Andrejs Šavrejs: Tā novēlēja Hercs Franks «Baiļu robežā»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pamēģināšu uzrakstīt vienkārši par neticami sarežģīto. Par pagājušajā gadā no mums aizgājušā Herca Franka pēdējo filmu "Baiļu robeža", ar kuru iepazīstināja nesen atklātajā pirmajā Rīgas Starptautiskajā kino festivālā. Filma - novēlējums, atbilstoši kuram katrs daudzmaz gudrs cilvēks manto visai sarežģītu, ja tā var teikt, morāli. Un pēc kuras daudziem krūtīs paliek pilnīgi reāls fizisks smagums kaut kur dvēseles rajonā.

Sākumā daži diezgan svarīgi fakti. Par filmas līdzproducentu kļuva viens no pazīstamākajiem Krievijas dokumentālistiem Vitālijs Manskis, viņš ir arī prezidents nežēlastībā kritušajam Krievijas kinofestivālam "ArtDocFest", kurš tika atklāts Rīgā vienlaikus ar mūsu festivālu. Filma ir uzņemta par Latvijas un Krievijas naudu, ar valsts struktūru atbalstu. Klasiķa jau nofilmēto materiālu montēja Marija Kravčenko, kura pirms seansa pateica, kā man šķita, diezgan svarīgu niansi, kas var kaut ko atšifrēt klasiķa filmā. Lai gan kino viss ir diezgan skaidri un tieši. Katru reizi, kad filmas veidotāji sanāca kopā, Franks uz tāfeles rakstīja: "Dzīve vienmēr pārsteidz!"

Lūk, tā, elementāri - reālistisks sižets. Stāsts par slepkavu, kurš nogalināja Izraēlas premjerministru, Nobela prēmijas laureātu Ichāku Rabīnu. Viņš, meklējot mieru, atrada trīs lodes no Igala Amira - Rabīna tautieša, kurš uzskata, ka, tā rīkojoties, ir vienpersoniski upurējies. Rezultāts - mūža ieslodzījums vieninieka kamerā un Apsolītās zemes visapsargatākā noziedznieka statuss.

Šīs pusotru stundu garās filmas pirmo pusi man šķita, ka tā ir parafrāze no tā paša Franka "Augstākās tiesas" - padomju laika patiešām novatoriskas kinolentes. Tas ir stāsts par Latvijas PSR uz nāvi notiesātu slepkavu, ar kuru filmas veidotāji izrunājās no sirds un... ziniet, zināmā mērā satuvinājās. "Augstākās tiesas" galvenā tēma bija nedaudz piesegts teoloģisks zemteksts un neticama cerība, ka cilvēkam nav tiesību nogalināt citu cilvēku, ka šim slepkavam piespriedīs mūža ieslodzījumu. Tā nepiepildījās, viņu nošāva. Starp citu, ne visiem ir zināms, ka vēl pie labas veselības esošais "Augstākās tiesas" operators Andris Seleckis (izcilā kinorežisora Ivara Selecka brālis) pēc tam vienā naktī nosirmoja.

Filmā "Baiļu robeža" varonis paliek dzīvs, taču ieslodzījumā. Bet tālāk - "dzīve vienmēr pārsteidz". Pat brīnos, ka ar šādu sižetu Holivuda neuzņēma kārtējo melodrāmu.

Parādās sieviete Larisa, emigrante no PSRS, un, spriežot pēc sarunām ar viņu un atsauksmēm par viņu, patiešām intelektuāla dāma. Viņa sāk sarakstīties ar Amiru un pēc kāda laika (pēc gadiem!) viņai izdodas ar viņu satikties. Vēl daži gadi pagāja, lai panāktu iespēju abiem saskarties ar rokām. Tiesas ainas, žurnālistu jautājumi par to, vai tā tiešām ir mīlestība?

Pirmās stundas beigās filma - dzīve veic neticamu pagriezienu: Larisa un Amirs iesniedz pieteikumu par laulības noslēgšanu. Visus šos gadus Izraēla mutuļo par šo tēmu. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju nolād patiesi diža cilvēka slepkavu. Filmā ir kinomīļiem kolosāls kadrs - Rabīna slepkavības 12.gadadienā simtiem ebreju, daži raudot, pretī cietumam nolād slepkavu. Tik daudz naida! Un ātrs kadrs - viens ebrejs maliņā klusi lūdzas. Svarīgs moments.  

Varētu šķist, ka šo naidu nav grūti saprast - iedomājieties, ka nogalināts jūsu tēvs vai māte. Rabīns vairākumam izraēliešu, domāju, bija tik tuvs kā pašu tēvs.

Ir grūtāk saprast ko citu - kāpēc tā rīkojās Larisa. Vai tas ir reklāma triks? Slepens eksperiments? Bībeles varone? Mīlestība?

Kadrā mirstošais Hercs Franks sarunā ar Mariju Kravčenko temperamentīgi izsaucas: "Nē taču, es negribu banālu stāstu par mīlestību, tas tā nav!" Hercam Frankam vienmēr patikuši pretrunīgi stāsti, par vienu no kuriem viņš vēsta uz savu baiļu robežas (kā tieši - nedaudz vēlāk).

Tālāk "Holivudas" sižets izdara fenomenālu pagriezienu: pēc gadiem Larisai un Amiram atļaus tikties astoņas stundas mēnesī. Un - pat intīmus sakarus istabā, kur nav videonovērošanas. Izraēlas iedzīvotāji saka telekamerā: "Viņam ir jāsapūst cietumā!" Tas ir viens no maigākajiem izteikumiem šajās intervijās.

Tikmēr piedzimst dēls...

Visas filmas garumā skan Amira telefonsarunas ar dēlu. Rabīna slepkava pakāpeniski stāsta Bībeles sižetus. Un sapņo par jaunu tikšanos. Un lūdz nodot klausuli viņa mātei, kamēr nav pārtraukta saruna. Bet sarunu pārtrauc...

Ko tas nozīmē - būt uz baiļu robežas? Domāju, atbilde tam ir Amira vārdos, kurus viņš sacīja telefonsarunā ar mazo dēlu: "Es nebaidos nekā, izņemot Viņu!"

Lūk, patiešām augstākā tiesa! Un tiek rādīti kadri par atvadīšanos no Franka. Uzraksts uz kapsētas atvadu zāles tablo: "Hercs Franks - 15.00". Franka mirstīgās atliekas. Viņam, domājams, tur ir ko pateikt. Viņam. Ak, un cik lieliska kadrā ir Jeruzalemes kapsēta, kuru filmas operators ir uzņēmis no putna lidojuma!

Tātad - par Herca Franka novēlējumu. Es par šiem punktiem pastāstīju Marijai Kravčenko un Vitāljam Manskim. Viņi teica, ka secinājumi ir pareizi.

1. Patiešām - pats sarežģītākais dzīvē, kā zināms, ir divas lietiņas. Pateikt "Piedod" un "Es tevi mīlu". Turklāt īpaši sarežģīti ir pateikt to ienaidniekam.

2. Briesmīgākā un sarežģītākā lieta - mums visiem ir grūti neatbildēt uz ļaunu ar ļaunu. Vai vienkārši paklusēt. Un jau gandrīz neiespējami ir atbildēt ar labu. Tāda ir dzīve. Mēs neesam Dostojevska idioti, ne arī Jēzus Kristus, lai pagrieztu kreiso vaigu, kad ir saņemts sitiens pa labo. Tāpēc Paradīze uz Zemes nav iespējama. Tur - varbūt.

3. Galvenā varoņa tālākais liktenis ir neapskaužams. Un acīmredzami šausmīgs. Es domāju nevis Rabīna slepkavas likteni - paies vēl 21 gads, apritēs 40 gadu kopš slepkavības, viņš sēdēs un, iespējams, sapratīs kaut ko svarīgāku. Es ar to domāju šo puisēnu, viņa dēlu. Viņš praktiski ir izraidītais, viņa ķermenis, kas tiek rādīts filmā kārtējās telefonsarunas laikā, ir tēva - slepkavas ķermeņa atkārtojums, līdz pat miesai. Viņš sēžas taksometrā, un, atbildot uz viņa izbiedēto skatienu, viņam saka: "Nebaidies, mēs tevi nenogalināsim!"

Un tā, bez šaubām, ir traģēdija. Pasaules mēroga. "Neviena revolūcija nav bērna asaras vērta"? Taču ir cerība, ka Larisa to visu tomēr neizdarīja velti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti