Anda Rožukalne: Žurnālistikai līdzīgs politikas izstrādājums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Šāgada televīzijas (TV) jaunumi nav iedomājami bez politiķu vadītiem raidījumiem. Tā ir tik būtiska tendence Latvijas mediju vidē, ka tās nozīmi vērts pārdomāt nosacītās televīzijas sezonas beigās. 

Raidījumi ir vairāki, bet šoreiz par Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina projektu “Eiropa bez cenzūras”. Kopš 19.aprīļa raidījums skatāms svētdienu vakaros ietekmīgākajā TV kanālā krievu valodā PBK. Tā nosaukumā izmantots savulaik populārā interviju raidījuma “Bez cenzūras” zīmols, šo programmu Mamikins vadīja TV5 un neilgu laiku arī ''RenTV''.

Raidījuma pieteikumā Mamikins saka: „Eiropas politiķu apspriežu laikā televīzijas kamerām un žurnālistu acīm daudz kas paliek apslēpts. Taču tieši tajās tiek pieņemti izšķiroši lēmumi, kas nosaka Latvijas un visas Eiropas likteni. Es, Andrejs Mamikins, tagad esmu tur – iekšpusē. Dalīšos ar jums informācijā, ko citi izstāstīt nevarēs”. 

Andrejs Mamikins ir profesionāls žurnālists. Savu popularitāti pamazām uzkrāja, strādājot televīzijā. Ļoti viegli no “Saskaņas” 2014.gada majā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.

Kad Mamikins kļuva par deputāta kandidātu, viņš, sekojot profesionālās ētikas apsvērumiem un likuma prasībām, uzreiz pārtrauca darbu tiešajā ēterā.

Jaunais projekts liecina par atkāpšanos no principiem. Lai ko viņš pats sacītu par projektu, Mamikins pašlaik ir aktīvs politiķis, bet raidījumā uzņēmies vadītāja un žurnālista lomu. Ja viņš būtu gribējis piedalīties projektā, ko varētu saukt par aculiecinieka piezīmēm vai aizkulišu reportāžām, tad nedrīkstētu būt galvenajā lomā.

Uz jautājumu par politiķa veidotas programmas ētisko pusi, Pirmā Baltijas kanāla (PBK) īpašnieka ''Baltic Media Alliance'' pārstāvis aģentūrai ''Leta'' atbildēja, ka tas nav kanāla produkts, jo tiek iepirkts no producentu grupas: “Iepriekšējās sadarbības pieredze dod pamatu uzskatīt, ka arī šoreiz raidījums tiks veidots atbilstoši vispārpieņemtiem žurnālistikas profesionālajiem un ētikas standartiem.“

Pirms projekta uzsākšanas izteiktā cerība neatbilst realitātei. Tāpēc vērts parunāt par raidījuma saturu. Tajā profesionāli veiklā stilā ir apvienoti galvenie Kremļa propagandas Eiropas Savienībai (ES) veltītie akcenti, pasniegti Mamikina un viņa kolēģu stilā, lokalizēti Latvijas auditorijai. Fakti tiek sajaukti ar komentējošu (pārsvarā nicīgu attieksmi pret ES) skatījumu. Par to liecina jau pirmā raidījuma  tēmas: Krievijas kanālu slēgšana, eiro devalvācija un intervija ar Igaunijas Centra partijas deputāti Janu Toomu, par kuras darbību savā ziņojumā skarbus vārdus teikusi kaimiņvalsts Drošības policija. Eiropas jaunumu sarakstā līdzās neitrālām ziņām ir informācija par Lietuvas deputāta gatavoto rezulūciju par attiecībām ar Krieviju, kas „piesātināta ar blīvu antikrievijas retoriku“.

Intervijā Mamikins pievēršas uzvedinošiem jautājumiem, vai Igaunijas deputātei nav jāpiesargās runāt krieviski, Putina valodā. Seko mazliet ironisks sižets par to, kā vajadzētu cīnīties pret Krievijas propagandu. Secinājums: politiķi krievvalodīgos iedzīvotājus uztver kā intelektuāli nepatstāvīgus, ar kuriem nevajag vis sarunāties, bet kurus vajag ietekmēt. Tālākā intervija aizvirzās sarunā par to, ka krievu valodas kanāli Baltijas iedzīvotājiem būs kontrpropaganda, kas neesot demokrātiski. Iznāk tāda kā Ziemeļkoreja, piebilst Mamikins.

Domāšanas klišejas, manipulatīva argumentācija, kas raksturo Kremļa mediju kultūru turpinās gan šajā, gan citos Mamikina raidījumos. It kā neitrāla sarunu un ziņu programma atražo Krievijas kanālos pārāk bieži dzirdētās propagandas shēmas par to, cik visi ir naidīgi pret Krievoju un šo nepatiku uztur visai neveiksmīgais ES projekts. Ja nepieciešams, raidījums kritizē politiskos oponentus, iznīcinot to argumentus. Atsevišķi sižeti ir izteikti vienpusīgi, tie nepēta realitāti, bet atlasa informāciju, ko pasniedz ar jau iepriekš izplānotiem secinājumiem.

Otrais raidījums veltīts Krievijas kanāla "RenTV Baltija'' slēgšanai Lietuvā. Tēma ir ļoti aktuāla arī pašam PBK. Lai gan lēmums par aizliegšanu demonstrēt ārpus ES veidotas programmas uz trim mēnešiem pieņemts janvārī, plašs sižets izveidots aprīļa beigās. Ielu intervijās ļaudis pauž skeptisku viedokli par aizliegumu. Bet Mamikins savā pieteikumā jau sākumā visu saliek pa plauktiņiem: nerunāsim par kanāla saturu, bet par preses brīvību, kas ir viena no galvenajām brīvībām.

Tā arī ir populāra stratēģija – diskreditēt oponentu ar demokrātijas pamatpīlāru palīdzību. Neuzdrošinos domāt, ka Mamikins nezina, kas ir preses brīvība, kādi tās ierobežojumi, kā vārdā tā vajadzīga demokrātijā un kā atšķiras no propagandas. Tāpēc teikšu, ka svētu jēdzienu diskreditācija, tāpat kā citos Krievijas propagandas kanālos, tiek prasmīgi izmantota arī projektā „Eiropa bez cenzūras“. Apzināti, plānveidīgi un izvēloties mērķim noderīgus informācijas avotus, sarunu partnerus.

Tālāk izvēršas pavisam interesanta saruna, kurā Mamikins pēkšņi nezina, kas ir nacionālā naida kurināšana un, piesaucot Staļina ieguldījumu cīņā pret nacismu, izsaka bažas, ka kādam šie vārdi varētu izskatīties pēc komunisma propagandas. Vienā teikumā ir tāds juceklis, ka gribas ieteikt deputātam tomēr vairāk lasīt un tikt skaidrībā par pamatjautājumiem, par kuriem viņš publiski uzstājas. Bet nav vērts, jo tāda ir metode – dikreditēt jebko, arī patiesību, arī profesionālos principus un panākt savu.

Tā ir prasmīgi savērpta informācija, kura tiek veidota nevis lai iepazīstinātu, bet gan lai iegūtu gatavu politisko ideju ruporu. Vienlaikus raidījums ir pagarlaicīgs, jo vienveidīgs. Daudzi sižeti ir uzsvērti vienpusīgi, te gandrīz neatrast no sen gatavā, Krievijas propagandas straumē līdzi peldošā skatījuma atšķirīgus viedokļus.

Mamikinam kā politiķim šis projekts ir ļoti izdevīgs. Viņš izliekas par žurnālistu, bet nodarbojas ar politiku, uzturot un vairojot savu popularitāti. Tā ir žurnālistikai līdzīgā politika, ko var redzēt arī citur, kas tiek akceptēta kā normāls mediju saturs. Ja vēstītājs ir populārs un viņa saturs pieņemams, lai strādā. Lai turpina manipulēt un piesārņot ne tikai vidi, kurā darbojas, bet arī sabiedrības izpratni par mediju un žurnālistu uzdevumiem.

Ja bezcerīgi runāt par politiķa atbildību un labo praksi izvairīties no šādām politiskās darbības izpausmēm, tad ļoti vietā ir skatīties uz mediju organizācijas ētiku. PBK kopā ar šo projektu ir ļoti grūti pierādīt, ka raidījums - gan kā projekts, gan pēc satura - atbilst profesionālās ētikas principiem un arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma nosacījumiem.

Nākamjā emuārā – par Saeimas deputāta Edvīna Šnores vadīto raidījumu bezmaksas virszemes digitālās televīzijas kanālā ''Rīga TV24''.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti