Andris Saulītis: Bordāna priekšlikums, kā efektīvi neatlaist parādus

Nedaudz vairāk par divpadsmit tūkstošiem. Tik Latvijas iedzīvotājiem līdz šā gada 1. septembrim ir ierosināts maksātnespējas process. Niecīgais skaitlis liecina, ka parādu atlaišana ir nesasniedzama daudziem kredītņēmējiem, kuri atrodas faktiskā maksātnespējas stāvoklī: nespēj atmaksāt parādu, grimst soda procentos, saņem regulārus zvanus no kredītdevējiem. Saskaņā ar Latvijas Finanšu asociācijas datiem tādu ir 170 000 privātpersonu. Un Tieslietu ministrijas nupat izstrādātais un sparīgi nosauktais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums būtiski nepaplašinās to iedzīvotāju loku, kuriem būtu iespēja atbrīvoties no parādu nastas. Piedāvātais risinājums ir populistisks un bezjēdzīgs.

Jaunais likumprojekts nosaka ļoti stingrus ierobežojumus, kas var pieteikties parāda dzēšanai kredītsaistībām no diviem līdz pieciem tūkstošiem eiro. Tai skaitā, kredītņēmējam pēdējo 12 mēnešu laikā ienākumiem jābūt mazākiem par minimālo algu, kā arī vismaz trīs mēnešus pēdējo trīs gadu laikā ir bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss. Vai likumprojekta autori ir modelējuši, cik liela sabiedrības daļa atbilst šiem nosacījumiem? Nav nedz rēķināts, nedz paredzēts.

Visi skaitļi, kuri anotācijā minēti (nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, parādnieki ar kavētām parādsaistībām), nav objektīvi, jo nespēj sniegt kaut cik precīzu informāciju, cik daudz kredītņēmēju atbilst šīm stingrajām likumprojekta prasībām. Piedāvātais parādu atlaišanas mehānisms paredzēts tik šaurai iedzīvotāju grupai, ka ministrija varbūt pat baidās to paredzēt. Var jau būt, ka atsaucība būs tikpat liela kā brīdī, kad 2008. gadā stājās spēkā Maksātnespējas likums, kas pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē paredzēja privātpersonām iespēju atbrīvoties no parādiem. Gada laikā maksātnespējas procesu ierosināja četrām personām.

Kaut Maksātnespējas likums grozīts jau vairākas reizes, joprojām reti kurš tai piesakās. Atbrīvošanās no parādiem šobrīd ir dārga, ilga, publiska un birokrātiski sarežģīta procedūra. Diemžēl Tieslietu ministrijas jaunā iniciatīva problēmu nespēj risināt, jo parādu atlaišana paredzēta ļoti nelielai sabiedrības grupai. Pat ja likumu pieņems, joprojām ievērojama sabiedrības daļa būs parādu nastas nospiesta.

Lai risinātu maksātnespējas problēmu, nepieciešams efektīvs parādu atlaišanas mehānisms personām ar saistībām līdz 40 000 eiro, nevis līdz 5 000 eiro, kā to paredz ministrijas jaunā iniciatīva. To var secināt no datiem, kas iegūti Rīgas Stradiņas universitātes īstenotajā Latvijas Zinātnes padomes projektā RELATE.LV par personām, kurām maksātnespējas process ierosināts laikā no 2011. līdz 2014. gadam. Proti, šo personu vidējais parādsaistību apjoms (mediāna), uzsākot bankrota procedūru, ir 65 000 eiro. Pat gadījumos, kad personai nav īpašuma, šo saistību apjoms ir vidēji 40 000 eiro. Citiem vārdiem sakot, reti kurš ar parādsaistībām līdz 40 000 eiro šobrīd piesakās maksātnespējai. Vēl retāk, ja saistības ir līdz 20 000 eiro.

Tieši attiecībā pret kredītņēmējiem, kuriem ir grūtības nomaksāt saistības apmērā līdz 40 000 eiro, ir nepieciešami steidzami risinājumi.

Piemēram, samazinot izmaksas, kuras pieteikuma brīdī tiek uzkrautas uz kredītņēmēja pleciem. Piemēram, samazinot ikmēneša maksājumus, kuri visu maksātnespējas procesa laiku ir jāpārskaita kredītņēmējiem, kas būtiski samazina iespēju kredītņēmējiem sekmīgi sasniegt parādu atlaišanu (arī par to liecina projekta RELATE.LV iegūtie dati).

Ministrijas likumprojekts paredz vēl kādu ierobežojumu, lai ātri atbrīvotos no parādsaistībām: kredītņēmējam nedrīkst būt nodrošinātie kreditori. Taču jau šobrīd vairums personu, kurām ierosināta maksātnespēja, tādu nav. Pēdējā, 2014. gadā, par kuru apkopoti dati, tikai aptuveni katram piektajam kredītņēmējam ir nodrošinātais kreditors.

 

 

 

Vai nav paradokss, ka personām, kurām ierosināta maksātnespēja, ir milzīgas kredītsaistības, vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, bet šīs saistības ir bez jebkāda seguma, bez nodrošinājuma? Šī unikālā situācija ir iespējama tāpēc, ka Latvijā daudzi hipotekārie kredīti ir ņemti ar radinieku, draugu un paziņu galvojumu. Tieši šie galvotāji šobrīd izjūt ilgtermiņa sekas no ekonomiskās krīzes, kura aizsākās pirms desmit gadiem. Tieši šiem iedzīvotājiem visakūtāk nepieciešama palīdzība risināt parādsaistību problēmu, kura jau gadiem neļauj iznākt no ēnu ekonomikas, atgriezties Latvijā un godprātīgi norēķināties par treknajos gados pieļautajām kļūdām – solidāri par to atbildību uzņemoties gan kredītņēmējiem, gan kredītdevējiem, gan arī valstij.

Diemžēl izskatās, ka tieslietu ministram Jānim Bordānam nav ne mazākās nojausmas, kur slēpjas problēmas sakne attiecībā uz pašreizējā privātpersonu maksātnespējas procesa neefektivitāti un kāpēc daudzi nespēj izrauties no parādu jūga. Tiek piedāvāts risinājums, kurš paredzami ir ar minimālu atdevi. Tiek piedāvāts risinājums, kurš paredzami nerisina pamatproblēmu. Šis populistiskais mēģinājums neko nemainīs daudzu kredītu nastas nospiesto iedzīvotāju dzīvē.

Ir nepieciešami daudz sāpīgāki un radikālāki risinājumi. Risinājumi, kuru ieviešanai nepieciešama pārdomāta politika un politiskā griba.

Šobrīd ne viena, ne otra Tieslietu ministrijā nav jūtama.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti