Anda Rožukalne: TV kanāli - melīgi, bīstami, slēdzami?

Slēgt vai neslēgt? Biedējošu prognožu un trauksmes pilni argumenti pamato dažu televīzijas (TV) kanālu nestās informācijas bīstamību.

Vai tiešām dažu kanālu ziņas par Ukrainas notikumiem var kaitēt tik ļoti, ka pasargās aizliegums, nevēlamās informācijas novākšana no acīm? TV kanālu slēgšanas un ierobežošanas piekritēji redz mediju iedarbību apmēram tā, kā to skaidroja 20.gadsimta sākumā – kā momentālu, neatvairāmu un nepārvaramu spēku, kas mirklī pārvērš domāšanu. Toreiz bija masu mediju ēras sākums, visa sabiedrība ziņas saņēma no vieniem un tiem pašiem kanāliem. Vēlākie pētījumi pierādīja, ka mediju efekti neiedarbojas uz mums kā neapspriežama komanda, jo informācijas uztveri ietekmē daudzi faktori.

Mēs drīkstam droši skatīties arī vienpusīgu, stereotipizētu informāciju, mūsu smadzenes uzreiz neizcepsies, neizskalosies, mēs joprojām būsim spējīgi pastāvīgi domāt. Ja vien gribēsim.

Turklāt sabiedrība nav viendabīga. Pieļauju, kanālu bīstamības aizstāvji savā acu priekšā redz cilvēkus, kuri no sirds tic atsevišķu Krievijas kanālu ziņu raidījumu piedāvājumam un gatavi tajos redzēto aizstāvēt visiem spēkiem. Jā, tāda grupa varētu būt, visticamāk, neliela, bet šie cilvēki jau ir sen ieņēmuši savu pozīciju, uzticas teiktajam, jaunākās ziņas tikai spēcina jau pastāvošu un ilgi stiprinātu pārliecību. Tieši tāpēc kanālu slēgšana neko daudz neizmainītu. Tieši tāpēc, lai gan novēlu uzplaukumu un ietekmes pieaugumu sabiedriskajiem medijiem, īsā laikā problēmu starp „vienpusīgi” informētajiem un „realitāti labi izprotošajiem” neatrisināt.

Kvalitatīvas informācijas īpatsvars krievu valodā noteikti jāpalielina, taču pārmaiņas, uzticēšanos nāksies gaidīt gadiem.

Paskatīsimies uz citām grupām. Pirmajā Baltijas kanālā (PBK) un citos Krievijas kanālos, kas nu raisa tik lielus iebildumus, skatītāji iecienījuši ne vien ziņas, bet daudzus seriālus, šovus... Viņu vidū nav tikai krieviski runājošā sabiedrības daļa. Kopā ar izklaidējošu saturu pie lielas auditorijas tiek arī ziņu raidījumi, kuri rada izbrīnu ar nekrietnas melošanas vērienu.

Ko varētu darīt uzreiz? Viegli un ātri citu skatījumu un cita veida informācijas pastāvēšanu parādītu apskati par dažādu  informatīvo piedāvājumu tajos medijos, kuri uzskata, ka viņu auditorijai jābūt zinošai. Nav jēgas katru dienu aptaujāt politiķus par tēmu „slēgt vai neslēgt”, daudz labāk ir parādīt, ko šodien stāsta PBK, regnum.ru un "Eho Moskvi", kā Ukrainu rāda "Russia Today" un "Hromadske TV", kas nepārtraukti lasāms lenta.ua, lenta.ru un citos avotos. Katram no tiem ir prioritātes. Tādi apskati labi noderētu mediju lietotājiem, kuri paši nemeklē daudzveidīgu informāciju, bet seko tai līdzi iecienītajos kanālos.

Par melīgās informācijas apmātajiem. Mediju ziņās intervēto cilvēku domās un dažāda veida komentāros skaidri nolasāms vērtējums, ka

ne jau „mēs”, bet ārpusē, sabiedrībā kaut kur ir tie ne nepārāk apķērīgie cilvēki, kuri noteikti uzķersies uz melīgās informācijas āķa kā tādas nedomājošas un izbadējušās piraijas.

Tas atgādina publiskajā komunikācijā bieži novēroto trešās personas efektu, kas izpaužas kā pārliecība, ka pats runātājs ir gudrs, manipulācijai pretoties spējīgs, bet tie citi gan locīsies līdzi meliem kā vientieši. Tā mēs viens par otru mēdzam domāt.

Tomēr būtiska ir daudzveidīgas informācijas pieejamība un izpratne par saturu, kas būtu ierobežojams. Starptautiskas krīzes laikā redzam, ka galēji komercializētas domāšanas stilā veidotās TV kanālu pakas piedāvā komplektu, ko izvēlas vairākums, nevis informācijas spektru, kas būtu nozīmīgs sabiedrībai. Trūkst daudzveidības, trūkst alternatīvas. Tās ir sekas iztapšanai auditorijas pults pogām, nevis pēc sociālās atbildības principa veidots piedāvājums.

Ne vienmēr auditorijas uzvedībā ieraugāmās izvēles ir tieši tas pats, kas būtu vislabākais informētai sabiedrībai.

Kanālus nevajag slēgt. Apklusināšana, citu viedokļu  nedzirdēšana, manipulāciju neatšifrēšana, baumu neatmaskošana ir bīstamāka par „slikto” kanālu informācijas plūsmu.  Diskusiju un informācijas daudzveidības smacēšana padara sabiedrību daudz radikālāku. Šāds secinājums izdarīts vairākos auditorijas pētījumos, analizējot, kā cilvēku izpratni par notikumiem un uzvedību ietekmē dzīvošanās sociālajos tīklos, kur varam noslēgties sev tīkamas informācijas komfortablajās istabās. Tur viegli izvairīties no citiem viedokļiem, neuzzināt, ka pasaulē ir citi uzskati un to paudēji, kam var būt savs skatījums un argumenti tā aizstāvēšanai.

Noliegt un aizslēgt ir vieglāk nekā diskutēt un aizstāvēt, bet ilgtermiņā kaitīgāk!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti