Varētu to likties neredzam, ja vien melīgās informācijas galvenais avots nebūtu kāds Einārs Graudiņš. Arī to varētu nelikties redzam, ja vien šis cilvēks nebūtu Latvijas Krievu savienības kandidāts 12.Saeimas vēlēšanām.
Vispirms par notikumu, kura dēļ savu saikni ar Eināru Graudiņu ļoti aktīvi noliedz tik autoritatīva starptautiskā organizācija kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO).
Tātad 30.septembrī Kremlim draudzīgā avīze „Russkaja Gazeta” publicēja interviju ar „aculiecinieku” un „tiesību sargātāju” Eināru Graudiņu, kurš detalizēti aprakstīja, kā starptautisku novērotāju grupas sastāvā apmeklējis mierīgo iedzīvotāju masu kapu Donbasā, ko šaušalīgu tur redzējis, kā runājis ar kādas daudzkārt izvarotas un nogalinātas meitenes māti. Šausmu stāstu ar to pašu lauku ainavas foto publicēja arī Krievijas valdības ziņu aģentūra Ria Novosti, kuras informācija bieži piepilda Latvijas lielāko ziņu portālu krievu valodā publicēto saturu.
Graudiņa sagatavotās melu informācijas sekas nebija ilgi jāgaida. Krievijas ārlietu ministrs paziņoja par cerību, ka „Rietumi neklusēs par masu apbedījumiem pie Doņeckas”.
Šo safabricēto informāciju par it kā atrasto masu kapu ar mierīgajiem Ukrainas iedzīvotājiem uzreiz noliedza gan Ukrainas mediji, gan paši separātisti. To līderis vēstīja, ka ir pārprasts, jo runa ir par morgā esošiem, vēl neapbedītiem Ukrainas konflikta dalībniekiem. Krievijas mediji nu nezina, kā pastāstīt par savas valdības ministra izgāšanos. Gadījumu analizēja starptautiskā prese.
Par falsificētajiem faktiem informēja arī vairāki Latvijas mediji, kas atsaucās uz LETA ziņu un Krievijas "Interfakss".
Bet acīmredzamos un ātri atmaskotos melus nav pamanījuši Latvijas laikraksta „Vesti Segodnja” portāla ves.lv redaktori, vēl 1.oktobrī publicējot šīs Graudiņa muļķības un minot viņa saikni ar EDSO novērotāju grupu.
Savukārt Latvijas ziņu portāls focus.lv bez mazākajām šaubām un piepūles atrast kaut vēl vienu informācijas avotu, tikko publicējis jaunu Graudiņa burlakstāstu sēriju (no LETA intervijas).
Tikmēr EDSO visādos veidos cenšas noliegt, ka Graudiņam būtu kaut mazākā saikne ar šo organizāciju.
Tieši tāpēc ir laiks iepazīstināt ar šo cilvēku.
Einārs Graudiņš ir bijusī padomju armijas un Latvijas Republikas armijas amatpersona. Īss viņa biogrāfijas apraksts rodams Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.
Šeit gan viņš sevi pasniedz kā pensionāru, nav minēta cita būtiska informācija, arī Graudiņa saikne ar medijiem.
To ievēroju, kad pirms diviem gadiem rakstīju grāmatu par Latvijas mediju īpašniekiem un brīnījos, kuras šī cilvēka kompetences būtu izmantojamas mediju biznesā. Ironiskā kārtā Einārs Graudiņš laikā no 2010.gada līdz 2012.gadam ir bijis A/s "Žurnāli un Diena" (daļa no A/s "Diena") padomes loceklis. Viņa raksti "Dienas" portāla viedokļu sadaļā atrodami joprojām. Parakstoties kā politikas vērotājs vai ekonomikas un politikas analītiķis, viņš raksta gan par valdību, gan Latvijā piemirsto Ķīnas Republikas komunistiskās partijas kongresu un zirga gaļu. Graudiņš vienlaikus „vēro” un aktīvi darbojas vairākos politisko veidojumos, piemēram demokrāti.lv. Arī „Vesti Segodnja” viņa domas kā faktus nepublicē pirmo reizi, lūk, avīzes intervija, kas pārpublicēta Nepilsoņu kongresa vietnē.
Labā ziņā ir tā, ka šādi meļi, manipulētāji, nezināmu interešu pārstāvji, kas uzdodas par visu, ko tik vajag – starptautiskajiem novērotājiem, politikas vērotājiem un pat pensionāru vēlēšanu listē, ir ātri atšifrējami.
Kā zināms, šogad priekšvēlēšanu informācijas mutuļos mēs līdzīgus būtisku notikumu „aculieciniekus”, nevienam nezināmu „tiesību aizstāvjus” un „patiesu faktu” izplatītājus esam ieraudzījuši vēl skaidrāk. Šī informācija palīdz arī labāk atšķirt medijus, kas apzināti pārtiek no šo „stāstnieku” un „aizstāvju” pašradītās informācijas.
