Andris Saulītis: Kur pazudušas Elbakjana kuces?

Problēma ir "Ghetto Games" attieksme, kura līdz ar plakātu aizvākšanu nav atrisināta.

Mierizlīgums. Ar to it kā beidzās sāga par "Ghetto Games" plakātiem Grīziņkalnā, kuros to  autors Vladislavs Lakše attēlojis sievietes vardarbīgās ainās. Tie papildināti ar saukļiem angļu valodā (''Some bitches are always ready for opportunities”) un latviešu valodā (“Dažas ir vienmēr gatavas jaunām iespējām”). Pēc biedrības "Centrs Marta" publiski paustajiem iebildumiem abas organizācijas satikās, un plakātus novāca.

Bet nekas nav beidzies. Gluži otrādāk: nekas nav mainījies. Pirmkārt, "Ghetto Games" joprojām nav atkāpies no savas pozīcijas, ka viņu rīcība ir bijusi nekļūdīga. Otrkārt, šos darbus plānots izsolīt internetā, kā arī tos izmantot T kreklu apdrukām, kuru tirdzniecība tūdaļ jau sākšoties. "Ghetto Games" dibinātājs Raimonds

Elbakjans saskatījis iespēju komercializēt seksismu un agresiju zem mākslas saukļa.

Latvijā ik pa laikam mākslas darbus pieprasa novākt vai neļauj izvietot publiskajā telpā. Piemēram, pirms diviem gadiem Veselības ministrija sākotnēji nevēlējās redzēt uz Medicīnas muzeja fasādes poļu mākslinieka Artūra Žmijevska izstādes "Neredzamās zonas" izstādes plakātu. Tajā attēloti divi kailu vīriešu ķermeņi, kurus skārusi invaliditāte. Ministrija skaidroja, ka “plakāta vizuālais noformējums bija visai provokatīvs un neviennozīmīgi vērtējams, Veselības ministrija izmantoja tiesības šo lielformāta plakātu nesaskaņot”. Tolaik arī es asi iestājos pret šo ministrijas lēmumu, kuru beigu beigās mainīja. Kāpēc šoreiz es esmu to pusē, kuri uzskata, ka plakāti bija jāaizvāc, turklāt "Ghetto Games" būtu jāatvainojas sabiedrībai?

Vladislava Lakšes plakāti nav provokatīvs mākslas darbs. Tajos attēlota nevis provokācija, bet gan agresija. Agresija mēdz būt provokācijas sastāvdaļa, bet agresija pati par sevi nerada provokāciju. Tāpat arī diskusijas ne vienmēr ir provokācijas rezultāts. Tā tiklab var liecināt par darba autora vispārēju inteliģences trūkumu. Vladislavs Lakše skaidrojumā par saviem darbiem tā arī nenorāda, ko un kā tieši šie darbi provocē. Tā vietā viņš pauž vispārīgas frāzes, kas atgādina vāja skolēna domrakstu pēc mākslas muzeja apmeklējuma: “Pasaule nav tikai balta vai melna, šeit ir citas tonalitātes un pat krāsas – rozā, zils, dzeltens”; “mākslas darbs uzrunā, izraisa diskusiju, liek domāt, mākslas darbs arī provocē”; “par neērtām lietām ir jārunā publiskajā telpā”.

Nevar izveidoties diskusija, ja pats autors publiski nespēj argumentēt savu darbu provocējošo jēgu. Un varbūt nespēj, jo vienkārši tās tur nemaz nav.

Tā vietā darbu autors norāda, ka "Ghetto Games" dalībnieks ir domājošs intelektuālis, kas saskata ironiju un nolasa zemtekstu. Es neesmu "Ghetto Games" dalībnieks, bet es nedomāju, ka tas ir iemesls, kāpēc es plakātos nesaskatu nedz ironiju, nedz zemtekstu. Pirmais un beigās vienīgais, ko es saskatu šajos plakātos, ir atšķirīgais teksts angļu un latviešu valodā. Tā arī ir vienīgā “provokācija”, kura neizdzēšami paliek atmiņā pēc šo darbu apskatīšanas.

Kur palika “bitches” jeb kuces? Kur palika “horny” jeb nogribējies vīrietis? Laikmetā, kad visu cenšas izskaistināt, apstrādāt ar filtriem un pievērt acis uz neērto neglītumu, "Ghetto Games" vienmēr ir izvēlējies patiesuma ceļu, teic Vladislavs Lakše. Bet šajos plakātos es saredzu tieši acu pievēršanu un patiesības slēpšanu ar pretenzijām uz mākslu. Citiem vārdiem sakot, darbos ir demonstrēta nevis provokācija, bet pašcenzūra. Kur sākas pašcenzūra, māksla un provokācija ir neiespējama. Vladislava Lakšes darbi nevis provocē, bet gan degradē mākslas jēgu.

Tāpēc brīdī, kad "Ghetto Games" apstiprinās T kreklu dizainu, es vēlēšos zināt dažas lietas.

Vai Elbakjanam kuces joprojām būs pašcenzūras upures? Vai šos kreklus rotās arī "Ghetto Games" rīkoto pasākumu atbalstītāja "Samsung" logo,

kura klusēšana man šobrīd asociējas ar šiem plakātiem? Vai kreklus vilks arī tās slavenības, kuras piedalās "Ghetto Games" rīkotajos pasākumos, kuru klusēšana man šobrīd asociējas ar šiem plakātiem? Vai viņiem kopā ar savām partnerēm un sievām ar pašcenzūras palīdzību tiešām ir jāklusē un jāizliekas neredzam, ka sievietes šajos darbos tiek pazemotas? Un kad to sabiedrībai paskaidros pats plakātu autors un "Ghetto Games" savā mājaslapā un sociālo tīklu profilos, kur šobrīd par to vispār nekas nav atrodams? Vienkāršāk un cēlāk būtu atvainoties un nodarboties ar to, ar ko patiešām jums sanāk – ielu sportu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti