Tātad „Autoradio” pārstāvis aģentūrai "LETA" paziņoja: „Domāju, ka tieši dažādība paustajos viedokļos dod mūsu klausītājiem patiesu iespēju būt „nezombētiem” ar viena vienīgā valstiskā redzējuma paušanu absolūtā vairumā mediju. Vienmēr esmu domājis, ka patiesa brīvība ir tad, kad tiek dotas izvēles iespējas”.
Par „Autoradio” retais bija dzirdējis līdz 22.februāra vakaram, kad LTV1 „De facto” informēja, ka šis radio sadarbojas ar „Sputņik”, kura ļaudis jau labu laiku meklē darbiniekus Latvijā un citās valstīs. Izlasot satura veidošanas principu pamatojumu, ieturētu banālākajās austrumu kaimiņvalsts demagoģijas tradīcijās, gribēju pārbaudīt, ar ko saistīta Alda Liepiņa pieminētā „patiesā brīvība”, ja jau viņš veikli cēlus jēdzienus noved līdz absurdam un publiskus melus uzdod par viedokļu dažādību. Uz šo jautājumu palīdz atbildēt informācija par dibinātājiem un mulsinošā Latvijas un Krievijas „Autoradio” zīmolu sakritība.
Lai atrastu atšķirību starp Latvijas „Autoradio” un Krievijas lielā mediju koncerna „Prof-Media” dibināto „Autoradio”, jābūt ļoti vērīgam - varat salīdzināt: Latvijā un Krievijā. „Autoradio” Latvijā pārraida vairākus „Sputņik” raidījumus. Pagaidām to nav iespējams liegt, jo uzņēmumam izsniegtajās licencēs atļauts pārraidīt neatkarīgu producentu saturu, neminot producenta izcelsmes valsti. To varēs mainīt, kad no nākamā gada 1.janvāra spēkā stāsies Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izstrādātie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, sarunā skaidroja NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
LETA un citi mediji jau rakstīja, ka Latvijā skanošie „Autoradio’” pieder Igaunijā reģistrētai akciju sabiedrībai „Radio N”, to veido četri uzņēmumi: SIA „Autoradio Rīga”, SIA „Autoradio Latgalē”, SIA „Autoradio Daugavpils”, SIA „Autoradio Rēzekne”.
Tie saņēmuši apraides licences, reģistrēti Zaķusalas krastmalā 3, tos visus pārstāv valdes locekle Natālija Bokudžava, liecina informācija NEPLP mājaslapā.
Vēsturiski uzņēmuma īpašnieku vidē atrodami ar biznesu un politiku saistīti cilvēki, kas aktīvi darbojas Latgalē, sākot ar Oļegu Guščinu, Aleksandru Mirski un Ēriku Teilānu.
Pilns viņu saraksts un dažādie ar radio saistītie uzņēmumi apskatāmi manā grāmatā „Kam pieder Latvijas mediji?
Bet Latvijā maz lasīts par to, kas ir A/S „Radio N”. Igaunijas Harju novadā reģistrētā uzņēmuma vadībā ir tikai Latvijas iedzīvotāji: Jevgenijs Griškevičs (padomes priekšsēdētājs, dibinātājs un īpašnieks), Dmitrijs Denščikovs (padomes loceklis), Genadijs Seibutis (padomes loceklis), Anita Laizāne (valdes locekle) – viņa ir vienīgā, kuras vārds minēts gan Igaunijas, gan Latvijas Uzņēmuma reģistra informācijā.
Igaunijas uzņēmuma reģistra informācija
Tātad „Autoradio” dibinātāji nevis atraduši investoru Igaunijā, bet vienkārši pārcēlušies pāri robežai. Varbūt mazliet noslēpušies? Saikni ar Aleksandra Mirska interesēm radio nav zaudējis, ja jau pirmais sižets tā mājaslapā stāsta par viņa aktivitātēm.
Bet tas vēl nav viss par „Autoradio”; tā īpašnieku vidū ir arī Lielbritānijā reģistrētā „Lacom Trade LLP”. Tā dibināta 2010.gadā Birmingemā, „Lacom Trade LLP” divi pārstāvji nāk no Belizas, viņu adrese ir Belize City trešajā stāvā valstī, kas plaši pazīstama kā ārzonas kompāniju paradīze.
Būtībā varam uzticēties „Autoradio” vadītāja skatījumam uz zombēšanas būtību, jo viņa uzņēmums uzrāda vairākas pazīmes, ka šim radio ir plaša un daudzveidīga pieredze zombēšanā.
