Anda Rožukalne: Par olšūnām un lojalitāti? Nē, par medijiem un politiku!

Vēl viens mēģinājums ierobežot tiesības. Tas pats nesen piedzīvots tikumības veicināšanas un olšūnu donēšanas lieguma diskusijās. Kopš pagājušās nedēļas ir jauns politisks lēmums - pedagogu lojalitātes noteikšanas iniciatīva. Kā par to diskutēs mediji?

Es to vēl nezinu, jo iniciatīva apspriesta pāris dienas. Atdos politiku politiķiem bez garām diskusijām vai tomēr nē, kā to pirms dažām dienām satori.lv apraksta Edgars Jēkabsons.

Man ir dažas atbildes par mediju spēka un politikas attiecībām sarunās par tikumību un olšūnu donēšanas ierobežojumiem nedzemdējušām sievietēm. Pēc Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta regulāri izdotā krājuma “Dzimtes konstruēšana” veidotāju uzaicinājuma, šīs vasaras nogalē izpētīju tiešsaistes mediju saturu par šīm tēmām.

Pētījuma iemesls ir divi ar normatīvo aktu grozījumiem saistīti problēmjautājumi, ko risināja Latvijas mediji 2015.gadā un 2016.gadā. Izglītības likuma grozījumu apspriešanas gaitā tikumiskās audzināšana tika skatīta šauri – caur tradicionālo vērtību prizmu, to sasaistot ar tradicionālās ģimenes izpratni. Šie grozījumi tika pieņemti 2015.gada jūnijā. Pēc diviem piketiem šovasar jūnijā iecerēto grozījumu Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredzēja ierobežojumus kļūt par olšūnu donori, pieņemšana ir atlikta.

Dati pētījumam atlasīti medijos latviešu un krievu valodā: delfi.lv, rus.delfi.lv, tvnet.lv, rus.tvnet.lv, diena.lv, nra.lv, la.lv. Analizēti 184 raksti: 124 - par izmaiņām Izglītības likumā, 60 – par izmaiņām Seksuālās un un reproduktīvās veselības likumā. Vērtēts rakstu saturs un abu tematu rāmējums medijos.

Lielāko daļu publikāciju veido ziņas, kas atspoguļo politisko lēmumu pieņemšanas procesu. Mediji pārsvarā seko politiskajai dienas kārtībai.

Tomēr DELFI demonstrē redakcijas attieksmi, publikācijas tematizējot ar apzīmējumiem „Tikumības sardzē“ un „Olšūnu kari“. Tā izcelta medija dienaskārtība, samazinot politiķu ietekmi uz sabiedrības dienas kārtību.

Mediju taktika ir tradicionāla: sekošana oficiālajiem notikumiem mijas ar politiķu un amatpersonu viedokļu ziņām, mazu uzmanību veltot tiem, uz kuriem attiecas normatīvo aktu grozījumi.

Netipiski daudz ir komentāru, interviju, diskusiju, tas liecina, ka mediji vēlējās ietekmēt diskusiju iznākumu.

Piedāvāti daudzveidīgi viedokļi, bet redakcijas aktīvi publicēja savus komentārus – ļoti kritisku, neviens medijs neatbalstīja iecerētos grozījumus.

Savu attieksmi mediji ietver rāmējumos (biežāk lietotie vārdi, attēli, virsraksti), kuros izcelts protests pret cilvēka pamattiesību ierobežojumiem, nedemokrātiskumu. To pastiprina rāmējums, kas uzsver politisko lēmumu pieņēmēju nerēķināšanos ar sabiedrības skatījumu. Būtiski ir rāmējumi, kuros uzsvērts konflikts, draudi demokrātijai, kad tiek apšaubīts skolotāju profesionālisms vai sieviešu tiesības un spēja pieņemt lēmumu, vai un kad kļūt par olšūnu donori.

Publiskajā diskusijā abas pretējās puses runā par draudiem. Pret likumu grozījumiem noskaņotie uzsver draudus demokrātijai un cilvēktiesībām. Izglītības likuma grozījumu atbalstītāju rāmējumus raksturo pārliecība, ka bērnu nākotni apdraudēs tradicionālas ģimenes vērtībām neatbilstoša informācija. Bet „olšūnu“ atbalstītāju rāmējumi akcentē sievietes pienākumu sekot tradicionālajām vērtībām, primāri pildot pienākumu kļūt par māti, pakļauties tam, ka ārsti un politiķi noteiks viņu lēmumus.

Politiķi medijos tiek rāmēti kā tādi, kuri cenšas uzspiest sabiedrībai stereotpizētus uzskatus, neeksistējošas ģimenes un tiesiskās attiecības.

Mediju joki par politiķiem kā nekompetentiem lēmumu pieņēmējiem pastiprina vairākos rāmējumos ietverto konfliktu starp sabiedrību un politiķiem.

Publikāciju rāmējumos parādīta pretestība pret sievietes kā vājākas un nesaprātīgākas uztveri, neļaujot likumdevējam dominēt, izlemt sieviešu (arī skolotāju) vietā, sievietes pakļaut ar likuma varas palīdzību.

Publikāciju rāmējumi maz saistīti ar dzimtes jautājumiem, tie atspoguļo mediju un auditorijas attieksmi pret politiku. Tā raksturota kā tradicionāla, neatbilstoša mūsdienu sabiedrības attīstības līmenim, politiķu idejas rāmētas kā muļķīgas, nevajadzīgas, politiķi – kā savā izpratnē atpalikuši.

Mediji, reaģējot uz politisko dienas kārtību un tā apkalpojot politiskās aktivitātes, ar rāmējuma palīdzību nostājas pret politiķu izvirzītajām normatīvo aktu izmaiņu idejām. Publikācijās aizstāvētas sieviešu tiesības, dzimumu līdztiesība un cilvēku pamattiesību nozīme. Mediju rāmējumi demonstrē nevis atšķirības uzskatos par dzimti, dzimumu lomām vai ģimenes dzīves modeļiem, bet konfliktu starp sabiedrību un politikas lēmumu pieņēmējiem.

Šajos jautājumos politika netika atdota politiķiem.

Rakstu krājums “Dzimtes konstruēšana IV”, kurā varēsit iepazīties ar detalizētu pētījumu, iznāks šoruden.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti