Ne tikai Latvijā latviešu un krievu portālu informācija tiek uzskatīta par problēmu, ne velti Igaunijas sabiedriskais medijs "Delfi" īpašniekiem par krievu saturu prasa: “Ko, ellē, jūs darāt!”, bet postimees.ee (viens no Tvnet un Apollo īpašnieka "Eesti Media" projektiem) savāc portāla "Delfi" pārstāvju atbildes un cenšas analizēt satura veidošanas stratēģijas. Ļoti interesanta lasāmviela, kas var palīdzēt saņemt atbildes par Latvijas portālu saturu!
Latvijā Ukrainas notikumu ziņu mutuļi un Krievijas valdības kontrolēto mediju informācija daudziem portālu ikdienas lietotājiem liek daudz asāk ieraudzīt katrai auditorijas grupai adresēto ziņu atšķirības. Cik tās nozīmīgas?
Nolēmu uzmanīgi palasīt Delfi, Apollo un Tvnet ziņas, vienlaikus veicot īsu kontentanalīzi, kas palīdzētu identificēt ziņu tematus, avotus, autorus*.
Vienlaikus skaidroju Krievijai un Ukrainai veltīto ziņu īpatsvaru, avotu skaitu, informācijas izcelsmi.
Šoreiz par Ukrainas konflikta ziņām**.
Pirmais secinājums pēc portāliem veltītām stundām un gandrīz tūkstoš pārskatītām un pārlasītām ziņām – informācijas par Ukrainas notikumiem ir salīdzinoši maz, mazliet vairāk – krievu valodā lasošajiem.
No 42 līdz 56 ikdienas publicētajām ziņām Delfi.lv 2 – 4 veltītas Ukrainas notikumiem, gandrīz tikpat – 3 līdz 5 ziņas par Ukrainu – ikdienas publicētas rus.delfi.lv.
Tvnet latviešu versijā no 50 – 72 ziņām arī trīs četras katru dienu stāsta par Ukrainu, Apollo – piedāvā par dažām ziņām vairāk, savukārt rus.apollo.tvnet.lv ir visvairāk informācijas - vismaz septiņi Ukrainas jaunumi katru dienu (no 90 – 100 ikdienas publicētajām ziņām).
Latvijas lasītājiem piedāvātās ziņas radītas dažos Krievijas vai Ukrainas medijos un ziņu aģentūrās. Visi portāli izmanto vienus un tos pašus avotus, daļu ziņu, lasot ārvalstu medijus, piedāvā arī LETA un BNS. Par Ukrainu Latvijas portālu auditorija galvenokārt lasa lenta.ru, gazeta.ru. unian.ua, daudz Krievijas valdības dibināto aģentūru "ITAR-TASS" un "RIA Novosti" ziņas. Nereti tās ir vēl kāda cita medija sniegtās informācijas lakonisks pārstāsts, tātad dubults vai trīskāršs vienas un tās pašas informācijas atstāstījums, kura izcelsme ir divas trīs ziņu aģentūras.
Ziņu avotu klāsts ir vienveidīgs. Lielākajai daļai ziņu ir tikai viens avots, proti, tās atreferē, piemēram, Ukrainas prezidenta Porošenko paziņojumus vai Putina preses sekretāra skaidrojumus. Nereti šiem citātiem pat nav pievienots konteksts vai fona informācija.
Latvijas portāli daudz izmanto Ukrainas aģentūras korrespondent.net informāciju, kas pārsvarā atspoguļo oficiālo amatpersonu citātus vai dienas kārtību.
Stabili kvalitatīvas ziņas par Ukrainas notikumiem Latvijas portālos nāk no trim avotiem. Pirmkārt, no vācu Deutsche Welle (DW), kam ir serviss krievu valodā, tāpēc var ietaupīt tulkošanai vajadzīgos resursus. Otrkārt, ziņu aģentūras newsru.com informācija. Tā piedāvā pamatīgi izstrādātas, vismaz trīs vai četru, dažādas puses pārstāvošu avotu informācijā balstītas ziņas, kam pievienots skaidrs, faktos balstīts konteksts. Newsru.com ir mediju uzņēmums, kas radies kā TV kompānijas NTV interneta vietne, bet 2000.gadā pēc NTV pāriešanas "Gazprom-Media" rokās, vietne palika agrākā NTV īpašnieka Vladimira Gusinska pārziņā; newsru.com piedāvā informāciju arī ukraiņu valodā. Vienu no tā projektiem inopressa.ru, kas apkopo lielāko pasaules mediju sniegto informāciju, arī labprāt izmanto Latvijā. Katru dienu Latvijas lielākajos portālos publicēta viena vai divas newsru.com ziņas.
Treškārt, Latvijas portālu krievu saturam par labu nāk sadarbība ar partneriem Igaunijā un Lietuvā: "Delfu" ziņās daudz publikāciju no ru.delfi.lt, Apollo un Tvnet pārpublicē rus.postimees.ee.
Īsti nav vērts lasīt visus Latvijas portālus, ja ir nopietna vēlēšanās zināt, kas notiek Ukrainā, gribas teikt pēc daudzo ziņu izlasīšanas. Tā ir laika tērēšana, jo galvenās ziņas ir vienādas.
Labāk pašiem ieskatīties Ukrainas un Krievijas avotos, turklāt ne tikai portālu redakciju vai LETA un BNS biežāk pārstāstītajos, bet vēl citos, piemēram, Eho Moskvi, pravda.ua (arī ziņas krievu valodā), DW ir lieliska viedtālruņu aplikācija.
Šajos avotos informācijas ir vairāk, tā ir daudzveidīgāka, iegūstama ātrāk, avotu un viedokļu spektrs ir plašāks. Žurnālistiem pietiek laika salīdzināt avotus, precizēt, pārbaudīt, nodarboties ar informācijas analīzi.
Lai gan Latvijas portālos ir Ukrainai veltītās sadaļas, publikācijām pievienotas saites uz iepriekš rakstīto, kopumā mums tuvā kara un ap to notiekošajam veltīto ziņu slānis ir plāns.
Šaubos, vai portālu lasītāji, kas paļaujas uz redaktoru izvēli un aktīvi nerūpējas par savu zināšanu kvalitāti, var uzskatīt, ka pārzina un labi izprot Ukrainas konfliktu un tā dažādos aspektus.
Nākamajā blogā – par Krievijai veltīto informāciju Latvijas ziņu portālos.
*Šeit teiktais attiecas uz pavisam parastām trīs ziņu portālu dienām – no 17.līdz 19.septembrim. Notikumu nav pārāk daudz, tāpēc analīzei ļoti piemērota ir pierastā ziņu rutīna – Ukrainas un Krievijas prezidentu ikdienas izteikumi, pamiers un karadarbība Ukrainā, ES sankciju un Krievijas embargo ietekme, Igaunijas drošības dienesta darbinieka aresta ziņu tālākā attīstība, Lietuvas kuģa aizturēšana...
** “Ukrainas notikumu” ziņās atlasīta informācija par Ukrainas konfliktu, paziņojumi, ko snieguši Ukrainas pārstāvji, Krievijas karaspēka un separātistu darbības, informācija, ko par Ukrainu snieguši Krievijas avoti. (Tvnet un Apollo atlasīts sadaļā “Ziņas” publicētais, Delfi portālā – sadaļā “Delfi”, “RuDelfi” un “Bizness” publicētais).
