Anda Rožukalne: Svarīgi Latvijas mediju gada 2016. notikumi un procesi

Arī šogad Latvijas mediju vide daudzu notikumu vidū pieredzēja tādus, kuri ietekmēs nākotni.

Jubileja.

“Izdevniecības “Žurnāls “Santa”” pirmā žurnāla un spēcīgākā zīmola 25 gadu jubileja pagāja nepelnīti klusi. Tas ir laikmets, kurā vēl dzīvojam, tāpēc grūti pamanīt, cik ļoti “Santa” ietekmē vērtības, sapņus, noskaņojumu. Tā noteikusi dzīves scenārijus, panākumu plānus, slavenību pazīmes. “Santa” uzrunājusi, atklājusi, jundījusi. Iedrošinājusi, cīnījusies, bijusi drosmīga un pielāgojusies. Pati mainījusies un mainījusi lasītājus. Veicinājusi dzīves stila uzņēmējdarbību daudzos tās veidos.

Tai līdzi Latvijā veidojusies vesela profesionāļu plejāde: bez “Santas” un citiem izdevniecības žurnāliem būtu daudz mazāka vajadzība pēc stilistiem, vizāžistiem, fotogrāfiem, modes dizaineriem.

Varētu būt, ka vienas jaunas žurnālistes Santas Ančas ambīcijas noteikušas to, ka Latvijā žurnālus arī šajā gadsimtā lasīja daudz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

“Santai” nav iespēju lepni gulēt uz lauriem. Atkal jāmeklē un jāatrod, kā labu žurnālistiku izcelt un pārdot. Ja “Santas” izdevniecība neizkonkurēs nekvalitatīvās domu, attiecību un veselības padomu vietnes, tā būs vieglprātība. Ja “Santa” atkal neiemācīs lasītājiem atšķirt gudrus rakstus no viegli pieejamiem, viegli uztveramiem un tukšiem tekstiem, ja tā apstāsies savā izcilības stabilitātē, tad tā būs liela problēma.

Varat “Santai” pārmest daudz ko, kā jau mēdz notikt ar katru, kas, gūstot panākumus, tā aizskāris citus.

Bet “Santas” panākumi nākuši bez politiskās angažētības dejām, kurās kā transā turpina griezties daži citi mediji.

Sirsnīgi apsveicu, lepojos, vēlu spēku!

Zaudējumi.

Ļoti garš, pārāk garš Latvijā šogad slēgto žurnālu saraksts – “National Geographic”, “Shape”, “FHM”, “Zīlīte” un “Ezis”, “Māja”.

Klāt nākušie dažādu “noslēpumu” izdevumi, kuru saturu veido sen jau publicētu rakstu pārkārtošana citos vākos, nav kompensējuši minētos. Citi žurnāli, kas iepriekšējos gados zaudēja pa dažiem desmitiem abonentu, šogad ieraudzījuši trīsciparu skaitļus un pat tūkstoti aizejošo lasītāju sarakstos. Kritums, tas, ko pazīst citās valstīs, žurnālu tirgus pavērsiens nu arī Latvijā nav noslēpjams, bet pārveidošanās, attapšanās prasīs laiku. Virzienu rāda kvalitatīvie nišas drukātie produkti, kā Satori grāmatžurnāls un vasaras avīzes.

Ieguvums.

Lai cik ilgi nākušas un apstiprināšanas finišā novembra sākumā piedzīvojušas Aivara Lemberga priekšā pielikto kāju, 8.novembrī valdība apstiprināja Latvijas mediju pamatnostādnes 2016. – 2020.gadam. Tajās ietvertas daudzas labas idejas, kuru dzīvotspēju redzēsim jau nākamajā gadā. Ja izdotos atbalstīt neatkarīgas reģionālās avīzes, ar veiksmīgiem projektiem uzsākt Mediju atbalsta fonda darbību, tad ieguvumu sajustu ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji.

Likums.

Gada vidū profesionālā vide diskutēja par jauno elektronisko mediju likumu, kas paredz atsevišķas uzraudzības padomes sabiedriskajiem medijiem Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio. Šī diskusija un piedāvājums sabiedrisko mediju uzraudzību likt Saeimas politiķu tieši atlasītu pārstāvju rokās parādīja, cik bīstama ir situācija Latvijas politiskajā vidē  - ļoti spēcīga ir politiķu vēlme izkārtot brīvu mediju kontroli, kaut vai dalot ietekmi savā vidū, bet turpinot ietekmēt.

Ko vajadzēja un ko nevajadzēja darīt?

Vajadzēja:

-    turpināt uzlabot tiešsaistes mediju saturu, lai tas būtu atšķirams no pseidoziņu vietnēm; tomēr centienos uzrunāt jebkuru  lielie ziņu portāli joprojām svārstās starp profesionālu un ļoti virspusīgu saturu dzīves stila sadaļās;
-    LTV veidot atkal jaunas un jaunas dokumentālās TV filmas par Latvijas personībām – kultūras cilvēkiem, sportistiem, citiem;
-    turpināt “Kultūršoku” un daudzās kultūras programmas LTV;
-    lasīt grāmatas Latvijas Radio “Mazajā lasītavā” un ļaut tās izlasīt lieliskiem aktieriem;  
-    uzņemt savu seriālu arī sabiedriskajā televīzijā (tas gan nenotika, bet gaidāms 2017.g.).

Nevajadzēja:

-    turpināt runāt par krievvalodīgo auditoriju, nerunājot ar to un būtiski nemainot satura piedāvājumu krieviski;
-    aicināt par galvenā diskusiju raidījuma “Lielais jautājums” vadītāju Ivaru Godmani, tā novājinot žurnālistikas spēku laikā, kad vajadzētu Godmanim prasīt atbildes, nevis ļaut spēlēt jautātāja lomu;
-    turpināt veidot lētos realitātes šovus par randiņiem un dažādu meklēšanos kameru priekšā un stāstīt, ka TV3 ir mūsdienīgu cilvēku kvalitatīvākais izklaides kanāls.

Nezināmais.

Kas notiks mediju politikā? Vai vietējie laikraksti izdzīvos? Vai jaunais mediju likums tiks pieņemts? 2017.gada mediju notikumu prognozes nākamajā rakstā.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti