Latvijā strādā mazliet vairāk nekā divdesmit neatkarīgu vietējo laikrakstu iepretim vairāk nekā simtam pašvaldību izdevumu.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums janvārī bija vienojies par grozījumiem likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kuri noteica liegumu pašvaldībām dibināt medijus. 2.februārī Latvijas parlamenta deputātu vairākums balsoja pret šo iniciatīvu, jo īsto mediju “negatīvisms” gluži vai spiež turpināt pašvaldību izdevumu “pozitīvismu”, izmantojot iedzīvotāju nodokļos maksātos līdzekļus.
Ko tas īsti nozīmē? Lūk, dati, no pētījuma*, kurš pilnībā tiks publicēts šā gada laikā.
Šoreiz galvenokārt skaitļi.
Izdevumi vai mediji?
No 110 izpētītajiem izdevumiem 95 ir veidoti pašvaldību sabiedrisko attiecību nodaļā, 9 izdevumiem izveidotas redakcijas.
Gandrīz puse jeb 48 izdevumi ir reģistrēti Uzņēmumu reģistra Masu informācijas līdzekļu datubāzē, tātad tiem ir masu medija statuss. Uz tiem attiecas arī priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi.
Nedēļas laikrakstu “Jelgavas Vēstnesis” izdod Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde “Zemgales INFO”, izveidota redakcija, kurā strādā 9 darbinieki. “Rēzeknes Vēstnesi” izdod pilsētas pašvaldības aģentūra "Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs". Trīs izdevumiem izveidots darbības nolikums vai redakcijas nolikums, kā arī redkolēģija, kurā darbojas novada politiskie vadītāji. Izdevuma „Dundadznieks“ redkolēģiju vada novada domes priekšēdētājs Gunārs Laicāns, redkolēģija izveidota izdevumam „Viesītes Novada Vēstis“. Pašvaldības izdotajam laikrakstam „Iecavas Ziņas“ ir redkolēģija un redakcijas nolikums, pašvaldības mājaslapā publicēts maksas pakalpojumu cenrādis. Iecavas domes izdevums ir viens no tiem, kas prasa samaksu no lasītājiem – numurs maksā 0,21 EUR, gada abonements 10,24 EUR; tas ir arī vienīgais izdevums, ko iespējams abonēt ar Latvijas Pasta starpniecību.
Daudzu izdevumu darbība tiek organizēta kā mediju darbība, tie cenšas radīt iespaidu, ka iedzīvotājiem piedāvā masu informācijas līdzekli.
Lai gan līdzās logotipam gandrīz visiem minēts likumā ''Par pašvaldībām'' 45.pantā noteiktais „informatīvais izdevums“, nosaukumi (ziņas, avīze, laikraksts), pieteikumi pašvaldības tiešsaistes vietnēs liecina, ka veidotāji izdevumus uztver kā vietējos laikrakstus. Lūk, piemēram, izdevumu nosaukumi: „Ogrēnietis“, „Varakļonīts“, „Tukuma Laiks'', Vārkavas novada „Ozolupe“, „Katram Liepājniekam“, Mērsraga Avīze, „Ozolnieku Avīze“.
Nozīmīgs reklāmas kanāls
Lielākā daļa pašvaldību lapu ievieto reklāmu par domes vai domes iestāžu rīkotajiem pasākumiem, galvenokārt kultūras notikumiem – 51% no izdevumiem. Reklamētie pārsvarā ir domes atbalstītie pasākumi, ko var apmeklēt bez maksas.
30% izpētīto pašvaldības izdevumu izvieto reklāmu maksas kultūras un izklaides pasākumiem (koncerti, teātri, ballītes, kino).
19% no pašvaldību izdevumiem publicē komerciālus sludinājumus, ko ievieto gan uzņēmumi, gan privātpersonas, kas meklē darbiniekus, vēlas pārdod kustamu vai nekustamu mantu. Komerciālas informācijas – reklāmas un sludinājumu ievietošana – ir viens no veidiem, kā pašvaldību izdevumi izkropļo vietējo mediju tirgu, jo apdraud neatkarīgu mediju ienākumu avotus.
Sasniedz katru mājsaimniecību
Pašvaldību izdevumu tirāža atspoguļo mājsaimniecību un iedzīvotāju skaitu novadā, kā arī palīdz novērtēt to veidošanā ieguldītos līdzekļus. Lielākajās pilsētās un lielākajos novados pašvaldību izdevumu tirāža pārsniedz neatkarīgo vietējo avīžu tirāžas (vidēji no 3000 – 5000 eksemplāru). Tā, piemēram, „Jelgavas Vēstnesis“ iznāk 24 000 tirāžā, Liepājas domes izdevums „Katram Liepājniekam“ – 34 800 eksemplāros. 11 pašvaldību izdevumu tirāža ir no 5001 līdz 10 000 eksemplāriem.
Daudzi temati, viens informācijas avots
Pašvaldību izdevumus pēc satura var iedalīt divās lielās daļās. Pirmajā ietilpst informatīvi izdevumi, kuri piepildīti ar ziņām par vietējiem notikumiem un pašvaldības lēmumiem. Otra daļa izdevumu piedāvā ļoti plašu saturu, stāstot gan par jaunumiem, gan iepazīstinot ar vietējā vidē nozīmīgām personībām, aprakstot tūrisma iespējas, vēsturiskus notikumus.
Šie izdevumi, ievietojot ne tikai ziņām līdzīgus tekstus, publicē arī aprakstus, intervijas, komentārus, redakcijas slejas, pašvaldības vēlēto amatpersonu viedokļa rakstus, visvairāk līdzinās masu informācijas līdzekļiem.
Lai arī temati daudzveidīgi, absolūtajā vairākumā publikāciju ir viens informācijas avots.
Ar dažādiem līdzekļiem izdevumu veidotāji imitē neatkarīgu mediju informācijas pasniegšanas veidu un satura struktūru. Piemēram, izdevumā “Tukuma Laiks” ir redaktores sleja, publicēta LETA ziņa par bēgļiem, tikai divas no 22 izdevuma lappusēm veltītas vietējās varas lēmumu skaidrošanai; izdevums tiek drukāts 13 285 eksemplāros.
Vietējas varas lēmumi – nav īpaši svarīgi
Neviens no pašvaldību izdevumiem nav pilnībā veltīts uzdevumam informēt par vietējās varas lēmumiem. Piecu pašvaldību izdevumos puse no visa satura atspoguļo pašvaldības dokumentus un to skaidrojumus, 36 izdevumos pašvaldībai veltīts saturs aizņem 20% līdz 25%, 27 izdevumos – no 12% līdz 15% satura, 19 izdevumos – 6% līdz 10% no visa satura, 14 izdevumos – 3% līdz 5% no satura, 9 izdevumos netika atrasti pašvaldības lēmumi.
Vietējās varas darbam veltītās informācijas apjoms liecina, ka domes lēmumi nav galvenais to veidošanas iemesls, jo daudz nopietnāka uzmanība pievērsta citiem tematiem.
Spoguļošanās vieta pašvaldību vadītājiem
No 110 analizētajiem izdevumiem 87 ir rodamas pašvaldības vadītāju vai viņu vietnieku slejas, intervijas, bet 38 izdevumos līdzās pašvaldības vadītāju vārdā veidotajam tekstam ir viena vai vairākas fotogrāfijas. Daļa sleju ir veltītas jaunākajiem notikumiem, tie satur apsveikumus, darbu pārskatu. 23 izdevumos netika atrasta pašvaldības vadītājus popularizējoša informācija vai attēli.
Pašvaldību izdevumi pilnā apmērā nepilda savu uzdevumu sniegt informāciju un skaidrot pašvaldību lēmumus.
Lielākā daļa dod iespēju regulāri izteikties domes amatpersonām, nepiedāvājot citu skatījumu uz vietējiem notikumiem. Saturs ir vienpusīgs, tas veltīts pie varas esošo personību popularizēšanai.
Kā definēt pašvaldību izdevumus, ja strukturāli tie ir politiskās komunikācijas produkti un uzskatāmi par sabiedrisko attiecību instrumentiem?
Daļa pašvaldību tos pozicionē kā lokālos medijus. Arī auditorija to pieņem.
Latvijas Pašvaldību savienības 2016.gadā pasūtītā reprezentatīvā pētījuma dati rāda, ka 51% Latvijas iedzīvotāju, kas pazīst pašvaldību izdevumus, uzskata tos par interesantiem un aizraujošiem, 64% no minētajiem respondentiem atzīst, ka informācija par pašvaldību darbu tajos ir objektīva. Skeptiskāki ir aptaujas dalībnieki vecumā no no 25 līdz 34 gadiem, tie, kam augstāki ienākumi un Vidzemes reģionā dzīvojošie, informēja LETA.
Vērtējot plurālismu jeb daudzveidīgas informācijas piejamību, nepietiek tikai ar piedāvājuma izvērtējumu. Pašvaldību izdevumi apdraud vietējo mediju daudzveidību un iedzīvotājiem pieejamā satura plurālismu. Tomēr ļoti svarīga ir informācijas saņēmēju puse, tās vēlme iegūt daudzveidīgu informāciju, spēja novērtēt plurālisma vērtību.
Lai gan daļa izdevumu nepublicē viedējo politiķu viedokļus, tie piedāvā interpretāciju par visiem svarīgākajiem notikumiem un procesiem.
Zemā informācijas kvalitāte un daudzpusīgas diskusijas izslēgšana neļauj iedzīvotājiem iesaistīties un iekļauties lokālajā dzīvē.
Ja diskusija nenotiek vai tā balstās praktiskā informācijā, nav iespējams izveidot arī identitāti, raksta Helsinku Univeristātes pētnieks Kari Karpinens. Latvijas situācija ir tuva Karpinena tēzei par to, ka plurālisma analīzei svarīgs ir komunikatīvās ietekmes jēdziens.
Tas apzīmē situāciju, kurā atsevišķi sociālie aktori var lielākā mērā ietekmēt politisko diskusiju. Starp sabiedības grupām sabiedrībā nav proporcionāli sadalītas viedokļa izteikšanas iespējas. Vietējā informācijā dominē politiski mērķi, kas realizēti ar politisko sabiedrisko attiecību instrumentiem, ar to palīdzību tiek aizvietota neatkarīga, daudzveidīga, objektīva informācija.
* Konkrētais pašvaldību izdevumu pētījums ir daļa no EKOSOC_LV projekta „Refleksija par vērtībām un rīcības modeļi sociālo un ekonomisko pārmaiņu laikā” apakšprojekta Nr.9.5.
