Šo secinājumu ir viegli izdarīt, izlasot Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) izdoto “Pašvaldības deputāta rokasgrāmatu” (izdota kā LPS žurnāla “Logs” daļa). 148 lappusēs ir daudz vērtīgas informācijas, medijiem veltītas zīmīgas atziņas.
Būtībā tās ir argumentētas vadlīnijas, kāpēc pašvaldībām turpināt attīstīt savu mediju sistēmu, nodrošinot sev veltītu pozitīvu stāstu aktīvu cirkulēšanu, vienlaikus graujot vietējos neatkarīgos izdevumus.
Lasiet paši (40.lpp): “Informācijas asimetrija. Masu mediju tirgū nonāk informācija, ko medijiem vieglāk sagatavot vai pārdot. Tādējādi privātais sektors neproporcionāli daudz sniedz negatīvu informāciju par pašvaldību un nenodrošina proporcionālu pozitīvo informāciju. Rīcība - pašvaldība izveido mediju komercsabiedrības formā.“
Lūk, padoms - privāto mediju vietā ievēlētajai varai jādibina savs komercmedijs, iegūstot lielāku varu arī informācija jomā. Ja iespējams runāt par šo procesu kā daļu no Latvijas informācijas vides, tad pašvaldību mediju uzplaukums ir neapšaubāms.
Lieliski, ka ir šāda rokasgrāmata! Pēc tās redzams, ka pašvaldību izdevumu izmantošana ievēlētās varas nekontrolētai pašreklāmai ar mērķi varu saglabāt un konkrolēt informāciju par to nav nezināšana, nejaušība vai pienākuma informēt iedzīvotājus dīvaina izpratne.
Tā ir aktīvi uzturēta pārliecība sevi reklamēt un reklamēt. Tikai tā var novērst kaitinošo „asimetriju“.
Mazliet tālāk deputāta rokasgrāmatā ir pamatīgāks skaidrojums, kāpēc pašvaldībai censties apiet aizliegumu piesaistīt komercreklāmu saviem izdevumiem. Šos padomu plašā intervijā sniedz LPS padomnieks, Latvijas Universitātes profesors Māris Pūķis. Uz jautājumu, vai pašvaldība drīkst pastāvīgi sniegt pozitīvu informāciju par savu darbu, viņš atbild (60.lpp.): „Kaut arī masu mediji, privātu interešu vadīti, nereti apgalvo pretējo, pašvaldībai ir pienākums sekot tam, lai regulāri sniegtu arī pozitīvu informāciju par paveikto (Šeit un tālāk izdevuma redakcijas izcēlums tekstā. – A.R.). Tauta deputātus ievēl, maksā viņiem noteiktu algu, lai deputāti radītu lēmumus un pakalpojumus saviem iedzīvotājiem. Ja informācija par veikumu nenonāk līdz iedzīvotājiem, tas nozīmē, ka nākamreiz iedzīvotājs pieņems lēmumu sagrozītas vai maldīgas informācijas ietekmē, jo konkurences apstākļos preses cenšas iedzīvotājus pievilināt ar skandāliem, kļūdām un nepaveikto, arī pašvaldību darba atspoguļojumā. Ja šis pozitīvo sasniegumu vakuums turpināsies, katru reizi iedzīvotāji ievēlēs arvien sliktāku deputātu sastāvu. Vienlaikus rodas jautājums par to, vai pašvaldība drīkst ietekmēt neatkarīgos medijus, cenšoties piespiest tos publicēt savas pašvaldības domas. Tā ir sodāma rīcība. Šajā jautājumā turpinās asa diskusija. Valsts iestādes mēģina sodīt pašvaldības par to, ka pozitīvo informāciju par savu darbu tās cenšas izplatīt pēc iespējas lētāk, proti, ja reizē ar informāciju izplata arī reklāmu. Šajā gadījumā paveras iespēja pozitīvās informācijas izdevumu daļēji apmaksāt no reklāmdevēju, nevis tikai no nodokļu maksātāju naudas. Pozīcija, kas pieļauj izmantot reklāmu, ir pareiza, taču šā sasaukuma laikā to vēl nāksies aizstāvēt, jo diskusija turpināsies. Jebkurā gadījumā spēcīgs arguments par labu tam, ka pašvaldību avīzes vai informatīvie izdevumi publicē reklāmu, ir tas, ka ievēlētās domes uzdevums ir taupīgi rīkoties ar vēlētāju naudu. Ja kāds apņemsies pierādīt, ka jebkuru pašvaldības sniegto informāciju par savu paveikto un sasniegto neatkarīgi mediji nekavējoties un ar lielu sajūsmu būs gatavi publiskot, tas kalpotu par argumentu pārmetumiem pašvaldībai tirgus kropļošanā. Tomēr nevar apgalvot, ka avīzes, TV un radio vienmēr ir objektīvi. Tik vienkārši tas nav: arī mediji bieži pārstāv grupu intereses; žurnālistu vidū vairāk ir negatīvi, nevis pozitīvi noskaņoti ļaudis.“
Ko svarīgu varam šajā tekstā izlasīt?
* Pārliecību, ka pašvaldības pienākums sniegt informāciju iedzīvotājiem par pieņemtajiem lēmumiem visos gadījumos nozīmē „pozitīvas informācijas izdevumu“. Ja tās nebūs, iedzīvotājiem draud arvien sliktāki nākamie deputāti. Interesanta loģika! Es piedāvātu citu:
tieši kritikas un sabiedrības prasību neskarti deputāti var strādāt nekvalitatīvi un bezgalīgi palikt vietējā politikā, savu popularitāti piebarojot ar „pozitīvo informāciju“.
* Neatkarīgo mediju satura kritika, kas saistīta ar nepieciešamību konkurēt, lieliski parāda pašvaldību izdevumu priviliģēto stāvokli. Tie bez jebkādas konkurences var iznākt, publicēt sev izdevīgu informāciju, piesaistīt vietējo uzņēmēju reklāmas naudu un savu mediju piegādāt iedzīvotāju pastkastēs.
* Pārmetums medijiem par neobjektivitāti vai interešu pārstāvniecību ir tikpat paradoksāls, kā gandrīz viss teiktais, - pašvaldībai jāpublicē tikai pozitīvā un „grupai“ izdevīgā informācija.
* Lielisks ir nosacījums neatkarīgajai vietējai presei kļūt atkarīgai, ar „lielu sajūsmu un nekavējoties“ publicēt pašvaldības pozitīvo informāciju. Tikai tad paralēlo, bezkonkurences mediju veidotāji piekritīs, ka viņu darbība kropļo tirgu un padara neiespējamu neatkarīgās preses pastāvēšanu.
* Citu pakalpojumu reklāmas publicēšana savā pašreklāmas izdevumā ir atbildīga izturēšanās pret nodokļu maksātāju naudu. Vēl atbildīgāk būtu neveidot „pozitīvas informācijas izdevumus“.
* Par laimi te lasāma arī saprātīga norāde, ka nav likumīgi piespiest neatkarīgos medijus publicēt pašvaldībai nepieciešamās ziņas.
Ko svarīgu nevaram izlasīt?
* Vai ir kāds atbildības vadīts mehānisms, ko pašvaldības ievēros, lai apvaldītu savu vēlmi publicēt „pozitīvās informācijas izdevumus“, aprobežojoties ar iedzīvotājiem svarīgās un pašvaldības darbu raksturojošās informācijas publicēšanu. Daļa pašvaldību tā dara, neuzskatot, ka sevi nemitīgi jāslavē.
Nav šaubu, ka pašvaldībām jāinformē iedzīvotāji, bet ļaujiet viņiem pašiem izvērtēt, kā uztvert iniciatīvas, padarītos darbus, pieņemtos lēmumus.
* Kāpēc pašvaldības nesauc savus „pozitīvās informācijas“ izdevumus par reklāmas bukletiem, bet izliekas par avīzēm?
Kāpēc pašvaldību „pozitīvās informācijas“ aizstāvji reizēm tomēr uztraucas par Krievijas propagandu, par daudzveidīgas informācijas nepieejamību pierobežas vai atsevišķu reģionu iedzīvotājiem? Melīgu propagandu un „pozitīvo informāciju“ vieno pilnīga simetrija.
