spēlēm, kas pārpilda ielas un laukumus, kas pulcējas tribīnēs, urravā apbalvošanas cermonijās un, uzmundrinoši sasaucoties sabiedriskajā transportā, rada neaizmirstamu kolorītu.

Te gan neatbrauca slavenie holandiešu orķestri, kas ātrslidošanas tribīnēs rīko koncertus, te nebija Latvijas hokeja fani un arī ne Šveices jodelētāji. Izpalika dziedošie briti un jautrie itāļi. Toties te dominēja Krievijas līdzjutēji.

Uzraksta „Lūdzam klusumu” fonā tie rībināja kerlinga arēnas tribīņu grīdu, kad izšķirošo akmeni raidīja sāncenši. Tie bļāva „mimo” startā ar cerību, ka sāncensis netrāpīs kamanu gropē. Naskie fani nesteidza gaidīt sacensību beigas un kur nu vēl apbalvošanas cermoniju, ja tajā nebija savējie. Neaizmirstami mirkļi saistās ar hokeja un daiļslidošanas sinerģiju.

Hokeja turnīrs vēl nebija beidzies, bet krievu līdzjutēji acīgi pārmetās uz daiļslidošanu, kur tribīnēs izpaudās gluži kā hokejā.

Viņi patīkami atšķīrās no vairāku iepriekšējo spēļu rīkotājiem - nesaprotami priecīgajiem austrāliešiem un nez kādēļ vienmēr smaidošajiem ķīniešiem.  Nekā lieka. Nekādas dziedāšanas, saukļi vai citas vaļības. Mērķtiecīgs maršruts - viesnīca, transports, arēna. Olimpiskais parks nav nekāda izklaižu un lustēšanās vieta. Te varēja  racionāli apēst pīrādziņu, nofotografēties uz lāpas fona un ieskriet suvenīru veikalā.  

Olimpiskajā parkā iespraustās palmas un skujeņu dīglīši patīkami kontrastēja ar apkārtējo varenumu un lielo tautas masu, netraucējot tai pārvietoties starp vienkopus  sabūvētām arēnām. Kaut kur tepat, tepat zem kājām, ļaudis juta arī F1 trases līkločus. Tas uzjundīja tādu svarīga varenuma sajūtu - lepnumu par lielvaru.

Pašā olimpiskajā pilsētā valdošā atmosfēra bija atbilstoši slavenā "Jaunā viļņa" visaugstākajiem standartiem. Kioski, butiki, uzkostuves. Skaisti! Vakaros beidzot oficiāli pa promenādi varēja pastaigāties treniņtērpos. Izturīgākie arī iešļūcenēs.

Mr. Prezident! Paldies, ka ar savu piemēru palīdzējāt tautai pacelties patriotisma spārnos un  nenolaist tos reizē ar Jūsu hokeja komandas izstāšanos no turnīra.

Bez vaļībām, ārišķībām, liekiem smaidiem un nevajadzīgi formāliem uzmundrinājumiem racionālisma garā augošā tauta uz neracionālo tēriņu fona padarīja šīs spēles emocionāli racionālas.

Lai priecāšanās par sporta sacensībām paliek žurnālistu un televīzijas skatītāju ziņā. Jūsu līdzjutējs ar šo praksi ir gatavs gan F1, gan Pasaules kausam futbolā. Tā turpināt!

 

Andris Ušackis

Soči

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt