Lejuplādei vai straumēšanai pieejama digitālo audio failu sērija, kurā cilvēki runā - tāda varētu būt viena no klasiskajām podkāsta definīcijām. Taču tā vairs neatbilst realitātei, jo sabiedrības uztverē termins "podkāsts" saplūdis ar terminu "vodkāsts" jeb līdzīga veida video saturu, kas patērējams tīmeklī. To nākas secināt pēc Latvijas Radio pasūtītā "Snapshots" pētījuma pavasarī. Nacionāli reprezentatīvajā aptaujā, kurā uz intervijas jautājumiem internetā atbildēja 1002 respondenti, tieši video straumēšanas platforma "YouTube" norādīta kā galvenā podkāstu patēriņa vietne Latvijas auditorijai. Spilgts piemērs šo platformu saplūšanai ir pētījumā nosauktie atpazīstamākie Latvijas podkāsti. Proti, kā 8. zināmākais nosaukts "Pāļa bazars", kas pieejams tikai video formātā, turklāt tā vadītājs Jānis Krīvēns publiski pat uzsvēris, ka tas nav podkāsts.
Audio satura fanātiķi var tam pretoties un spītīgi palikt pie savas taisnības par to, kas ir podkāsts, taču šī ir tendence, ko, veidojot jaunus podkāstus vai meklējot veidus, kā palielināt sevis radītā satura auditoriju, jāņem vērā. Pat podkāsti, kas netiek filmēti, tieši "YouTube" platformā, izvietoti ar nekustīgu attēlu, var tikt pie plašākas ekspozīcijas, un šī platforma var kalpot kaut vai kā mārketinga rīks sava podkāsta popularizēšanai, jo "YouTube" šobrīd piedāvā daudz jaudīgāku meklētājprogrammu un spēcīgāku algoritmu, kas, salīdzinot ar šobrīd audio straumēšanas platformās pieejamo servisu, daudz labāk ļauj potenciālajam klausītājam pamanīt sev, visdrīzāk, interesējošu saturu.
Lai arī podkāsti ir salīdzinoši jauns mediju veids un savu "sprādzienu" piedzīvojis vien pēdējo divu trīs gadu laikā, Latvijas Radio pētījums liecina, ka trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju jau zina, kas tas ir, bet pat 44% jeb aptuveni 613 tūkstoši klausās podkāstus (nenorādot, cik bieži). Ikviens podkāstu veidotājs, kas ikdienā saskaras ar statistikas cipariem par savu radīto saturu, lieliski sapratīs, ka šie skaitļi ir maz ticami un drīzāk atbilstu ideālai pasaulei.
Tomēr tendences apstiprina izjūtu par podkāstu patēriņa izaugsmi. Proti, pēdējā gada laikā šī mediju produkta patērētāju loks audzis par 16,7%, jaunpienācējiem kopumā veidojot pat 38% no kopējā podkāstu klausītāju apjoma. Tiem, kuri jau veido podkāstus un izzina platformu piedāvāto demogrāfijas statistiku, arī mērķauditorijas portretējums nebūs pārsteigums - podkāstus Latvijā pārsvarā klausās latviešu tautības pilsētnieks ar augstāko izglītību vai ceļā uz to un pēc nodarbinātības statusa var piederēt jebkurai kategorijai. Krievu un angļu valodās saturu patērējošo podkāstu klausītāju profili gan mazliet atšķiras, piemēram, angliski podkāstus Latvijā klausās izteikti jauneklīgāka auditorija.
Auditorijas portretējums loģiski saskan informācijas resursu sarakstu, kur klausītāji visbiežāk uzzina par jauniem podkāstiem - internets kā tāds, sociālie tīkli, draugu ieteikumi un pašu podkāstu aplikācijās pieejamie meklētāji un topi. Ar pēdējiem var sasaistīt Latvijas Radio veiksmīgo pieredzi satura virzīšanā. Proti, Latvijas Radio 4 - Doma laukums radītais bērnu literatūras podkāsts "В гостях у книжки" piedzīvoja ievērojamu klausījumu skaita palielināšanos brīdī, kad izdevās pārliecināt kādas platformas redaktorus iekļaut šo podkāstu bērniem paredzētajā plejlistē jeb atskaņošanas sarakstā. Ir platformas, kur šāda veida virzīšana notiek, runājot uzreiz ar redaktoriem, bet citās šādiem nolūkiem paredzētas pat speciālas pieteikuma formas.
Tāpat palīdzīgu roku spēj sniegt tā saucamā tīklošanās, podkāstu veidotājiem vai nu ejot ciemos citam pie cita vai iegādājoties reklamējošu minūti vai divas citā līdzīgai tematikai veltītā podkāstā. Piemēram, podkāstam "Природа вещей" 10. jūnijā izskanēja reklāma citā populārā krievu valodā skanošā zinātnes tēmai veltītā podkāstā "The Big Beard Theory", un šī divu minūšu slavas dziesma nekavējoties ļoti jūtami palielināja arī paša "Природа вещей" klausījumu, klausītāju un abonentu skaitu. Skaidrs, ka, meklējot šādas reklāmas iespējas ārpus Latvijas, tas, ļoti iespējams, prasīs arī finansiālo ieguldījumu, taču mūsu valsts robežās lielākoties atbilstoši podkāstu tirgus realitātei iespējamas arī bezmaksas sadarbības vai tā saucamie barteri. Kā norādīja apbalvota BBC radio žurnāliste, šobrīd mediju konsultante Dina Ņūmena, podkāsti Latvijā šajā attīstības stadijā savā starpā nekonkurē, tie palīdz cits citam: "Šis medijs attīstās ātri. Baltijā, un arī Krievijā, šobrīd ir tikai pirmais podkāstu attīstības posms. Joprojām ir daudz cilvēku, kurus iespējams iepazīstināt ar podkāstiem, tāpēc neesam konkurenti, esam palīgi cits citam."
Par šo un citām tēmām aizvadītajā nedēļā Starptautiskajā podkāstu dienā tika runāts Latvijas Radio podkāsta "Raidnīca" bonusa epizodē "Kā nocopēt klausītāju?", ko iespējams ne tikai noklausīties populārākajās audio straumēšanas platformās, bet arī noskatīties zemāk izvietotajā video.
