Atbildes uz mediju vides pārmaiņu lielajiem jautājumiem tiek meklētas un jau atrastas. Dažas no tām vēl vienā blogā par konferenci Changing Media and Democracy:25 Years of Media Feeedom and Public Sphere in Eastern and Central Europe, kurā divu dienu laikā tika prezentēti vairāki pētījumi – saturs mediju mobilajās aplikācijās, sociālo mediju loma sabiedrības mobilizācijā un žurnālistu darbā.
Lūk, īsi par dažiem secinājumiem. Žurnālisti sociālajos portālos smeļas idejas, seko diskusijām, bet uzskata, ka tieša saruna ar informācijas sniedzēju ir vērtīgāka un drošāka. Sociālie mediji sniedz daudz informācijas, bet tie arī ir lieli laika zagļi, nereti žurnālista darbā tie palīdz visai maz. Polijas žurnālistu pētījums rāda, ka tviteris ir parocīgāks profesionālajām vajadzībām, bet "Facebook" tiek uzskatīts par privāto telpu, kurā darba lietas netiek kārtotas un kas paredzēta personisko attiecību uzturēšanai, stāstīja Pāvels Baranovskis no Vroclavas universitātes.
Savukārt mediju mobilo aplikāciju aizstāvjiem būtu vērts aizdomāties, ka lielāko daļu ziņu mobilo telefonu lietotāji cenšas atrast ar interneta meklētāju, nevis aplikāciju palīdzību.
Lai gan informācijas saņemšana viedtālrunī ir ērta, ātra un ietaupa laiku, vienlaikus, ja seko tikai auditorijas vēlmēm, tad tā pieprasa, lai viedtālrunī ziņu būtu mazāk, tās būtu vēl īsākas, vienkāršotas, ar mazākiem attēliem, liecina pētījums, ko veikusi Georgeta Drula no Bukarestes universitātes.
Krievijā daļa aktīvās sabiedrības sociālos portālus izmanto kā konvenciālo mediju alternatīvu. Kamēr daudzi interneta lietotāji sastopami sociālajā portālā vkontakte.ru, ko lieto 110 miljoni cilvēku, Krievijas intelektuālā elite, organizējot alternatīvus politiskus pasākumus, protesta mītiņus un citas aktivitātes, par tām stāsta "Facebook" (9 milj. lietotāju Krievijā). Pasaules ietekmīgākā sociālā vietne pamazām aizstāj agrāk Krievijā tik populāro blogu platformu LiveJournal.com, jo "Facebook" ir vairāk funkciju. Lai cik svarīga būtu sociālo portālu loma Krievijā, aptaujā par to, kuri mediji bija nozīmīgāki protestu organizēšanā 2013.gadā Maskavā, izrādījās, ka joprojām ļoti, ļoti svarīgi ir tradicionālie mediji – to saturs un spēja uzrunāt savus lasītājus, aicinot tos atbalstīt nozīmīgas sociālās kustības.
Mēs redzam, cik intensīvi avīzes, žurnāli, TV un radio kanāli informē par savu saturu sociālajos medijos, cik aktīvi virtuālie draugi pievērš cits cita uzmanību interesantiem rakstiem, sižetiem, filmām, raidījumiem, tomēr darbošanās sociālajos portālos nenodrošina citu mediju auditorijas pieaugumu.
Vidzemes augstskolas docents Jānis Buholcs, konferencē prezentējot Latvijas auditorijas mediju lietojuma pētījumu, secināja, ka interneta mediji vairāk rada jaunas auditorijas nekā aizvilina esošās no citiem medijiem.
Taču sociālo mediju auditorijas pieaugums citiem lielu labumu nedod. Sociālajos medijos ir daudz interesantu lietu, ko darīt, un tradicionālo mediju saturs ar tām daudzos gadījumos acīmredzot nespēj konkurēt.
Īsa atbilde uz sākumā uzdotajiem jautājumiem ir – nē. Sociālie portāli sniedz daudzas iespējas žurnālistiem, tie izmaina sabiedrību un mediju vidi, bet to unikālās iespējas neaizstāj labu mediju profesionāļu darbu, ne arī ļauj darboties pēc agrāk pierastajiem modeļiem. Tāpēc mediju un žurnālistikas pētījumi turpinās, vēl pēc 25 gadiem to rezultātiem būs ļoti maz kā kopīga ar šīs vasaras sākumā notikušajā konferencē diskutēto. Tāda varētu būt vienīgā drošā prognoze.
