Andrejs Siliņš: «Dokumentārijs» atver naratīva podkāstu durvis Latvijā

Vecā gada nogale un jaunā gada sākums ierasti ir laiks, kad tiek veidoti dažādi apkopojumi un topi, tiek pasniegtas dažādas balvas, un arī podkāstu rūpniecība ne ar ko neatšķiras. Pērngad raidierakstu industrija spēra vēl vienu platu soli uz priekšu savā attīstībā gan pasaulē, gan Latvijā – to apliecina gan dažādi statistikas rādītāji, gan ekspertu novērojumi.

Lielākā podkāstu platforma pasaulē “Spotify” gada nogalē publicēja atskatu par aizvadīto gadu un, lai gan lielākoties šīs publikācijas saturs bija reklāma tam, cik labs ir pašam “Spotify” piederošais podkāstu hostēšanas serviss “Anchor”, tā atklāja arī kādu interesantu faktu. Proti, 2021. gada laikā “Spotify” platformā publicēti vairāk nekā 1,2 miljoni jaunu podkāstu. Nevis epizožu, bet podkāstu jeb raidījumu, šovu – sauc kā gribi.

Raidierakstu pionieris “Apple” šādus datus par savu platformu pats oficiāli neizplata, jo droši vien nevēlas izskatīties sliktāk par principiālajiem konkurentiem, kas nu jau aizsteigušies garām. Tomēr raidierakstu pasaulē zināmais Deniels Džei Luiss, kurš pats sevi dēvē par podkāstu advokātu, izstrādājis algoritmu, kas apkopo datus par jauniem podkāstiem un epizodēm tieši “Apple” lietotnē. Tas rāda, ka “Apple Podcasts” platformā pagājušā gada laikā publicēti nepilni 570 tūkstoši jaunu podkāstu. Joprojām milzīgs skaitlis, bet – reizes divas mazāks nekā “Spotify” deklarētais. Savukārt vietnē podcastindex.org pieejamā informācija rāda, ka pasaulē kopumā ir vairāk nekā 4,5 miljoni podkāstu. Tiesa, šī ir jauna vietne, un tajā pieejamie dati mēdz atšķirties dienu no dienas.

Lielākās apbalvošanas ceremonijas par gada labākajiem veikumiem podkāstos vēl priekšā, bet dažādi mediji savus labākos jau publicējuši. "Los Angeles Review of Books", kas pārsvarā nodarbojas ar literatūras kritiku, jau publicējis savu 2021. gada labāko podkāstu sarakstu. Lai gan tajā ir desmit podkāsti, nosaukšu jums vienu, šī medija ieskatā pašu labāko. Tas ir podkāstu tīkla “Radiotopia” veidotais "S***hole Country". Tie ir audio memuāri astoņās daļās par sievieti, kura nāk no Ganas, bet nu jau ilgi dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs un kurai vecāki piedāvā iespēju atgriezties uz dzīvi Ganā. Šajā podkāstā ir pilns komplekts – stāsts par dzīves izvēlēm, rasu jautājums, Tramps un viņa politika, Disnejlenda, LGBTQ kopiena un dzīve tai nedraudzīgā vidē. Visam caurvijas pašas varones progresīvās politikas strāvojums.

Savukārt medija "New York" interneta portāls Vulture.com apkopojis 150 ekspertu balsojumus par 2021. gada labākajiem podkāstiem. Visvairāk balsu saņēma podkāsts "Maintenance Phase", kurā katru otrdienu tiek runāts par labsajūtu un veselīgu dzīvi, bet nepārprotiet – runa šeit nav tikai par sportošanu, diētām un tamlīdzīgām lietām, bet par spēju sadzīvot ar savu ķermeni – tādu, kāds tas ir.

Latvijā podkāstu vide, lai arī strauji augoša, vēl ir maza, un šāda gada labāko noteikšana nenotiek un paliek katra paša klausītāja pārziņā. Podkāstā “Raidnīca” viesi regulāri nosauc savus iecienītākos podkāstus, un tas ir labs veids, kā mēģināt atklāt sev vēl nezināmu raidierakstu. Dati rāda, ka no Latvijas Radio satura podkāstu lietotnēs vislielākais patēriņš pērn bija bērnu saturam: “Pasakas”, “Labu nakti – pasakas” un “В гостях у книжки”. No satura, kas nav radīts bērniem, vislabāk patērēts tiek raidījums “Krustpunktā”, kam seko “Atvērtie faili” un “Zināmais nezināmajā”. Bet starp Latvijas Radio oriģinālsatura podkāstiem vislabāk klausījās “Kā ir būt” un gada nogalē uzplaukušo “Dokumentāriju”.

Pirmajā “Raidnīcas” šī gada epizodē kā savu 2021. gada spilgtāko notikumu podkāstu vidē “Bize vaļā” vadītājs Dāvis Freibergs izcēla to, ka “Atvērtie faili” un “Dokumentārijs” atvēruši naratīva podkāstu durvis, iedvesmojot raidierakstu veidotājus Latvijā domāt par podkāstiem ne tikai kā intervijām, bet arī citu veidu formātiem. Dāvis izcēla arī dzīvā audio čata, piemēram, “Clubhouse” parādīšanos, kas paver iespēju iesaistīt satura radīšanā auditoriju un paplašina satura formātus, kā arī to, ka pasaulē aizvien vairāk podkāstu kļūst ekskluzīvi jeb pieejami tikai viena veida platformās, kas ir pretrunā ar to dabu, kādā podkāsti dzīvojuši līdz komercializācijai (aizvadītā gada laikā pirmoreiz reklāmas ieņēmumi podkāstos tika prognozēti virs viena miljarda dolāru) – kad tie visi bija tehnoloģiski brīvi pieejami, tāpēc nonāca maksimāli daudz platformās.

Tikmēr raidieraksta “Pieturzīmes” veidotāja Aiga Veckalne uzsvēra – fakts, ka top studentu pētnieciskie darbi par raidierakstiem, liecina, ka šis medija veids kļuvis ievērības cienīgs, jau sasniedzis noteiktu kvalitāti un nostabilizējies. Aigai izcelšanas vērts šķita arī fakts, ka pērn parādījušies aizvien vairāk jaunu podkāstu dažādām organizācijām, piemēram, Satversmes tiesai. Tāpat raidieraksta “Pieturzīmes” vadītāja atzīmēja to, ka 2021. gadā pirmo reizi Latvijā tika atzīmēta Starptautiskā podkāstu diena, organizējot diskusiju par podkāstiem.

Ievadot 2022. gadu, tas jānovēl gan izdevies un veselīgs, gan lai daudz jaunu audio atklājumu lutina ausis un prātu šajā gadā!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt